Nācijas glābējs Džeriņš, britu sīkstums un pamodušais Dzierkals – septiņi novērojumi pēc PČ spēles pret Lielbritāniju

23/05/2022 09:54
Nokopēts
Andris Džeriņš

Vakar Latvijas izlase izmocīja uzvaru pār Lielbritāniju, un pēc šīs spēles jautājumu ir pat vairāk nekā pēc 1:5 pret Čehiju. IIHF rangā briti ieņem 18. vietu, savukārt pirms spēles pret Latviju viņi nespēja gūt vārtus trīs spēlēs pēc kārtas, šajā nogrieznī ielaižot 15 ripas. Nez, vai kādam bez manis arī nebija šaubu, ka šī sērija tiks pārtraukta tieši pret Latviju?

Vērojot vakardienas spēli pret Lielbritāniju Tamperes arēnā es īsti nevarēju noticēt, ka tiešām esmu aculiecinieks notiekošajam. Protams, ka divi gūtie vārti pretinieku izpildījumā ietekmēja iespaidus, bet arī bez tiem situācija nebija laba. Latvijas izlasei nesanāca praktiski nekas, kamēr briti izskatījās labāk – ne tikai latviešu uzbrukumu apturēšanā, bet arī savu uzbrukumu veidošanā. Interesanti, cik daudz cilvēku mača laikā apmeklējuši vietni “Eliteprospects”, lai pameklētu informāciju par Lielbritānijas izlases hokejistiem?

Katrā spēlē galvenais ir rezultāts, un šoreiz tas mums labvēlīgs. Pat ir saglabātas izredzes iekļūt ceturtdaļfinālā – pašiem jāuzvar zviedri pēdējā spēlē un jācer, ka Čehija vai Zviedrija piedzīvos zaudējumus divos atlikušajos mačos, viens no kuriem ir savā starpā. Spēle pret Lielbritāniju nav izrauta no konteksta – tā ir šī Pasaules čempionāta stāsta turpinājums, kurā pēc vienas rokas pirkstiem var saskaitīt labas un kvalitatīvas trešdaļas Vītoliņa komandas izpildījumā. Pagaidām allaž esam spējuši izglābties, izmantojot savu meistarību. Nesaprotu gan, kāpēc jānostāda sevi neizdevīgā situācijā, lai pēc tam tērētu krietni vairāk spēka. Lai ir lielāks gandarījums par uzvaru?

Hokeju spēlē 60 minūtes (ik pa laikam arī 65)

Goda vārds, man jau ir apnicis par to rakstīt un es būtu priecīgs, ja man nebūtu tas jādara. Kārtējā izlases spēle un kārtējo reizi man jāsaka – sākums pret Lielbritāniju bija briesmīgs, jo Latvijai nesanāca praktiski nekas. Varbūt ir jautājumi par otro vārtu guvumu, bet kopumā šādai situācijai, kad Latvijas izlase hokeja laukumā nonāk iedzinējos pret Lielbritāniju, nav jānotiek. Es nedzīvoju ilūzijās par to, ka esam pretendenti uz medaļām, bet arī neesam tik slikti, lai zaudētu kaut vienu trešdaļu britiem. Veinberga noraidījums spēles piektajā minūtē ir neattaisnots, savukārt tas, ka komanda, kura pirms tam trīs spēlēs palika sausā, realizēja vairākumu 27 sekundēs, neizsaka neko labu par mūsu mazākuma četrinieka līmeni. Kurā zaudētajos vārtos laukumā bija arī pirmās maiņas uzbrucēji Ābols un Balcers.

Turnīra labākais vārtsargs ielaiž trīs no britiem

Ja es būtu māņticīgs, tad padomātu, ka Merzļikinu kāds ir nolādējis, jo savādāk ir grūti paskaidrot to, kas ar viņu notiek Pasaules čempionātā. Jau pirms turnīra Elvis tika prezentēts kā turnīra labākais vārtsargs un šis ir tas gadījums, kad gaidīts tiek vairāk nekā tam vajadzētu būt. Tas, ko es redzu, ir totāla neveiksme. Nevar nepiekrist, ka daži vārti turnīra gaitā ir uz Elvja sirdsapziņas, tajā pašā laikā viņš nosodījumu pelnījis ne vairāk kā daži citi varoņi, kuru darbības aizsardzībā ir, maigi izsakoties, nepārliecinošās. Var redzēt, ka vārtsargs nav labākajā stāvoklī un viņam ir kāds savainojums, bet diez vai kāds varēja paredzēt, ka Merzļikins, kuru pirms PČ sauca par turnīra labāko vārtsargu, ielaidīs trīs ripas no Lielbritānijas.

