Mamčics par hokeja apvienošanu ar strādāšanu, Hārtlija iespēju un četriem treniņiem dienā

29/08/2021 17:36

26 gadus vecais latviešu aizsargs Roberts Mamčics gatavojas savai ceturtajai sezonai Kontinentālās hokeja līgas (KHL) kluba Rīgas “Dinamo” sastāvā. Liepājnieks aizvadījis 98 mačus šajā turnīrā un jau šosezon var sasniegt jubileju – 100 mačus. Vēl pirms sešiem gadiem viņam hokeja spēlēšana Norvēģijā bija jāapvieno ar darbu. Sarunā ar “Sportazinas.com” Mamčics pastāstīja par emocijām pēc iepriekšējās sezonās, savām sarunām ar Pēteri Skudru un Arti Ābolu, kā arī par Boba Hārtlija iespēju, kura mainīja viņa karjeras virzienu

Pavisam nedaudz palicis līdz sezonai, vai komanda ir gatava?
Mēs vēl gatavojamies, pāris dienas vēl ir. Pret Minskas “Dinamo” parādījām labu spēli. Jā, trešajā periodā kaut kur pieļāvām kļūdas, bet tās laikam vairāk bija fiziskās kļūdas, jo nedaudz nogurām. Bija smaga nometne, brīvdienu nebija daudz. Domāju, ka tajās pāris atlikušajās dienās gatavība būs jau uz 100%. Pats uz ledus esmu gājis tikai otro dienu [saruna notika 27. augustā]. Pagaidām vēl skatos, kā ceļgals jūtas pēc operācijas. Nezinu, vai paspēšu uz pirmo spēli, bet darām visu, lai būtu gatavs pēc iespējas ātrāk. Teica, ka būs nepieciešamas sešas nedēļas līdz varēšu strādāt uz pilnu slodzi. Septembra sākumā tas laiks jau būs pagājis. Jau lēnām sāku iet uz ledus un viss izskatās pozitīvi.

Tas, ka pirmssezonā bija vien četras spēles, var ietekmēt sezonas sākumu?
Kaut kādā ziņā var, bet, atgriežoties pie mača pret Minsku – mums nebija gandrīz puse no sastāva, spēlēja jaunie aizsargi, daudzi džeki izlasē. Savukārt pretinieks bija aizvadījis daudz spēļu, bet bija redzams, ka arī mēs esam gatavi spēlēt, cīnīties, pildīt trenera uzdevumu un viss būs kārtībā.

“Dinamo” esi spēlējis pie Ģirta Ankipāna un Pētera Skudras. Kas mainījies pēc Zubova nozīmēšanas?
Vēl neesmu īpaši kaut ko novērojis, jo ar komandu kopā biju tikai Liepājas treniņnometnē, kur ar taktiku mēs īpaši nestrādājām. Viņš grib, lai mēs spēlējam agresīvi, kaut kur dod lielāku brīvību, bet tāpat jāpilda uzdevums. Aizsardzības zonā visiem jābūt kā vienam, bet uzbrukuma zonā ir vairāk brīvības. Visur jāspēlē agresīvi. Zubovs sevišķi uzsvēra, ka mājas mačos mēs spēlēsim vēl agresīvāk, jo tajos būs savi līdzjutēji. Tagad viss ir pozitīvi, labs komandas gars, savākusies laba komanda, kur patīkami atrasties.

Vai izdevies izsvītrot no atmiņas pagājušo sezonu?
Jā, pēc sezonas bija nedaudz jāpastaigājas un jāatpūšas, lai galva būtu svaiga. Sezona sanāca smaga, Covid-19 dēļ mēs daudz sēdējām karantīnā. Spēles negāja tik labi, cik gribējām. Kādu noteikti laiciņu vajadzēja, lai nomierinātos. Pēc tam jau sākās izlases nometne, kur nebija daudz laika, lai par to domātu. Vairāk koncentrējos uz valstsvienību, tad pienāca brīvlaiks un viss.

