Latvijas hokeja izlases galvenā trenera Harija Vītoliņa asistents Sandis Ozoliņš sarunā “Radio SWH” raidījumā “Vakara sporta stunda” paudis savu skatījumu par olimpiskā turnīra spēli pret Dāniju.
Jāatgādina, ka Latvijas valstsvienība Milānas-Kortīnas olimpiskajās spēlēs izcīnīja desmito vietu. Latvija grupu turnīrā zaudēja ASV (1:5), uzvarēja Vāciju (4:3) un arī piekāpās Dānijai (2:4), bet “play-off” pirmajā kārtā atzina Zviedrijas pārākumu (1:5).
Vislielāko rezonansi Latvijā izraisījis tieši zaudētais mačs pret dāņiem, jo Vītoliņš divarpus minūtes pirms pamatlaika beigām, rezultātam esot 2:3, nomainīja vārtsargu pret sesto laukuma spēlētāju. Šāds trenera lēmums ticis kritizēts, jo pastāvēja iespēja, ka dāņi paši būtu ņēmuši nost vārtsargu – lai dabūtu nosacīti vājāku pretinieku astotdaļfinālā, viņiem vajadzēja uzvaru vismaz ar divu vārtu pārsvaru.
“Ja mēs skatāmies uz laiku, tostarp ar iemetienu uzbrukuma zonā… Sieviešu turnīrā amerikānietes divas minūtes un 24 sekundes līdz beigām, zaudējot ar vienu vārtu starpību, noņēma vārtsardzi, izlīdzināja rezultātu un pēc tam uzvarēja. Ja nemaldos, starpība ar mums bija kādas 10-15 sekundes,” teica Ozoliņš.
“Tas ir matemātiski izskaitļots, ka tas ir visoptimālākais laiks, kad vārtsargu vispār ņemt nost,” skaidroja Latvijas hokeja leģenda. “Ja mēs runājam par visām “ja nu”, “vai tad” situācijām, mans pirmais pretarguments ir, ka mēs taču nezinām, vai tie dāņi būtu ņēmuši vārtsargu nost. Tā ir tāda spekulācija. It kā viņu treneris pēc tam teica: “Ā, jā, starp citu”, bet mēs nezinām, vai tas ir teātris, spēle, šovs vai kas cits. Mēs to nevarējām paredzēt, taču katrs ir atbildīgs par savām rīcībām – mēs noņēmām vārtsargu, tas nenostrādāja.”
“Tās diskusijas par šo vienu jautājumu… Es tāpat nevienu nepārliecināšu, jo katram būs savs viedoklis un savas pārliecības, kas ir jāpieņem. Man vairāk raisa pārdomas, kāpēc mēs vispār bijām situācijā, ka mums bija jāņem nost vārtsargs, spēlējot pret dāņiem,” atzina Latvijas izlases treneris.
“Un tā nav pirmā reize – līdzīgi bija pirms četriem gadiem [Pekinas olimpiādē], kā arī pagājušajā gadā [pasaules čempionātā pret Austriju] pret komandu, ko mēs kaut kādu iemeslu dēļ it kā uzskatām par vājāku. Vai mēs patiešām bijām tik daudz pārliecinoši stiprāki nekā dāņi? Mēs varam paskatīties viņu rezultatīvākos spēlētājus un mūsējos, un to objektīvi izvērtēt. Ja emocionāli skatāmies uz lietām, tas ir viens, bet, ja to darām praktiski, pragmatiski, ir jāsāk diskutēt, kam bija priekšrocības pirms spēles,” norādīja Ozoliņš.
Jāpiemin, ka Latvija pēc ceturtajiem ielaistajiem vārtiem vairs neizlēma mainīt vārtsargu pret sesto laukuma spēlētāju, lai arī deficīta palielināšanās situāciju turnīrā nebūtu ietekmējusi. “Man pašam tajā brīdī nebija tāda ideja. Varbūt mēs gaidījām, ka tad jau dāņi ņems nost, lai redzētu, cik viņiem ir liela vēlme tikt pie frančiem, jo viņiem bija tas pats kas mums, tādēļ tas arguments, ka viņi būtu ņēmuši nost vārtsargu… Es par 100% neesmu pārliecināts Dānijas trenera teiktajā pēcspēles preses konferencē.”
“Kā būtu, ja būtu, tāpēc es piekritīšu Harim – vienalga, vai ir pareizā vai nepareizā izvēle, mums jauniešiem ir jāsāk mācīt attieksme, ka mēs varam, gribam un tiecamies uzvarēt,” izteicās Ozoliņš. “Nevis uzvarēt tad, kad pretinieks kļūdās, kad pretinieks nokrīt, mums paveicas un visas kārtis saliekas kopā.”
Mīļākais sporta veids
Aktuālās tēmas
Interesanti un saprotami par sportu