Pirmās maiņas ēna

Pret Austriju pirmā maiņa kļuva par vienu no atslēgas faktoriem, kas ļāva Latvijai izcīnīt uzvaru. Toreiz minēju, ka tieši šādi pirmajam virknējumam arī ir jāspēlē, it īpaši mačos, kurus ir jāuzvar, lai saglabātu vismaz kaut kādas cerības. Pret Lielbritāniju arī bija šāda statusa mačs, taču pirmā maiņa šoreiz palika ēnā. Rodrigo Ābolam lielākais spēles laiks un pieci metieni pa vārtiem, Ķēniņš un Balcers arī spēlēja daudz, bet bieži vien tas izskatījās visai nepārliecinoši. Arī vairākumos vēlāk kā pirmie laukumā devās Bukarta, Dzierkala un Džeriņa virknējums, kas arī atnesa komandai trīs no četriem vārtu guvumiem. Labi, ka šie vīri uguņoja, bet kāpēc pirmā maiņa bija tik nemanāma pret Lielbritāniju?

Varonība un nolaidība

Daudz kas ir dzirdēts par varonīgu atspēlēšanos, bet šeit gribētu uzsvērt vienu momentu, kas ir aktuāls gan sportā, gan arī dzīvē. Bieži vien varonība parādās tad, kad nepieciešams likvidēt nolaidības sekas. “Ja būtu spēcīgāks pretinieks, tad mēs mierīgāk spēlētu. Pārforsējām,” pilnā nopietnībā saka Vītoliņš, kura galvenais mērķis ir sagatavot komandu mačam, lai tā apzinās pretinieka spēku un nezaudē koncentrāciju. “Teikšu tikai, ka caur šādām spēlēm rodas komanda,” teica Vītoliņš. Nu kaut kā liekas, ka Pasaules čempionāta sestajā spēlē komandai jau ir jābūt gatavai un saspēlētai, nē?

Nācijas glābējs Džeriņš

Situācija ar centriem Latvijā ir tāda, kāda tā ir. Ja Džeriņš ir viens no pašlaik labākajiem centriem valstī, tad viņam arī ir jāspēlē otrajā maiņā. Kā vienmēr gribētos lielāku rezultativitāti, bet, kas ir, tas ir. Andris ne pārāk lielu punktu ražu mēģina kompensēt ar darbībām aizsardzībā, kas viņam sanāk samērā labi. Pret Lielbritāniju viņš gan kļuva par īstu varoni, gūstot uzvaras vārtus septiņas minūtes pirms pamatlaika beigu sirēnas. Mača otrajā pusē varēja redzēt, ka viņam un viņa virknējumam padodas spēle, un liels prieks, ka treneris spēja to arī izmantot. Varbūt biežāk jāmeklē Andris ar piespēli vārtu priekšā?

Vai Dzierkals ir pamodies?

Dzierkala statistika iepriekšējās piecās spēlēs – 0+1. Dzierkala statistika pret Lielbritāniju – 0+3. Savas gaitas turnīrā Mārtiņš saka ceturtajā uzbrucēju virknējumā kopā ar Smirnovu un Jelisejevu. PČ otrajā pusē no šī trio ceturtajā maiņā palicis tikai Smirnovs – Jelisejevs tika pacelts uz trešo maiņu, savukārt Dzierkals ieņēma Krastenberga vietu otrajā trijniekā. Man vēl joprojām līdz galam nav skaidrs Mārtiņa potenciāls, bet vakardienas vairākuma izspēle viņa un viņa partneru izpildījumā atstāja patīkamu iespaidu. Ne tik bieži Latvijas hokejistam PČ mačā izdodas sakrāt trīs punktus. Vai uzbrucējs būs tikpat efektīvs arī pret Zviedriju? To mēs uzzināsim jau rītdien.

Pienākuši laiki, kad jāmācās spēlēt hokeju no Lielbritānijas

Man nav kauns atzīties, ka Lielbritānijas izlases sniegums atstāja patīkamu iespaidu. Šie vīri kopīgiem spēkiem darīja visu, lai apgrūtinātu dzīvi Latvijas komandai, un viņiem tas arī sanāca. Ar abu roku pirkstiem nepietiks, lai saskaitītu bloķēto metienu skaitu. Turklāt briti to darīja gudri, lielākoties brīžos, kad ripa vēl nebija uzņēmusi lielceļa cienīgus ātrumus. Latvijas uzbrukumi tika apturēti visai viegli un pat ieiet zonā nebija tas vieglākais uzdevums. Katras trešdaļas izskaņā gan varēja redzēt, ka pieviļ fiziskā sagatavotība. Bet ko es gribētu teikt – jāmācās no britiem, kā neitralizēt pretinieku uzbrukumus, jo viņiem tas tiešām sanāca viegli un skaisti.

TOP notikumi
1
X
2
4.75
4.6
1.58
3
3.4
2.3
2.4
3.5
2.8
1.62
4.2
4.8
1.82
3.75
4.1
1.38
4.75
8.25
2.4
3.75
2.6
logo

Vai vēlaties saņemt paziņojumus par svarīgākajām ziņām