Nogulēts sākums, Bukarta asaras un Šilova pārliecība – septiņi novērojumi pēc PČ spēles pret Austriju

21/05/2022 10:48
Nokopēts
Latvijas hokeja izlase

Vakardienas mačs pret Austriju bija tāds, kuru nedrīkstēja zaudēt nekādā gadījumā. Ne tikai no turnīra tabulas viedokļa, bet arī fanu dēļ – pēc kaunpilnas sagrāves pret Čehiju bija jāatdod parāds gan līdzjutējiem, gan sev pašiem. Tas arī izdevās, taču gluži kā mačā pret Norvēģiju, neiztika bez problēmām. Vienu punktu nācās atdot Austrijai, kas, vērojot spēli, šķiet visai likumsakarīgi.

Pirms spēles bukmeikeri Latviju uzskatīja par izteiktu favorīti, bet tas ir maldīgs priekšstats. Turnīra gaitā austrieši atņēma punktus gan ASV, gan Čehijai. Jā, tie bija čehi bez Pastrņāka, bet uzvaras vērtība no tā nav mazāka. Savukārt zaudējumam pret Norvēģiju bija jāsapurina komanda, kura vietu elitē vēlas nodrošināt pirms pēdējā mača pret Lielbritāniju. Tikmēr Latvija to vietu faktiski ir nodrošinājusi un jau var domāt par pēc iespējas lielāku punktu skaitu izcīnīšanu atlikušajos mačos, ja nu gadījumā Čehija paklūp kādā no spēlēm.

Uzvara nebija viegla – lai arī Austrija ir komanda-lifts, kura bieži vien ceļo pa maršrutu elite – 1A – elite, tajā ir meistarīgi hokejisti, savukārt treneris Rodžers Baders to trenē kopš 2016. gada un spēlētājiem jau sen ir zināmas viņa prasības. Austrijas atklātais čempionāts noteikti nav tas sliktākais turnīrs, ko var apstiprināt Renārs Krastenbergs, Andris Džeriņš vai Ņikita Jevpalovs. Tādēļ nav jābūt pārsteigtiem, ka uzvara nāca tikai bullīšu sērijā. Paši gan varējām nospēlēt labāk, ko atzīmēja arī Harijs Vītoliņš pēcspēles sarunā ar žurnālistiem.

Atkal neizteiksmīgs sākums

Pirmo trešdaļu es varētu rezumēt ar vārdiem, ka tribīnēs Latvijai gāja krietni labāk nekā laukumā. Latvijas hokejisti bieži zaudēja divcīņas un iemetienus, starp spēlētājiem valdīja nesaprašanās, pirmie metieni pa vārtiem tika izdarīti vien īsi pirms pirmā reklāmas pārtraukuma sākuma. Austrieši viegli atšifrēja latviešu kombinācijas un īsti neļāva izpausties uzbrukuma zonā. Tikai trešdaļas otrajā pusē kaut kas sāka sanākt un varam būt priecīgi, ka pretī bija Austrija, nevis kāds augstāka līmeņa pretinieks. Rodas jautājums – kāpēc Latvija pat pret austriešiem nespēj uzsākt spēli jaudīgi?

Klāvs Veinbergs – divas minūtes laukumā un vēl divas – uz noraidīto soliņa

Teodora Bļugera neatbraukšana pavēra durvis Klāvam Veinbergam, pieliekot punktu šim neticamam stāstam un maršrutam no “Optibet” hokeja līgas (OHL) fināla līdz Pasaules čempionātam. Būtu naivi cerēt, ka tagad uzbrucējs nāks laukumā un taisīs rezultātu – līmeņa atšķirības ir ievērojamas. 19 gadus vecajam uzbrucējam nedaudz trīcēja rokas viņa pirmajās nomaiņās, un noteikumu pārkāpums aiz vārtiem noteikti nav tas pamatotākais. Veinbergam 2 minūtes un 14 sekundes laukumā, vēl divas – uz noraidīto soliņa, kā arī viens no četriem uzvarētiem iemetieniem. Skaitļi neiepriecina, bet kurš teica, ka būs viegli?

