Mediju ētikas padome “Delfi” rakstā par Krūmiņas atbilstību parasportistes statusam nekonstatē pārkāpumus
Portāls “Delfi” ar rakstu “Apšauba Diānas Krūmiņas atbilstību parasportam. Čempione piesauc atriebību, melus un personisku nepatiku” nav pārkāpis Latvijas Mediju ētikas padomes Ētikas kodeksu, tomēr rakstu, iespējams, vajadzēja veidot citādi, uzskata Latvijas Mediju ētikas padome.
Ar sūdzību padomē bija vērsusies pati Krūmiņa. Sportiste uzskatīja, ka raksta virsrakstā izteiktās šaubas par viņas godprātību nav patiesas, nav argumentētas ar pierādījumiem un ir balstītas tikai uz citu personu izteiktajām bažām un personiskā nepatikā balstītiem izteicieniem.
Savukārt medijs skaidroja, ka rakstā nav nepatiesas informācijas, tas atspoguļo mēģinājumus iegūt atbildi uz uzdoto jautājumu par to, vai Latvijas paralimpiskās kustības dižākās čempiones stāsts ir triumfs vai tikai ilūzija. Publikācijā tas arī tiek darīts, piedāvājot plašu faktu un komentāru spektru, kas sniedz maksimāli precīzu situācijas kopainu, apgalvoja “Delfi”. Medijs uzsvēris, ka atbilde uz augstāk uzdoto jautājumu netiek solīta un rakstā arī nekādi netiek formulēta vai uzspiesta – žurnālisti dalās ar visu noskaidroto informāciju un viedokļiem, ļaujot spriest un izzināt pašam lasītājam.
Ētikas padome secināja, ka, žurnālistiem meklējot atbildi uz uzdoto jautājumu, ir veikta apjomīga sarežģītas tēmas izpēte un aptaujāti dažādi informācijas avoti, tomēr raksts nesniedz atbildi uz uzdoto jautājumu un atstāj šaubu ēnu par sportistes godprātību vai viņai piešķirtās parasporta starptautiskās klasifikācijas atbilstību.
Raugoties no mediju brīvības un mediju ētikas skatpunkta, Ētikas padome nesaskatīja rakstā Ētikas kodeksa punktu pārkāpumus. Vienlaikus Ētikas padomes ieskatā ar rakstu saistās vispārēja ētiska dilemma – vai bija nepieciešams to publicēt, ņemot vērā tēmas jūtīgumu – aizdomu ēna tiek mesta uz konkrētu sportisti ar invaliditāti – un to, ka pārliecinošus pierādījumus par aizdomu pamatotību vai nepamatotību ne raksta autori, ne sportiste publikācijā nesniedz.
Neatbildēti paliek jautājumi par to, kāds ir ieguvums sabiedrībai no šo aizdomu paušanas un vai sabiedrības ieguvums atsver sportistei nodarītās sāpes gadījumā, ja paustajām aizdomām nav pamata, norādīts Ētikas padomes atzinumā.
Ētikas padome akcentējusi, ka šajā situācijā var pastāvēt dažādi skatupunkti, kā rīkoties. Piemēram, žurnālistiem var nebūt šaubu par aizdomu pamatotību un raksts var šķist nepieciešams, lai izgaismotu kādas nepilnības sporta procesu organizācijā.
Savukārt citi var uzskatīt, ka nepieciešama lielāka smalkjūtība, šaubām par piešķirtās parasporta klasifikācijas atbilstību nav pamata, un sabiedrības intereses šajā situācijā nav stādāmas augstāk par rakstā aizskartā cilvēka interesēm, tāpēc šādā formā rakstu nevajadzēja publicēt, tomēr, ja publicēt, tad citādā veidā – anonimizējot, fokusējoties uz klasifikācijas sistēmas nepilnībām vai uzlabojumiem, nevis konkrētu sportisti padarīt par ilustrāciju iespējamām sistēmas nepilnībām vai iespējamai negodprātībai, pausts atzinumā.
Atzinuma noslēdzošajā daļā gan norādīts, ka medija rīcībā nav konstatēti Ētikas kodeksa pārkāpumi.
Latvijas Mediju ētikas padome dibināta 2018. gadā pēc vairāku mediju nozares asociāciju un mediju iniciatīvas. Biedrības mērķis ir veicināt ētiskas mediju prakses attīstību un sekmēt mediju pašregulāciju Latvijā, aizsargāt vārda brīvību un sabiedrības tiesības uz drošu un uzticamu mediju vidi. Biedrība izskata sūdzības un iesniegumus par mediju darba iespējamo neatbilstību ētikas principiem.
