Okupanti Usika mājā, “Shakhtar” tiesas prāva pret FIFA un ULEB Eirokausa spēles Rīgā – kā kara apstākļos (iz)dzīvo Ukrainas sports?
Pagājis gandrīz pusgads kopš viena prātā sajukušā kaimiņzemes diktatora lēmums par kara sākumu Ukrainā izmainīja vairāku miljonu cilvēku dzīvības. Uzreiz pēc 24. februāra neviens par sportu īsti nedomāja, taču tagad, lai cik ciniski tas izklausītos, valsts vairāk vai mazāk pieradusi pie sirēnām un raķetēm un plānots, ka gaidāmajā sezonā vienā vai citā veidā tikts izspēlētas daudzas sporta sacensības.
Kā jau civilizētajai valstij pienākas, arī Ukrainas sportā bija daudz ārzemnieku. 24. februāri valstī sagaidīja arī vairāki Latvijas pārstāvji – Kaspars Dubra, Gatis Sprukts, Oļegs Šišļaņņikovs. Tagad Ukrainas sports savdabīgi “restartējies”, jo šādos apstākļos leģionāri uz valsti nebrauks, lai cik liela nauda viņiem tiktu piedāvāta. Kaut kas līdzīgs tika piedzīvots 2014./2015. gados, kad valstī notika revolūcija un tika gāzta prokrieviskā vara. Atšķirība ir tāda, ka toreiz Ukrainā nebija desmitiem tūkstošu bruņotu okupantu, arī raķetes netika izšautas civilobjektu virzienā.
Kara šausmas nepaiet garām sportistiem
Kā zināms, lodes un bumbas cilvēkus nešķiro, kas arī regulāri tiek pierādīts šajā karā. Kamēr Krievijas televīzijas kanālos tiek lepni ziņots par kārtējā militārā objekta iznīcināšanu, realitāte ir raķetes lido dzīvojamo māju, sabiedrisko ēku un sporta arēnu virzienā. Mariupoles un Harkivas ledus arēnas, stadioni un pat sporta bāze netālu no Kijevas, kuru savām vajadzībām bieži vien izmantoja Ukrainas basketbola izlase. “Neviena bilde pilnībā neataino tās bāzes esošo stāvokli,” jūnija vidū vēstīja Ukrainas basketbola federācija.
Sporta bāze netālu no Kijevas
Ja kara pirmie mēneši bija tikai un vienīgi šoks, tad tagad valsts lielākajā daļā situācija kļuvusi kaut nedaudz mierīgāka un tie bērni, kuri palikuši valsts neokupētajās teritorijās, atsākuši treniņus vairākos sporta veidos un pat gatavojas sacensībām. Cilvēki, cik vien tas ir iespējams, mēģina dzīvot savu ierastu dzīvi, kuras neatņemama sastāvdaļa ir sports. Šajā laikā tam ir īpaši liela nozīme, jo treniņi ļauj atslēgties un savu enerģiju izmantot meistarības slīpēšanai. Ne visur gan ir iespējams trenēties – pilnībā iznīcināti 16 sporta objekti, bet vēl 100 nepieciešams remonts.
Arī sportisti bija starp tiem, kuriem ar ieroci rokās nācās cīnīties ar okupantiem, un daudziem no viņiem šis ceļš noslēdzies traģiski. Pirms mēneša, 21. jūlijā Ukrainas jaunatnes un sporta ministrs Vadims Gutcaits preses konferencē pavēstīja, ka piecu mēnešu laikā dzīvību zaudējuši 110 sportisti un treneri. “Vairāk nekā trīs tūkstoši mūsu sportistu un treneru aizsargā Ukrainu un visu Eiropu. 110 gājuši bojā cīņu un apšaužu laikā. Ir arī ievainotie, bet 22 cilvēki atrodas gūstā,” teica valsts amatpersona.
