Bijušais Latvijas hokejists Lauris Dārziņš podkāstā “Devītnieks” atcerējās, ka viņam savulaik bija iespējas nonākt Nacionālās hokeja līgas (NHL) klubos Bufalo “Sabres” un Nešvilas “Predators”.
Dārziņu 2003. gada NHL drafta devītajā kārtā ar kopējo 268. numuru izvēlējās “Predators”, tomēr leģendārais latviešu uzbrucējs pasaules spēcīgākajā līgā savas karjeras laikā tā arī neuzspēlēja.
“Sevi caur kaut kādām karjeras izvēlēm izaudzināju pats, un tad jau “aizokeāns” atkal pamodās, kur viņiem kļuvu interesants. Bet tas jau bija brīdis, kad man bija kaut kādas iespējas beidzot kaut ko nopelnīt, līdz ar to es izvēlējos nemesties divvirzienu līgumos. Visticamāk, ka vistuvāk biju [NHL], kad beidzās Krievijas posms un [2014. gadā] atgriezos Rīgas “Dinamo”, un Teds [Nolans] bija izlases treneris,” stāstīja Dārziņš.
“Man ar Tedu bija ļoti laba sadarbība. Pēc veiksmīgā posma Latvijas izlasē viņš nonāca Bufalo “Sabres”, un tad viņš tā kā lika manīt, lai braucu, ka uzsākšu AHL, bet pēc tam būšu augšā. Beigās viss sakrita, ka, neraksturīgi sev, man sanāca pirmo reizi parakstīt tādu kā ilgtermiņa līgumu Rīgā, un tāpēc gribēju te atstāt savus pēdas nospiedumus,” iemeslu, kādēļ viņš nenonāca Bufalo, skaidroja Dārziņš.
Dārziņam tāpat pēc 2010./2011. gada sezonas bija sarunas ar “Predators” organizāciju. “Pēc trešās “Dinamo” sezonas, kad man bija punkts spēlē gan regulārajā sezonā, gan “play-off”. Viņi redzēja, ka esmu konkurētspējīgs tādā līmenī. No viņiem bija interese, bet mums vairs nebija nekādas saistības – es biju brīvais aģents. Es gan veicu savas izvēles, un viņi laikam divreiz vairs neko nepiedāvāja. Kā nekā katru gadu ir drafts, iekšā nāk daudz jaunu spēlētāju – konkurence ir nežēlīga,” atzina Dārziņš.
“Katram kaut kādam posmam ir bijuši kaut kādi faktori, bet galvenais acīmredzot bija tas, ka vienkārši nebiju tik labs, lai visi šie faktori būtu mazsvarīgi un man vienkārši piedāvātu līgumu,” par nespēlēšanu NHL sacīja bijušais uzbrucējs. “Visam ir savs izskaidrojums, bet es esmu ļoti apmierināts ar savu karjeru.”