Pat austrieši daudz ko darīja viegli

Latvijas komandas aizsargu pozīciju izvēle ik pa laikam liek saķert galvu. Pirmajos zaudētajos vārtos Benjamins Nisners bija absolūti nepiesegts, saņemot ripu Šilova vārtu tuvumā. Kam negadās, padomāju es, un tad minūti (!) vēlāk šis pats spēlētājs saņem piespēli līdzīgā pozīcijā, par laimi aizmetot ripu garām. Katru nākamo reizi austrieši mierīgi pārvarēja vidusszonu un mēģināja nostiprināties mūsu zonā, ko gan ne vienmēr ļāva viņu meistarības līmenis. Šis bija tāds trauksmes zvaniņš pirms mača pret Lielbritāniju, kura arī pret Somiju ik pa laikam veidoja bīstamus momentus.

Vīrieši arī raud – Riharda Bukarta emocionālais priekšnesums

Kādā no iepriekšējiem apskatiem minēju, ka pagaidām Rihardam Bukartam neveicas šajā turnīrā – te viņam salauza degunu, te iesita pa ribām. Vakar uzbrucējs beidzot spēja izmantot savu enerģiju lietderīgi. Gan viņa nūjas pielikšana pēc Čukstes metiena otrajos vārtos, gan saspēle ar Balceru trešajos vārtos ir tieši tas, kas no viņa vajadzīgs – no otrās maiņas arī iepriekšējās spēlēs gribētos redzēt vairāk vārtus. Rihardam bija vēl vairāki momenti, bet viņa emocionālākā performance notika pēcspēles intervijā ar IIHF, kurā viņš nespēja savaldīt asaras.

Ceturtās maiņas loma samazinās

Vītoliņš pirmo reizi šajā turnīrā nolēma mainīt pieteikuma shēmu – ja iepriekš protokolā tika ierakstīti 12 uzbrucēji un astoņi aizsargi, tad vakar bija 13 uzbrucēji un septiņi aizsargi. Parasti tas tiek darīts, lai ceturtā maiņa varētu spēlēt aktīvāk, jo kāds no četriem uzbrucējiem tiek atpūtināts. Ja pret to pašu Čehiju ceturtais virknējums spēlēja samērā daudz, tad šoreiz Krastenberga, Mareņa, Smirnova un Veinberga spēles laiks tika samazināts. Acīmredzot, treneris nav apmierināts ar viņu pienesumu. Arī trešajos zaudētajos vārtos laukumā bija Krastenbergs, Marenis un Smirnovs.

Elvis nav atstājis ēku, bet spēlē Šilovs

Artūra Šilova parādīšanos vārtos diez vai var saukt par pārsteigumu, pat ņemot vērā Merzļikina statusu. Vēlāk gan kļuva zināms, ka Elvim ir neliels savainojums, kura dēļ treneri viņu nolēma pietaupīt. Diez vai “Blue Jackets” ripu ķērājs nospēlētu labāk, jo visi trīs vārti ielaisti tādās situācijās, kad jautājumus jāuzdod laukuma spēlētājiem, nevis vārtsargiem. Šilovs iedeva pārliecību laukuma spēlētājiem un arī bullīšu sērijā nospēlēja labi. Tas viss 21 gada vecumā, ja nu gadījumā kāds ir aizmirsis.

Vai kāds gaidījis ko citu no Balcera?

Rūdolfam Balceram divi vārti šajā spēlē, kas nevar nepriecēt. No pirmās maiņas allaž tiek gaidīts šāds sniegums, un it īpaši spēlēs, kuras Latvijai ir jāuzvar. Vienmēr mierīgs liepājnieks bija visai aukstasinīgs un precīzs un pašlaik ir arī komandas rezultatīvākais spēlētājs – kā arī pienākas kādas no pirmā trijnieka uzbrucējiem. Ne visi Rūdolfa metieni lido mērķi, pret Austriju hokejista produktivitāte gan bija augstā līmenī – divi goli pēc trīs metieniem. Jāuzslavē arī viņa partneri, kuri izdarīja lieliskas piespēles. Tātad, ja nezini, ko darīt – meklē Balceru!

logo

Vai vēlaties saņemt paziņojumus par svarīgākajām ziņām