Negatavs Merzļikins, “nekādi” kazahi un pārliecība uzbrukumā – septiņi novērojumi pēc pārbaudes spēlēm pret Kazahstānu

Gatavošanos pasaules čempionātam Latvijas izlase noslēgusi uz pozitīvas notis, divas reizes pārspējot Kazahstānu, katrā no divām spēlēm gūstot pa pieciem vārtiem. Līdzjutēji komentāros jau svin iekļūšanu PČ ceturtdaļfinālā, taču gribētu atvēsināt dažas karstās galvas – problēmas nekur nav pazudušas arī uzvarētajās spēlēs un vismaz es neredzu iemeslus nekādam pārlieku optimismam.

Ātrumā nemaz nevarēšu atcerēties, kad Latvija pēdējo reizi kādu no elites divīzijas komandām divu spēļu summā divās dienās būtu pārspējusi ar kopējo rezultātu 10:1. Mačos pret Kazahstānu bija vērojams liels kontrasts, ja salīdzina gan ar iepriekšējām pārbaudes spēlēm, un, it īpaši, ar Pekinas olimpiskajās spēlēs redzēto. Otrajā mačā vārtos stājās Merzļikins, bet uzbrukumā – Balcers, taču arī šo sastāvu nevarētu saukt par 100% labāko. Veselības problēmu dēļ uz turnīru būs jādodas bez Mika Indraša, savukārt Ronalda Ķēniņa liktenis joprojām nav skaidrs.

Uzvaras par Kazahstānu nevajadzētu pārvērtēt

Skaidrs, ka pēc tik pārliecinošā snieguma ir liela vēlme kronēt mūsējos par pasaules čempioniem, vai vismaz paust pārliecību, ka nu tagad fināls ir kabatā. Neliels atgādinājums – IIHF rangā Latvija ieņem 11. vietu, Kazahstāna – 15. Jā, pagājušajā pasaules čempionātā kazahi lika mums kāju priekšā un atņēma svarīgus punktus, bet 2021. gada turnīrā demonstrētais sniegums diez vai atbilst komandas potenciālam.

PČ mums pretī stāsies trīs komandas, kuras IIHF rangā atrodas zemāk par mūsējiem un četras, kuras ieņem augstāku pozīciju. Sāksim pret amerikāņiem un, lai kādā stāvoklī atrastos ASV hokejisti, viņi tāpat būs konkurētspējīgāki nekā Kazahstānas spēlētāji. Labi, ka šādas uzvaras ir bijušas, bet tās nav vienīgais rādītājs.

Bet arī nenovērtēt nevajadzētu

Vienā spēlē pret Kazahstānu Latvija iemeta tikpat ripu, cik Pekinas OS grupu turnīrā, kas, protams, nevar nepriecēt. Ja kaut ko arī var paņemt no šiem mačiem, tad tā ir pārliecība savās darbībās un tā patīkama sajūta, kad ripa pēc metiena atrod vietu vārtos, turklāt visdažādākajos veidos – gan ar tiešu metienu, gan pēc tam, kad vārtu priekšā kāds no savējiem, vai arī pretinieku hokejistiem pieliek nūju.

Kā arī jebkurā dzīves sfērā, arī hokejā pārliecība ir vajadzīga, un šīs ir elements, ar kuru mūsējiem bijušās problēmas. Boba Hārtlija ienākšana Latvijas hokejā ļāva šo robu aizlāpīt, bet ar pārliecību jāstrādā regulāri. Un man personīgi ir liels prieks, ka pret Kazahstānu vārtus guvuši gan uzbrucēji, gan aizsargi.

Jābūt gataviem lielākiem ātrumiem un pretestībai

Būsim godīgi – Kazahstāna neizskatījās labi. Komanda atpalika ātrumā, piespēles ne vienmēr bija precīzas, un arī vārtsargi nevarētu teikt, ka pavilka – šis nebija gadījums, kad ripu ķērājs atvaira vairāk nekā 50 metienus, bet tāpat ielaiž vairākus vārtus. Iespējams, Kazahstāna vēl līdz galam nav izgājusi no slodzēm, iespējams, ir vēl kādi iemesli. Bet pretinieks noteikti nedemonstrēja savu labāko potenciālo, un es neesmu pārliecināts, cik šeit ir Latvijas nopelns, nevis pašu kazahu vājums. Problēmām pretinieku nometnē noteikti nevajadzētu mūs iemidzināt.

Pirmkārt, pasaules čempionātā būs lielāki ātrumi, kas nozīmē mazāk laika lēmuma pieņemšanai. Otrkārt, arī pretestības līmenis būs krietni lielāks – amerikāņi, somi un pat norvēģi neļaus savu vārtu priekšā darīt to, ko ļāva darīt Kazahstāna. Par to ir jāatceras un tam jābūt gataviem.

