Merzļikins atklāti stāsta par attiecībām ar savu cīņubiedru “Blue Jackets” komandā
Nacionālās hokeja līgas (NHL) komandas Kolumbusas “Blue Jackets” vārtsargs Elvis Merzļikins sarunā ar “The Athletic” komentējis attiecības ar savu cīņubiedru Džetu Grīvzu.
“Blue Jackets” šo sezonu iesākusi ar trīs uzvarām sešās spēlēs un tieši vārtsargu līnija līdz šim bijis viens no komandas lielākajiem trumpjiem. Merzļikins un Grīvzs ir devušies laukumā pa trīs mačiem, latvietim atvairot 92,7% metienu un ielaižot vidēji 2,69 vārtus, kamēr kanādietis ticis galā ar 92,8% pretinieku raidījumu un kapitulējis caurmērā 2,04 reizes. Pēc atvairīto metienu procenta Grīvzs un Merzļikins ieņem attiecīgi devīto un desmito vietu visā NHL.
Merzļikinam šī jau ir septītā sezona NHL, kamēr 24 gadus vecais Grīvzs pirmoreiz karjerā pilnvērtīgi izpelnījies vietu pasaules spēcīgākajā līgā – iepriekšējo trīs sezonu laikā viņš “Blue Jackets” rindās bija nospēlējis vien 20 mačus.
“Kad pirmoreiz satiku Džetu, viņš man uzreiz ļoti iepatikās. Viņš ir ļoti, ļoti gudrs un ļoti laipns puisis. Ar viņu vienmēr ir patīkami runāt, viņš vienmēr ir pozitīvā noskaņojumā, ar labu humora izjūtu. Viņš ir lielisks komandas biedrs,” stāstīja Merzļikins. “Mēs esam šeit, lai kopā strādātu, izcīnītu pēc iespējas vairāk uzvaru un viens otru uzmundrinātu. Uzskatu, ka starp mums ir ļoti laba ķīmija. Mēs viens otru motivējam un abi saprotamies.”
Merzļikina un Grīvza labās attiecības nav novērojamas tikai ārpus laukuma. Spēļu laikā Merzļikins bieži vien pārtraukumu laikā dodas pie rezervistu soliņa, lai apstātos tieši pie Grīvza. Viņi reizēm pārrunā spēlē notikušo – piemēram, ielaistos vārtus vai situācijas, kuras nav pareizi nolasītas, vai arī kādu lielisku atvairījumu. Reizēm arī tiek izteikti iedrošinājuma vārdi.
“Dažreiz reklāmas pauzēs pajautāju viņa viedokli – vai man attiecīgajā situācijā vajadzēja darīt kaut ko citādāk vai nē. Mēs [vārtsargi] spēles laikā neredzam atkārtojumus kā laukuma spēlētāji, vai ne? Tādēļ mēs paļaujamies viens uz otru.”
Hokeja komandās starp vārtsargiem ne vienmēr ir tās labākās attiecības, ko no savas pieredzes arī atminējās Merzļikins – bērnībā Latvijā viņam viens no konkurentiem sabojāja ekipējumu, lai viņš nevarētu doties laukumā.
“Man sagrieza kājsargus, manu slidu asmeņi bija saskrāpēti pret betonu. Es zināju, kurš to izdarīja, bet ar to samierinājos, jo biju jaunākais komandā. Toreiz pat nespēlēju tik daudz mačos, bet, kad man tiku pie iespējas spēlēt, manā ekipējumā kaut kas bija sabojāts.”
Tomēr latvietis atzina, ka tagad situācija ir citādāka. Ņemot vērā spēles tempa palielināšanos un NHL saspringto grafiku, neviena hokeja komanda nevar “izdzīvot” tikai ar vienu vārtsargu.
“Tagad mēs [vārtsargi] visu piedzīvojam kopā. Gan labās, gan sliktās spēles mēs pārdzīvojam kopā. Nevajag domāt tādā veidā kā: “Šie ir mani vārti!” Mēs šeit visi esam profesionāļi. Komandai ir tikai labāk, ja tai ir divi šādi vārtsargi,” uzsvēra Merzļikins.