Pēc ministrijas aprēķiniem, sporta infrastruktūras atjaunošanai būs nepieciešami vismaz 130 miljoni dolāru.
“Shakhtar ” neatsakās no Čempionu līgas un vēlas kompensāciju
Kad pirms astoņiem gadiem sākās Krievijas izprovocēti nemieri Ukrainas Austrumos, kuru dēļ vēlāk parādījās divas neīstas republikas, lielākā cietēja bija Ukrainas grands Doņeckas “Shakhtar ”. Miljardierim Rinatam Ahmetovam piederošais klubs kopš 2014. gada ir bez mājām. 2009. gadā Doņeckā tika atklāts jauns stadions ar 52 tūkstošiem skatītāju vietām, kura uzbūve izmaksāja ap 400 miljoniem dolāru. Šajos gados “Shakhtar” spēlējusi gan Harkivā, gan Kijevā, gan arī Ļvivā, turpinot sevi pozicionēt kā Doņeckas komandu.
Futbola čempionāta apturēšanas brīdī “Shakhtar” atradās pirmajā pozīcijā. Kausi un medaļas netika pasniegtas, bet tieši tā brīža vietas tika ņemtas vērā, lai sadalītu vietas Eirokausos, proti, čempione pa taisno iekļūst Čempionu līgā, vicečempione – kvalifikācijā. Izskatās, ka gan “Shakhtar”, gan Kijevas “Dynamo” būs divi sastāvi – viens dalībai vietējā čempionāts, otrs – dalībai Eirokausos. Jau iepriekš abi klubi paziņojuši, ka šos mačus spēlēs Polijā un arī leģionāri dzīvos šajā valstī, savukārt ukraiņu spēlētāji piedalīsies arī vietējās premjerlīgas spēlēs.
Foto: Doņeckas “Shakhtar”
Pavasarī un vasarā “Shakhtar” kopā ar “Dynamo” devās uz Eiropu, lai aizvadītu labdarbības mačus pret grandiem. Kopumā viss norisinājās mierīgi un tas arī ļāva komandām kaut daļēji saglabāt fizisko formu, jo šajos klubos spēlē arī vairāki izlases futbolisti. Valstsvienībai bija ļoti svarīgas spēles jūnija sākumā – uz kartes bija iekļūšana Pasaules kausā. Izšķirošajā mačā ukraiņi pārdega – zaudējums Velsai ar 0:1, bumbu savos vārtos ieraidot Andrejam Jarmolenko.
Tikmēr “Shakhtar” domā ne tikai par formas uzturēšanu, bet arī par tiesas prāvu pret FIFA. Pēc 24. februāra Ukrainā spēlējošiem leģionāriem tika atļauts bezmaksas atstāt klubus līdz 30. jūnijam. Doņeckas kluba pārstāvi uzskata, ka ar šādu lēmumu “Shakhtar” zaudēja 42,6 miljonus dolāru nenotikušo transfēru dēļ. No FIFA vēl joprojām nav sekojuši nekādi komentāri par šo situāciju, un domājams, ka Šveices tiesas “palīdzība” tomēr būs nepieciešama.
Ukrainas futbola premjerlīga sāksies jau 23. augustā. Turnīrā piedalās 16 komandas, tajā skaitā no pilsētām, kuras tiek apšaudītas regulāri “Odessa”, Harkivas “Metalist”, “Dnipro-1”. Skaidrs, ka par skatītājiem šajā gadījumā nevar būt nekādas runas, bet spēles tiks pārtrauktas gaisa trauksmes gadījumā. Stadionu tuvumā ne tālāk par 500 metriem jābūt ierīkotām vietām, kurās var paslēpties.
