Latviešu hokejists Elvis Merzļikins sarunā ar mediju “The Athletic” atklājis, ka viņa plāns Nacionālajā hokeja līgā (NHL) ir kļūt par Vezina trofejas ieguvēju. Šo balvu ik sezonu piešķir turnīra labākajam vārtsargam, un Elvis ir apņēmības pilns to paveikt, tādējādi godinot šogad traģiski bojā gājušo Matīsu Kivlenieku.
“Tas man dos papildus motivāciju – spēlēt labāk Matīsa dēļ, jo viņš pats to nekad vairs nevarēs izdarīt,” atklāja Merzļikins. “Man prātā ir mērķis… Nevēlos neko solīt, bet es varu pateikt atklāti, ka mans mērķis ir kļūt par Vezina trofejas ieguvēju. Es Matīsa dēļ iešu laukumā uz izcīnīšu sasodīto Vezina trofeju! Es nevaru to apsolīt, jo tas ir hokejs un mēs nezinām, kāda būs sezona, taču tas ir mans mērķis, kuru es ticu, ka varu sasniegt. Man nav limitu un vienkārši iešu “all-in”. Daudz neuztraucos, jo darīšu visu, lai to paveiktu. Vasarā esmu atdevis sevi visu, lai būtu spēcīgāks un gatavs sezonai, tādēļ neļaušu kādam stāties manā ceļā un iznīcināt manu sapni.”
Intervētājs piebilda, ka esošajā situācijā Merzļikinam, visdrīzāk, būs dalīts spēles laiks ar Jonasu Korpisalo, tādēļ uzdeva jautājumu, vai viņam ir apsolīts, ka spēļu daudzums būs lielāks nekā iepriekšējā sezonā? “Saprotu, ko tu saki. Tādēļ jau teicu, ka nevaru neko solīt,” atzina Merzļikins. “Man ar Korpi viss ir kārtībā un viņam viss ir kārtībā ar mani, taču tas ir bizness. Es apzinos, ka esmu es un Korpisalo un ka mēs dalīsim spēles laiku, tādēļ vienīgais, ko varu pateikt, ka es vēlos spēlēt hokeju un arī Korpisalo to vēlas.”
Merzļikins arī atzina, ka viņš vēl nav pārdevis savu māju Šveicē un ka viņam sākumā nav patikusi ASV, taču viņš ir iemīlējis Kolumbusu un plāno pārcelties uz dzīvi Ziemeļamerikā. “Šī nav Losandželosa vai Florida, bet, ceļojot apkārt, esmu sapratis, ka mīlu šo vietu. Man patīk, ka šeit viss ir zaļš un kluss. Kolumbusā nav satiksmes un mierīgi var iziet pastaigā ar bērnu vai suni. Šeit ir jaukas mājas un šī ir droša vieta. Varbūt man patīk tāpēc, ka uzaugu laukos ar vectēvu. Domājam par mājas iegādi Floridā, jo lēnām plānojam atlikušo dzīvi pavadīt ASV. Cilvēki šeit ir vienkārši un nav iedomīgi.”
Merzļikins arī plašāk pastāstīja par incidentu, kurā nomira Kivlenieks, sakot, ka viņš izglābis dzīvību viņam un blakus esošajiem. “Tā bija liela traģēdija. Matīsam es stāstīju visu, bet vienīgā lieta, ko viņam nepavaicāju un ko es biju plānojis – vai viņš vēlas būt Noksa [Merzļikina dēla] krusttēvs? Notikuma vietā es redzēju raķetes trajektoriju. Ja tā nebūtu trāpījusi Matīsam, tā lidotu propāna grilā un mēs, kas stāvējām blakus, vienkārši uzsprāgtu un mūsu vairs nebūtu. Protams, tas bija incidents un viņš to nedarīja apzināti, bet dēlam devu otro vārdu Matīss, un tas bija mazākais, ko varēju darīt, lai viņu godinātu.”
Latviešu vārtsargs atklāja, ka “Blue Jackets” viņam un citiem kluba cilvēkiem piedāvāja ārstu palīdzību, lai palīdzētu viņiem mentāli pārvarēt traģisko notikumu. Elvis arī aktīvi izmanto mediķu pakalpojumus, lai sakārtotu prātu. Tāpat viņš atzina, ka šobrīd vairs nejūt dziļas skumjas, kuru dēļ nevarētu dzīvot savu dzīvi. “Protams, viņš bija mans draugs, bet esmu pārsteigts, ka man iekšēji vairs nav skumju, kas traucētu dzīvot. Man nav problēmu runāt par Matīsu un tādos brīžos neskumstu, bet gan priecājos, ka viņu pazinu. Ticu, ka viņš mani ir padarījis spēcīgāku.”
“Blue Jackets” pēc aizvadītās sezonas šķīrās no galvenā trenera Džona Tortorellas. “Man viņš ļoti patika. Manuprāt, Tortorella ir viens no iemesliem, kādēļ nokļuvu NHL. Viņš man iemācīja daudz, lai es būtu labāks hokejists un cilvēks. Tortsu es atcerēšos visu savu dzīvi, jo viņš ir patiešām lielisks treneris. Viņš zina, kā no tevis dabūt ārā maksimumu, jo izdarīs spiedienu tad, kad tas būs visvairāk nepieciešams. Man bija prieks Džonu redzēt Matīsa bērēs un apskaut viņu.”
Merzļikins šogad nepalīdzēja Latvijas izlasei pasaules čempionātā, jo gaidīja dēla dzimšanu. Elvis apstiprināja, ka ir gatavs braukt palīgā valstsvienībai olimpiskajās spēlēs, kas nākamā gada sākumā risināsies Pekinā. “100%. Uz izlasi es varētu aizbraukt arī tagad. Pasaules čempionātā noskatījos katru mūsējo maču, taču es negribēju atstāt stāvoklī esošo Aleksandru [Elvja sievu] vienu it īpaši tādēļ, ka bija palicis maz laika. Fiziski es biju gatavs spēlēt, bet mentāli man bija jābūt ar ģimeni.”
Plašāka “The Athletic” intevija ar Merzļikinu lasāma ŠEIT.
Vai vēlaties saņemt paziņojumus par svarīgākajām ziņām
Mīļākais sporta veids
Aktuālās tēmas
Interesanti un saprotami par sportu