Māris Gulbis par trenera karjeru: Gribētos teikt, ka spēlētājs sevī ir nosists, bet laikam tomēr nē…

“Ramirent” Nacionālās basketbola līgas (NBL) komandas “RSU/VEF Rīga” galvenais treneris Māris Gulbis sarunā ar “Sportazinas.com” dalījās pārdomas par pirmajiem soļiem trenera amatā.

Vakar Gulbja vadītā “RSU/VEF Rīga” NBL mačā ar 103:71 sagrāva “RBS Rīgas juniori” komandu, svinot sesto uzvaru septiņās spēlēs. “Mēs bijām stiprāki. Džekiem teicu, ka vajadzēja reabilitēties pēc iepriekšējās neveiksmes (zaudējums pret “Salaspils/API Mobile ar 74:86). Vairāk vai mazāk tas sanāca. Šodien ātrāk darījām, ātrāk domājām. Visos elementos bijām bišķiņ labāki,” norāda treneris.

Komandai sasniedzot 100 punktu atzīmi, rīdzinieku soliņš uzgavilēja. “Man kā trenerim ir svarīgi, lai viņi tā reaģētu pie katra punktu guvuma. Uz to mēs iesim un uz to mēs strādāsim. Ja gribi kaut ko vinnēt, tad komandai jābūt vienotai ne tikai, kad iet labi, bet arī kad iet slikti.”

“Tas jau jums jāskatās,” uz jautājumu par trenera Gulbja stilu atbild bijušais basketbolists. “Mēģinu kaut ko paņemt no visiem, mēģinu kaut kādu identitāti veidot, cik tas sanāk manai komandai? Dažreiz sanāk labi, dažreiz nē. Bet es pats daudz mācos, un stils jāvērtē citiem. Ja kaut ko redzat, tad varat saukt to par manu stilu.”

Pirms spēles Gulbim pasniedza balvu kā NBL oktobra labākajam trenerim. “Tas bija pilnīgi negaidīti, nezināju, ka tāda balva ir. Protams, ka patīkami, ka novērtē, it īpaši, jo esmu trenera karjeras sākumā. Lai gan daudz jau esmu redzējis no ārpuses, teorētiski, bet praksē pats – pirmo sezonu. Tas ir svarīgi, ka tevi novērtē, bet es šo balvu labāk pavasarī iemainu pret kādu citu balvu. Mani tas noteikti neiesliks kaut kādā pašpārliecinātībā,” saka rīdzinieku stūrmanis.

“RSU/VEF Rīga” komandā ir daudz jauno basketbolisti, daži vēl pat nav sasnieguši pilngadību. “Pirmkārt, svarīgi parādīt viņiem, kā spēlēt basīti profesionāli, kā komandas sportu, kur ir svarīga uzvara, nevis gūt 20 punktus. Jāparāda, ka palīdzēt komandai var ne tikai ar punktiem, bet ar jebko. Ka jābūt pārliecinātiem un jāspēlē vienam par otru arī tādos brīžos, kad neiet. Pie tā mums vēl daudz jāstrādā, ko pierādīja spēle Salaspilī, kad mēs pēdējās minūtēs vienkārši izbirām. Bet tā ir laba mācība gan spēlētājiem, gan man,” saka Gulbis.

Profesionālajā sportā slikts miegs pēc spēlēm ir diezgan bieža parādība. Vai treneris Gulbis guļ sliktāk nekā spēlētājs Gulbis? “Nē, es guļu labi, paldies (smejas). Varbūt tagad es guļu mazāk, bet par miega kvalitāti nesūdzos. Agrāk bija jāsagatavojas [spēlei] tikai pašam, tagad jādomā par vairākām lietām, jāskatās, jāanalizē.”

“Gribētos teikt ka jā, bet nē,” uz jautājumu par to, vai izdevies sevī nogalināt spēlētāju, atbild Gulbis. “Iepriekšējā spēlē mums tik maz pietrūka, tieši tās pārliecības, domāju, ka varbūt pašam bija jāuziet laukumā. Nesaku, ka es to izdarītu, bet liekas, ka zinu, ko es izdarītu [ja būtu laukumā]. Kaut kā mēģinu nodot to pieredzi spēlētājiem.”

Māra jaunākais brālis Mārtiņš ir treneris ar krietni lielāku pieredzi, kurš strādājis ar “TTT Rīga” un Latvijas sieviešu izlasi, bet tagad ir “VEF Rīga” stūrmanis. “Katru dienu runājam par basketbola lietām, viņš paskatās mūsu spēli, es paskatos viņa spēli. Protams, ka skats no malas vienmēr palīdz, it sevišķi, ja tu uzklausi. Nav jau tā, ka ir kaut kāds svešs cilvēks, tomēr brālis ir profesionālis. Paklausies savas idejas, paklausies viņa idejas un tā kopā kaut kas saliekas.”