Rīga kļūst par Ukrainas basketbola galvaspilsētu
Ja futbolisti par pagaidu mājvietu izvēlējušies Poliju, tad basketbolisti spēlē un trenējas Latvijā. Lielā mērā tas saistīts arī ar izlases galveno treneri, jo Ukrainas basketbola valstsvienību trenē Ainars Bagatskis. Ar viņa palīdzību treniņus basketbola varējuši turpināt vairāki simti Ukrainas jauniešu – daži jau atgriezušies dzimtenē un trenējas tur, citi joprojām atrodas Latvijā un apgūst basketbola pamatus šeit. Kā atklājis viens no Ukrainas vadošajiem basketbola apskatniekiem Aleksandrs Prošuta, kurš ik pa laikam atļāvās kādu asāku vārdu izteikšanā Bagatska virzienā, “man vairs nav tiesību kritizēt Bagatski kā cilvēku pēc tam, ko viņš un viņa sieva izdarīja simtiem ukraiņu bērnu”.
Atšķirībā no futbolistiem, basketbola izlase vēl joprojām nav zaudējusi izredzes kvalificēties Pasaules kausam. Lai arī kvalifikācijas turnīra L grupā Ukraina atrodas piektajā vietā starp sešām komandām, priekšā esošās komandas ir noķeramas un daudz kas izšķirsies jau augusta izskaņā – 24. datumā Rīgā spēle pret Itāliju, bet 27. datumā izbraukumā pret Islandi. Tāpat izlase piedalīsies arī Eiropas čempionātā, kas ir visai svarīgs emociju avots tiem cilvēkiem, kuri kara stāvokļa dēļ nedrīkst izbraukt no valsts.
BC “Prometey”
Par valsts čempionātu vēl nav 100% skaidrības. Kā atklāj Prošuta, turnīrā piedalīsies no astoņām līdz desmit komandām, no kurām piecas jau apstiprinājušas dalību, laiks ir līdz 1. septembrim. Mači tiks aizvadīti sabraukumos Kijevā vai kādā no valsts Rietumu daļas pilsētām. Pēc trīs vai četru apļu turnīra sekos “play-off” turnīrs. “Bez leģionāriem, ar minimāliem budžetiem, bet tas ir labāks nekā nekas,” uzsver ukraiņu apskatnieks. Salīdzinājumam, 2021./2022. gada sezonā spēlēja 12 komandas.
Rīgā spēlēs arī viens no Ukrainas bagātākajiem klubiem “Prometey”, kurš pieteicis dalību Latvijas-Igaunijas līgā. Klubam ir visai jaudīgs sastāvs ar vairāku izlašu spēlētājiem, tā prezidents neslēpj ambīcijas par dalību ULEB Eirolīgā, savukārt šosezon komanda spēlēs arī ULEB Eirokausa, un pēc daudzu gadu pārtraukumā Latvijas galvaspilsētā varēs vērot basketbola Eirokausu otro spēcīgāko turnīru. Jau tagad “Prometey” tiek uzskatīta par Latvijas – Igaunijas līgas galveno favorīti, taču klubs izvairās no skaļiem paziņojumiem par mērķiem.
Vēl viena komanda, kura plāno spēlēt ārpus Ukrainas, ir Kijevas “Budivelnyk”, kura pieteikusies dalībai Eiropas Ziemeļu basketbola līgā (ENBL). Pagājušajā sezonā šis turnīrs sevi pierādīja kā labas sacensības tiek klubiem mūsu reģionā, kuri nepiedalās nekādos Eirokausos. Gluži kā Ukrainas futbola grandiem, arī Ukrainas basketbola klubiem būs divi sastāvi – viens dalībai vietējā čempionātā, otrs – citos turnīros. Pašlaik “Prometey” un “Budivelnyk” ir Ukrainas bagātākie klubi, kas tiem ļauj uzturēt tik lielu basketbolistu skaitu.
Hokejisti deokupāciju gaida visvairāk
Pagājušās sezonas laikā Ukrainas hokeja rādās konflikts, par kuru detalizētāk varat izlasīt šajā rakstā. Rezultātā valstī norisinājās divi čempionāti, vienu no kuriem rīkoja federācija, bet otro – biedrība ar nosaukumu Ukrainas hokeja superlīga (UHSL). Starptautiskā hokeja federācija (IIHF) uz konfliktu raudzījās no mālas un to nekomentēja, līdz ar to bija jautājums, cik ilgi abas līgas spēs sadzīvot vienā valstī.