Negatavs Elvis un “neplānotais” Artūrs (ne Irbe)

Jau kādu laiku pirms čempionāta kļuva zināms, ka Latvijai nepalīdzēs Jānis Kalniņš un Ivars Punnenovs, kas atstāj robu aiz Elvja Merzļikina, jo, manuprāt, gan Gustavs Dāvis Grigals, gan Ēriks Vītols pagaidām nav gatavi otrā numura statusam. Un te ne no kurienes parādījās Artūrs Šilovs, kurš 21 gada vecumā paspējis uzspēlēt gan AHL, ECHL un arī ticis izsaukts uz Vankūveras “Canucks”. Kā atzina Harijs Vītoliņš, sākotnēji Šilova izsaukšana netika plānota, bet ne vienmēr labākais scenārijs ir tas, kurš ticis saplānots. Jaunais vārtsargs izskatījās pārliecinoši, ko pierāda arī sausā spēle un, kā liecina statistika, 41 atvairītais metiens.

Merzļikins gan ielaida vienus vārtus un pēc spēles atzina, ka nejūtas pārāk labi, jo vēl esot jāpierod pie lielāka izmēra laukuma. Aktuāls ir jautājums par to, cik tieša laika mūsu labākajam vārtsargam būs nepieciešams, un vai viņš paspēs to izdarīt līdz 13. maija plkst. 16:20? Elvis ir no tiem cilvēkiem, kurš ir atklāts gan pret apkārtējiem, gan arī pret sevi un noteikti dos ziņu, ja tiešām nebūs gatavs. Bet gan jau, ka līdz tam nenonāks. Tikpat kā nenonāks līdz trīs ielaistiem bullīšiem vienā sērijā.

Momentu realizācija pieklibo arī piecu vārtu spēlēs

“Tu gan esi jocīgs,” varētu teikt kāds no šī materiāla lasītājiem. Latvijas izlasi guvusi desmit vārtus divās spēlēs – kādi var būt jautājumi par momentu realizāciju? Ir divi “bet”. Pirmais – vienmēr var būt labāk. Otrkārt – Harija Vītoliņa teiktais preses konferencē, kam es piekritu par visiem 100%. “Pret stipriem pretiniekiem nebūs tik daudz momentu kā šodien, tāpēc tie ir vairāk jāizmanto.” Arī pretinieku vārtsargi diez vai būs tik sliktā kondīcijā, un katrs moments būs zelta vērts.

Turklāt jāsaprot, ka ilgtermiņā nav iespējams gūt pa pieciem vārtiem katrā spēlē, ja vien tu neesi Kolorado “Avalanche” vai Floridas “Panthers”. Ja gribām izvairīties no kārtējiem “skaistiem” zaudējumiem ar vienu vai divu vārtu starpību, jākoncentrējas no pirmās līdz pēdējai sekundei. Pret Kazahstānu tas nebija vērojams.

Kazahstānas un Latvija apmainās ar “dāvanām”

Abām komandām bija daudz izredžu uzspēlēt gan vairākumā, gan mazākumā. Par pirmo varam būt pateicīgi pretiniekiem, bet par otro gan būtu jāaizdomājas. Ne visi noraidījumi bija pamatoti un bijuši vairāki gadījumi, kad bez tiem varēja iztikt. Vienu reizi tikām sodīti, turklāt par skaitliskā sastāva pārkāpumu, kas kopā ar ripas izmešanu ārpus laukumā ir tādi noraidījumi, kurus vispār nedrīkst pieļaut nekādos apstākļos. Ja pretī būtu meistarīgāka komanda, viena no tām, kuras mums stāsies pretī, tad sekas varētu būt krietni nopietnākas.

Krastenbergs, Batņa, Jeļisejevs

Lai nerunātu tikai par mīnusiem un lietām, kuras vajadzētu uzlabot, rakstu noslēgšu ar to, kas ļoti nepatīk 99% treneriem – individuāli izcelšu vairākus hokejistus. Renārs Krastenbergs turpina pierādīt savu lietderību un ir viens no jaunās paaudzes interesantākajiem hokejistiem. Turpina progresēt Oskars Batņa, kurš ir neaizvietojams ne tikai mazākumā, bet arī vienādos sastāvos. Daudz kas teikts par Ņikolaju Jeļisejevu, bet viņš turpina pierādīt, ka ar meistarību var kompensēt dažus citus trūkumus. Priecē, ka vieta aiz karjeru izlasē noslēgušajiem veterāniem nav palikusi tukša, kas ir laba ziņa gan Harijam Vītoliņam, gan visam Latvijas hokejam.