Nacionālās hokeja līgas (NHL) komandas Kolumbusas “Blue Jackets” vārtsargs Elvis Merzļikins sarunā ar “The Hockey Writers” pastāstīja par savas vecmāmiņas Lidas došanos aizsaulē.
Jau vēstīts, ka 10. martā Merzļikins uz nenoteiktu laiku pameta komandu un devās uz Latviju, lai būtu kopā ar savu smagi slimo vecmāmiņu, taču kamēr viņš bija ceļā, Lida bija devusies aizsaulē.
“Pēdējos divos gados kaut kas notiek, katra dzīves izaicinājuma laikā jautāju – kas būs tālāk?” sacīja Merzļikins. “Es laukumā atkal sāku justies lieliski, es kontrolēju spēli, tā vairs nekontrolēja mani, bet tad pirmo reizi [karjeras laikā] man bija jādodas prom. Es piezvanīju Menijam [Legasam, “Blue Jackets” vārtsargu trenerim], un viņš teica – dodies prom uz mājām. Īsti nezināju, ko darīt – šis ir mans darbs, viņi man vēl joprojām maksās? Es nevaru tā vienkārši aizbraukt.”
“Mana tante sākumā man piezvanīja, viņa teica, ka vecmāmiņa bija slimnīcā, un viņa tobrīd nejutās pārāk slikti. Bet patiesībā viņai bija slikti, bet ne tik slikti, kā nākamajās divas dienās. Savā prātā es domāju – labi, došu sev vienu vai divas dienas laika un tad redzēsim. Gribēju nospēlēt maču pret Sentluisu [12. martā] un tad doties prom. Tāds bija mans plāns. Bet tad nākamajā dienā ierados treniņā, es centos, cik vien varēju, bet mentāli vienkārši nebiju pareizajā vietā. Nevarēju neko izdarīt, centos ķert ripu, bet nespēju to paveikt,” atcerējās Merzļikins.
Lida bija Elvja tēva Vjačeslava mamma, un latviešu vārtsargam ar viņu bija izveidojušās tuvākas attiecības, jo Vjačeslavs, kad Elvim bija tikai trīs gadi, devās mūžībā. “Protams, jūtos vainīgs. Es viņai nezvanīju tik bieži, jo mana otra vecmāmiņa ir daudz modernāka, viņai ir “iPhone”, viņu ir vieglāk sazvanīt. Bet Lida, manuprāt, pat nevarēja atbloķēt tālruni, tāpēc bija grūtāk ar viņu kontaktēties,” stāstīja “Blue Jackets” vārtsargs.
“Esmu patiesi pateicīgs un pateicīgs organizācijai, [ģenerālmenedžerim] Jarmo [Kekalainenam], [prezidentam] Džonam Deividsonam, visiem, kas man ļāva doties mājās. Mans mērķis bija laicīgi paspēt un atvadīties un atvainoties, ka viņai nepiezvanīju, bet mana garā lidojuma laikā viņa aizgāja mūžībā. Tad, kad nolaidos Rīgā, jau sapratu, ka lidojuma laikā kaut kas ir noticis. Satiku brāli – viņš nav mācējis neko paslēpt, viņš jau bija asarās. Es jau mentāli gatavojos tam, ka viņa ir prom. Un tas, ka nepaspēju to izdarīt laikā, lika justies slikti, jo es vēlējos viņai iedot pēdējo buču un paturēt viņas roku. Bet es nepaspēju. Pēcāk satiku savu tanti viņas dzīvoklī un kavējāmies atmiņās,” atminējās Merzļikins.
2021. gadā bojā gāja Elvja draugs un komandas biedrs Matīss Kivlenieks. Pats Merzļikins atklāja, ka iepriekš pieredzētais palīdzējis tikt galā ar šo smago situāciju. “Ģimenei ir labi. Protams, tantei ir grūti, jo viņa zaudēja mammu. Viņa ir precējusies, bet viņai nav palikuši pārāk daudz tuvu cilvēku. Biju patiešām priecīgs būt kopā ar viņu, un pieredzētais ar Matīsu palīdzēja, jo viņa savā dzīvē kādu zaudēja pirmo reizi. Es centos palīdzēt – runāju, biju tuvu viņai. Tas bija tas, ko es varēju darīt. Es viņai zvanīju no rīta un prasīju visu, ko viņai vajag no manis. Es esmu tur tikai viņas dēļ,” par palīdzību ģimenei teica latviešu ripu ķērājs.
Merzļikins 23. martā atgriezās “Blue Jackets” treniņos. Pagaidām nav zināms, kurš sargās vārtus gaidāmās nakts “Blue Jackets” mačā pret Monreālas “Canadiens”, bet ir liela iespējamība, ka latvietis jau varētu doties laukumā.
Vai vēlaties saņemt paziņojumus par svarīgākajām ziņām
Mīļākais sporta veids
Aktuālās tēmas
Interesanti un saprotami par sportu