NHL mači Prāgā – kosmiskie ātrumi, teātra gaisotne un problēmas ar ledu

09/10/2022 12:03
Nokopēts
Nešvilas

Ar divām spēlēm Prāgā sākusies Nacionālās hokeja līgas (NHL) sezona. Mači Čehijas galvaspilsētā, kā jau pienākas pasaules vadošajai līgai, piesaistīja milzīgu uzmanību. Varbūt Nešvilas “Predators” un Sanhosē “Sharks” nav grandi, bet NHL ir noteikts līmenis, kas arī atveda uz tribīnēm milzīgus cilvēku pūļus. Un nav šaubu, ka arī pēc mēneša Tamperē būs līdzīga situācija.

O2 arēna ir viena no divām, kura uzņems Pasaules čempionātu 2024. gadā. Jau vairākas stundas pirms spēles laukumā pie tās bija vērojamas cilvēku rindas. Lai arī iekšā vēl nelaiž, toties ir vaļā veikals ar atribūtiku, kuru cilvēki izpērk milzīgā ātrumā. “Predators” fani ir pamanāmāki, toties “Sharks” atbalstīji ir lielākā skaitā, kas nav brīnums – haizivju pirmajā maiņā spēlē čehs Tomašs Hertls. Cilvēku ar viņa uzvārdu uz muguras ir daudz, bet ir arī citi – Torntons, Marlo un pat Evanders Keins. Atbalsts gan nepalīdzēja Sanhosē komandai. Abi mači noslēgušies ar Nešvilas uzvaru – 4:1 un 3:2, kas “Predators” uz ASV ļauj doties ar četriem punktiem kabatā.

 

View this post on Instagram

 

A post shared by Sportazinas.com (@sportazinas_com)

Hokejs teātra gaisotnē

Viena no lielākajām atšķirībām starp hokeju Eiropā un Ziemeļamerikā ir fani. Čehijā, Zviedrijā, Šveicē, Vācijā un arī dažās citās valstīs katras spēles neatņemama sastāvdaļa ir līdzjutēju dziesmas. Okeāna otrajā krastā cilvēki ir nedaudz mierīgāki, viņi mēdz kaut ko pakliegt, bet pārsvarā laiku hokeja spēlē pavada, sēžot klusi vai vienkārši sarunājoties savā starpā. Tā tas bija arī abos mačos Prāgā, lai gan tribīnēs pārsvarā atradās vietēji iedzīvotāji.

Vienmēr patīk atrasties pilnā arēnā, bet gaisotne vairāk atgādināja teātri vai tenisa spēli. Ik pa laikam varēja dzirdēt saukļus no sērijas “Let’s go Preds”, it īpaši pirmajā spēlē, kad aiz vieniem no vārtiem sēdēja vesels bariņš vīru dzeltenajos T-kreklos. Kad uz videokuba parādījās aicinājums patrokšņot (“Make some noise”), tad skatītāji tam arī atsaucās. Ik pa laikam tribīnēs parādījās vilnis, savukārt “Sharks” spēlētāju darbības tika uzņemtas ar lielāku entuziasmu. Lieki minēt, ka arēna “norāva jumtu”, kad Hertls guva vārtus pirmajā mačā.

Bet šo noteikti nevarētu salīdzināt, piemēram, ar Šveices līgas mačiem, kurus Latvijas hokeja fani šosezon var redzēt lielā skaitā “TV3 Sport” kanālos. Skaidrs, ka, viena lieta ir, kad spēlē tavas pilsētas komanda, un otrā, kad ir sveša komanda, lai arī tu zini daudzus spēlētājus no tās. Bet no parasta skatītāja viedokļa Eiropas klubu mači man patika vairāk nekā NHL spēles.

Jāatzīmē, ka ne uz vienu uz spēlēm nebija izdevies savākt pilnas tribīnes. Proti, katru no mačiem apmeklēja ap 17 tūkstošiem skatītāju, bet brīvas vietas bija redzamas, un tās bija mērojamas desmitos, ja ne simtos.