Nebija domas, ka varbūt vajadzētu kaut ko mainīt?
Man liekas, ka katrs spēlētājs pēc katras sezonas analizē savu spēli, ko viņš darīja labi, un ko slikti, ko vajadzētu uzlabot, pie kā vajadzētu piestrādāt. Pirms jaunās sezonas, kad tev ir vairāk brīvā laika, tu vari arī to uztrenēt, jo sezonā tik daudz laika nav. Un tikai laiks rādīs, vai tev tas ir izdevies.

Tevi sagaida trešā pilna sezona KHL un kopā ceturtā, kā vērtē līgā pavadīto laiku?’
Kaut kāds progress noteikti ir, jo pirmajā sezonā man bija tikai desmit spēles, tātad treneru uzskatā vēl nebija gatavs šai līgai. Iepriekšējās divās sezonās tiku pie nopietnāka spēļu skaita, kur es varēju demonstrēt savu varējumu. Varbūt katrā no tām sezonām sākums nebija labs, bet pēc tam es atgriezos no fārmkluba un caur mačiem mēģināju pierādīt, ka es varu spēlēt KHL. Ar katru spēli uzticība no treneriem palielinājās, arī skatoties pēc spēles laika [vidēji 18:18 minūtes] pagājušajā sezonā liekas, ka esmu spēlējis daudz. Laukumā parādījos arī mazākumā, iedeva iespēju arī spēlēt vairākumā. Ir, kur progresēt un nedomāju, ka esmu sasniedzis maksimumu. Ir, kur uzlabot tehniku, ātrumu – tikai jāstrādā.

Roberts Mamčics

Roberts Mamčics (nr. 21) | Foto: Kaspars Volonts / Rīgas “Dinamo”

Kāds ir nākamais karjeras punkts, kuru tu gribētu sasniegt?
Pirmais būtu izveseļoties un tikt “Dinamo” pamatsastāvā, jo konkurence šosezon ir liela, daudz leģionāru, arī latvieši ir atgriezušies un liekas, ka šosezon lielākā konkurence ir tieši aizsardzībā. Otrais ir aizvadīt labu sezonu ar komandu un tikt “play-off”, tad jau redzēs, kas notiks. Nākamais lielais mērķis ir tikt izlasē. Tagad notiek olimpiskā kvalifikācija, bet kas būs janvārī, kādus spēlētājus aicinās – to neviens nezina. Treneri vērtēs pēc snieguma, gribētos tikt izlasē, jo esmu piedalījies tikai draudzības spēlēs.

Tavs stāsts ir interesants ar to, ka “Dinamo” iekļuvi pa taisno no Latvijas virslīgas. Kā tas ir iespējams?
Pēc “Liepājas Metalurga” sabrukšanas [2013. gadā] es aizbraucu uz Krieviju un nospēlēju divas sezonas Jaunatnes hokeja līgas (MHL) B-divīzijā. Pēc tam nevarēju atrast sev klubu, Latvijā spēlēt negribēju. Neko īsti neatradu, naudu kaut kā bija jāpelna, un es devos uz Norvēģijas otro līgu, kur man bija gan jāspēlē, gan jāstrādā celtniecībā. Atbraucām ar vēl pāris puišiem no Liepājas, mūs uz vietas apmācīja. Sanāca, ka strādājām no 7:00 līdz 15:30-16:00, tad braucām uz treniņu. Divas reizes nedēļā bija spēles, trīs treniņi nedēļā, divas dienas brīvas. Piecu dienu darba nedēļa.

Sanāca divi smagi gadi, visvairāk tieši mentāli, un pēc otrās sezonas domāju, ko darīt tālāk. Izlēmu, ka došos atpakaļ uz “Liepāju” un kas būs, tas būs. Man tā sanāca viena no labākajām sezonām [10 vārti un 16 piespēles 27 mačos]. Spēlēju kopā ar Martiņu Oskaru Freimani, gāja ļoti labi. Vienu dienu spēlējam izbraukumā pret “Prizmu”, arēnā bija arī Bobs Hārtlijs, kurš vēroja mūs un pēc sezonas pasauca uz izlasi mani kopā ar vēl dažiem čaļiem uz treniņnometni. Tajā pie manis piegāja Ģirts Ankipāns un Guntars Paste, aprunājāmies. Kad mani atbrīvoja no izlases, piezvanīja Ankipāns un uzaicināja jau uz “Dinamo” treniņnometni. Un tad saņēmu pirmo līgumu. Domāju, šajā stāstā galvenais ir tas, ka Hārlijs mani pamanīja un uzaicināja uz izlasi.

