Maksimenko: Dzīvē visu esmu sasniedzis, pateicoties vecākiem
Latvijas izlases aizsargs Vitālijs Maksimenko intervijā “Sporta Avīzei” pastāstījis par savu grūto ceļu uz panākumiem. Futbolists 2011. un 2012.gadā īsā laikā zaudēja abus vecākus, kuri bija ļoti daudz darījuši, lai Vitālijs kļūtu par profesionāli.
“Tas bija ļoti smags trieciens. Dzīvē visu esmu sasniedzis, pateicoties viņiem. Vecāki vienmēr ļoti atbalstīja, nāca uz spēlēm, uzmundrināja. Pēc viņu nāves viss sagriezās kājām gaisā. Tas bija smags periods manā dzīvē. Viss, kas man ir, sasniegts, pateicoties viņiem. Nožēloju tikai vienu – tagad, kad esmu kļuvis patstāvīgs un kaut ko sasniedzis, nevaru ar viņiem tajā dalīties. Vienlaikus zinu, ka viņi no augšas mani joprojām atbalsta. Pēc vecāku nāves liels atbalsts bija brālis,” stāsta Vitālijs.
Maksimenko ir viens no retajiem Latvijas futbolistiem, kas sevi atzīstami pierādījis ārzemju čempionātos. Aizsargs, kurš vienlīdz labi var spēlēt kā centra, tā kreisā malējā aizsarga pozīcijā, bijis klubos Anglijā, Skotija, Nīderlandē, Austrijā, Polijā un tagad Slovēnijā, bet leģionāra gaitas sāka jau jaunieša gados, kad pārcēlās uz Maskavas CSKA akadēmiju.
“CSKA ieraksts CV man palīdz joprojām,” intervijā saka aizsargs, kurš šobrīd pārstāv vienu no spēcīgākajiem Slovēnijas klubiem – Ļubļanas “Olimpija”. Bet par savu pirmo lielo klubu Vitālijs var saukt Anglijas, toreiz “Championship” līgas, komandu Braitonas “Hove & Albion”.
Futbolists arī atklāj, cik angļi par viņu samaksājuši Rīgas “Skonto”. Par 22 gadu veco aizsargu Rīgas komandas kontos ienācis no 300 000 – 350 000 eiro.
Tiesa Braitonā Maksimenko nostiprināties neizdevās, spēlētājs skaidro kādēļ. “Pietrūka pieredzes. Tā ir Latvijas futbola problēma, ka braucam uz ārzemēm un nokļūstam citā pasaulē. Tur viss ir citādi, sākot ar infrastruktūru, akadēmijām, attieksmi un visu pārējo. Konkurence tur – “Championship” – nereāla. Manā pozīcijā bija jākonkurē ar bijušo “Valencia” futbolistu, ar Skotijas izlases pamatsastāva spēlētāju un leģendāro Anglijas izlases un Londonas “Arsenal” aizsargu Metjū Apsonu… Ko es tur divdesmit divu gadu vecumā varēju izdarīt?”
Vairāk lasi oktobra “Sporta Avīze” numurā.
Izmantotie resursi:
Sporta Avīze, Ivars Āboliņš