Problēmas ar laukumu un izklaižu neesamība

Vēl viena lieta, kurai gribētu pievest uzmanību, ir ledus problēmas. Ar abu roku pirkstiem nepietiktu, lai saskaitītu, cik reižu tika izbīdīti vārti laukuma labajā pusē, un cik reizes laukumā bija jādodas arēnas darbiniekam, lai tās uzstādītu no jauna. Un tad pēc dažām minūtēm atkal tas pats. Domājams, ja kaut kas tāds notiktu PČ vai zemākā līmenī, tad uzreiz runātu par kolhozu. Taču šī ir NHL, tātad, viss kārtībā. No malas šķita, ko vārtu nestabilitāti īpaši daudz izmantoja “Predators” vārtsargs Jūse Saross, kurš izstūma tos dažās bīstamās situācijās.

Kā pēc pirmā mača varēja saprast no “Sharks” kapteiņa Logana Kutūra teiktā, tad problēmas ar ledus kvalitāti tiešām bija. Kanādietis gan diplomātiski uzsvēra, ka tāds ledus ir abām komandām un situācijai vienkārši jāpielāgojas. Tomēr zināmi jautājumi mača rīkotājiem ir, jo no sliktās ledus kvalitātes cieš arī skatītāji, kuri samaksājuši simtus eiro par biļetēm, bet nevar redzēt labāko sniegumu vienību izpildījumā.

Hokeja spēles apmeklēšana ir kompleksa pieredze, kura sevī iekļauj ne tikai paša mača skatīšanos, bet arī izklaides ap to. Prāgā līdzjutējiem tika piedāvāta iespēja pametāt ripas arēnas ārpusē, un…tas arī viss. Labus vārdus gan varētu teikt par ēdināšanas iespējām starplaikā. Rindas bija garas, bet kustējās ātri, savukārt cenas bija vairāk nekā demokrātiskas – alus kausu varēja nopirkt par aptuveni trīs eiro (šeit jāatgādina, ka Tamperē PČ laikā alus maksāja deviņus eiro).

Skaidrs, ka NHL spēles apmeklēšanu daudzi cilvēki atcerēsies ilgi. Toties vismaz vienai jaunietei mačs starp “Predators” un “Sharks” paliks atmiņā uz visiem laikiem, jo viņa saņēma “rokas un sirds piedāvājumu”, uz kuru 17 tūkstošu cilvēku klātbūtnē atbildēja “jā!”.

Ātri un skaisti

Tomēr spēles ziņā NHL ir un paliek NHL. Pirmais, ko uzreiz varēja pamanīt arī no tribīnēm, ir ātrums. Gan tas, kā hokejisti slidoja, gan tas, cik ātri viņi pieņēma lēmumus. Hokejs bija dažāds – ik pa laikam komandas izspēlēja ļoti skaistas kombinācijas, dažos citos gadījumos deva priekšroka vienkāršākai spēlei ar ripas iemešanu zonā un cīņu par to. Arī metienu precizitāte bija labā līmenī. Latvijas izlases mačos reti kad var redzēt, ka tik liels metienu skaits lido vārtu rāmī, nevis tiem garām.

Vēl viena lieta, kura raksturīga NHL mačiem – hokejisti nekad neapstājas. Temps bija augsts visas 60 minūtes un šajā ziņā spēles izskatījās iespaidīgi. Par rezultātiem arī nevar sūdzēties – pa pieciem vārtiem katrā spēlē ir labs rādītājs. Ne visi kolēģi gan to ir novērtējuši, jo bijuši daži, kuri vairāk laika pavadīja telefonā, savukārt kādam citam paralēli bija ieslēgta basketbola Eirolīgas spēles tiešraide. Ko tik neredzēsi.

Jau minēju, ka milzīgas ovācijas tika veltītas Hertlam, kad viņš guva vārtus. Bet visskaļāk arēnā bija citā brīdī – kad pirms otrās spēles simbolisku iemetienu veica Oskara Cibuļska un Kristapa Sotnieka komandas biedrs Jaromīrs Jāgrs. Es nezinu, vai Čehijā ir vēl kāds cilvēks, kuru sagaidītu ar tādām ovācijām. Prieks, ka NHL atrada iespēju uzaicināt pieredzējušo čehu, kuru laukumā mēs ar lielu varbūtību vairs neredzēsim.

 

Посмотреть эту публикацию в Instagram

 

Публикация от Jaromír Jágr (@jj68jaromirjagr)

Vai NHL apkrāpa Latvijas līdzjutējus?