Ja nenotiktu tik straujš pavērsiens, tad tu noslēgtu karjeru?
Diez vai noslēgtu, jo šai lietai esmu veltījis visu savu dzīvi un tāpat jau kaut ko darītu un meklētu. Bet neviens nezina, kas būtu tagad, ja mani nepaņemtu.

Stipri pārdzīvoji, kad tevi no “Dinamo” sūtīja uz fārmklubu?
Kā es atceros, pirmajā sezonā īpaši nepārdzīvoju, jo vēl nesen biju spēlējis virslīgā. Iztiku bez negatīvām domām, gribēju sevi pierādīt un uzlabot sniegumu. Visgrūtāk bija trešajā sezonā, kad mani pēc pārbaudes turnīra Somijā aizsūtīja uz Jelgavu. Pirmo nedēļu laikam bija negatīvs, daudz pārdzīvoju, bet tad sapratu, ka visādi var gadīties. Savācos un sāku papildus strādāt zālē, trenējos kādās trīs četras reizes dienā, no rīta zāle un skriešana, vakarā zāle un ledus treniņš ar komandu. Pagāja mēnesis, puse “Dinamo” saslima un mani pasauca atpakaļ.

Vai bijušas sarunas ar Skudru vai Ābolu par to, ka šādi ilgi turpināties nevar?
Skudra pēc manis nosūtīšanas uz fārmklubu teica, ka man jāspēlē agresīvāk, viņš gribēja, lai vairāk atņemu ripu, ar to apturot pretinieku uzbrukumus. Uz Jelgavu atbraucu kopā ar Emīlu Ģēģeri, mūs uzreiz pie sevis izsauca Ābols un skaidri teica, ka viņš neskatīsies uz mūsu statusu. Ja mēs nerādīsim atbilstošu sniegumu, laukumā mūs nelaidīs. Pie sevis nodomāju, labi, ka suta uz Jelgavu, nevis uz Liepāju, jo iepriekš jau biju strādājis ar Ābolu un zināju, kā viņš trenē un kādas ir viņa prasības. Lielu atšķirību treniņu plānā nebija. Nevienā brīdī nedomājām, ka mēs esam no “Dinamo” un varētu kaut kur nenostrādāt līdz galam. Spēlēs mēģināju parādīt visu, ko varu.

Vai kaut kad biji aizdomājies arī par spēlēšanu Ziemeļamerikā?
Nē, nekad neesmu skatījies uz to pusi. “Dinamo” laikā bija kaut kādas sarunas, bet tas arī viss. NHL ir jābūt gatavam, vienmēr var paspēt aizbraukt. Spēlēt KHL ir pirmais mērķis, sevišķi hokejistiem no Latvijas, kuriem ir tāds klubs mājās.

Roberts Mamčics un Aleksandrs Lazušins

Roberts Mamčics un Aleksandrs Lazušins | Foto: Kaspars Volonts / Rīgas “Dinamo”

Pieslēgties

Dienas fokusā

Renē Fāzels
28/09/2021 16:32

Zobārsta 27 gadi IIHF prezidenta amatā – ar ko hokeja sabiedrības atmiņā paliks Fāzels

Aizvadītajā sestdienā Sanktpēterburgā norisinājās starptautiskās hokeja federācijas (IIHF) kongress, kurā tika ievēlēts jauns organizācijas prezidents. Tam bija jānotiek vēl pagājušajā gadā, taču, paša Renē Fāzela vārdiem runājot, viņš nevarēja atstāt…