Latvijas līdzjutējiem šīs spēles nebija īpaši interesantas, jo Rūdolfs Balcers “Sharks” rindās vairs nespēlē. Kad tika uzsākta biļešu pārdošana, latvietis vēl bija komandas rindās, un tieši tas bija svarīgs faktors dažiem no viņiem, lai iegādātos biļetes. Rezultātā sanāca, ka cilvēkiem uz rokām ir dārgas biļetes uz NHL spēli, kurā nepiedalās līgas grandi. Daži mēģināja tās pārdot, kamēr citi biļetes paturēja pie sevis un tomēr devās uz Prāgu.

Abās spēlēs bija vērojami arī trīs-četri cilvēki Latvijas izlases kreklos un ar Latvijas karogu aiz sevis. Pirmajā spēlē ieraudzīju arī trīs cilvēkus ar Balcera kreklu (no tiem divi ir mans kolēģis Kristaps un viņa draudzene), taču kopumā neizskatījās, ka uz Prāgu būtu atbraukuši daudzi Latvijas fani. No tā varam izdarīt secinājumu, ka arī Balcers komandā varbūt nav tik svarīgs faktors, lai maksātu tik lielu naudu par vienu hokeja spēlē.

Iespējams, Tamperē būs savādāk. Jo kurš gan negribēs ieraudzīt dzīvajā Merzļikinu cīņā pret Stenlija kausa čempioni? Vai es ieslēgtu maču starp “Sharks” un “Predators”, ja man nebūtu, ko darīt? Uz šo jautājumu grūti atbildēt, bet vairāk sliecos uz nē.

Žurnālistiem jāsadalās

Strādāt par žurnālistu NHL mačā ir privilēģija, taču jābūt gatavam dažiem izaicinājumiem. Lai to darītu vienatnē, jāprot sadalīties divās daļās. Jo oficiālā preses konferences notiek vienlaicīgi ar spēlētāju intervijām. Te gan jāuzsver, ka uz tām intervijām vēl ir jātiek. Komandu ģērbtuves šoreiz nebija pieejamas un spēlētājus žurnālistiem atveda klubu pārstāvji. Pie eiropiešiem žurnālisti stāvēja četrās rindās, un jautājumiem spēlētāju dzimtā valodā praktiski nepietika laika, kas arī liek aizdomāties, kam tad īsti šīs spēles bija domātas – Eiropas žurnālistiem vai “NHL Network” pārstāvjiem, kuri uz Eiropu bija atbraukuši kuplā skaitā. Izņēmums bija Eli Tolvanens, kuram apkārt bija tik ciešs Somijas žurnālistu loks, ka citi tur vienkārši netika klāt.

Pašam izdevās aprunāties ar “Sharks” kapteini Kutūru, kuram nevarēju neuzdot jautājumu par Rūdolfa Balcera aiziešanu. Kā teica kanādietis, tad latvieša aiziešana no komandas viņu nedaudz pārsteidza, taču tāds ir bizness un ar to ir jāsadzīvo. Kutūru gan bija nedaudz žēl, jo pēc 1:4 viņš dziļi iekšā pārdzīvoja un šķita, ka domās viņš ir kaut kur citur, kas gan netraucēja uzbrucējam sakarīgi atbildēt uz jautājumiem. Visu cieņu.

Kas vēl pārsteidza – NHL žurnālistus iedala divos līmeņos. Ir izredzētie – “NHL Network”, ESPN, “The Athletic” un daži citi no Eiropas, kuri tribīnēs sēž pie normāliem galdiem. Un ir visi pārējie, kuriem galdu nav, tātad veikt piezīmes datorā spēles laikā nav pārāk ērti. Cik sapratu, tad tā ir ierasta prakse NHL mačos Eiropā, kas tiešām ir pārsteigums. Bet līga to kompensēja ar fantastisku ēdināšanu, kādu hokeja spēlēs vēl nekad nebiju piedzīvojis. Kopumā šī bija fantastiska pieredze, kuras dēļ bija vērts arī pagulēt mazāk nekā ierasts.

“Sharks” kapteinis Kutūrs: Balcera aiziešana mani nedaudz pārsteidza, bet tāds ir šis bizness

TOP notikumi
1
X
2
logo

Vai vēlaties saņemt paziņojumus par svarīgākajām ziņām