Atbildi deva karš, jo faktiski UHSL vairs pārstājusi eksistēt. Četri no sešiem klubiem atrodas Doņeckas apgabalā, kur pašlaik nav iespējams spēlēt – Mariupole faktiski ir iznīcināta, bet Kramatorskā un Družkovkā regulāri notiek apšaudes, kuru dēļ ne par kādu hokeju nevar būt domu. Arī Ukrainas granda “Donbass” preses pārstāve Darja Gulina sarunā ar “sportazinas.com” atklāja, ka gaidāmajā sezonā kādreizējā KHL vienība nepiedalīsies nevienā turnīrā un spēlētaji meklē sev jaunās darbavietas.
Harkivas ledus arēna
Arī Ukrainas hokeja līgai (UHL), kuru rīko federācija, nav tie spožākie laiki. Hersonas “Dnipro” spiesta pārcelties uz valsts Rietumiem, jo mājpilsētā saimnieko okupantu armija. Nav skaidrs Harkivas “Berseky” liktenis, jo vien 40 kilometru no Krievijas robežas esošo pilsētu regulāri apšauda ar raķetēm un arī tur rīkot sporta sacensības ir visai bīstami. Čempionāta pārtraukšanas brīdī vadībā esošā Kijevas “Sokil” atsaukusi dalību no IIHF Kontinentālā kausa, to aizvietojot “Kremenchug”, un par komandu no Ukrainas galvaspilsētas joprojām ir maz informācijas. Varētu teikt, ka no komandas sportu veidiem tieši hokejs cietis visvairāk un tieši hokejisti visvairāk gaida teritoriju deokupāciju.
Tikmēr Ukrainas hokeja izlase, iespēju robežās gatavojoties pasaules čempionātam 1B divīzijā, nospēlēja savā līmenī – neiekļuva augstāk, bet arī neizkrita zemāk. Turnīrs aprīļa beigās tika uzsākts ar Serbijas sagraušanu (7:0), turpinājās ar zaudējumu Polijai (2:3 PM) un Japānai (2:8), bet noslēdzās ar panākumu pār Igauniju – 8:0. Daudzi izlases spēlētāji mēģina atrast variantus Eiropā, dažiem tas izdodas (Polijā, Ungārijā, Slovākijā), dažiem – nē. Šosezon Ukrainas hokejisti neierobežotā daudzumā varēs spēlēt arī “Optibet” hokeja līgā (OHL).
Usika mājā dzīvoja okupanti
Ja runā par karjeru nenoslēgušajām Ukrainas zvaigznēm, tad prātā uzreiz nāk divi cilvēki – futbolists Oleksandrs Zinčenko un bokseris Oleksandrs Usiks. Pēdējām gan pirms kāda laika bijušas problēmas ar īpaši patriotiski noskaņotām personām, kuras mēģināja iemācīt sportistam, kā pareizi jāmīl savu dzimteni. Domstarpības gan palikušas pagātnē un, karam sakoties, Usiks uzreiz atgriezās dzimtenē no Londonas, pierakstījās vietējās aizsardzības brigādē un kopā ar pārējiem brīvprātīgiem devās aizsargāt Kijevu.
Pēc pāris mēnešiem Usiks gan nodeva ieročus un sāka gatavošanos cīņai pret Entoniju Džošuā. Kā skaidroja pats bokseris, tad vismaz pagaidām ringā viņš ir noderīgāks valstij nekā ar ieroci rokās. Likmes bija augstās – ne tikai vairākas jostas, bet arī 40 miljoni dolāru katram no dueļa dalībniekiem. Pats ukrainis gan uzsvēra, ka nauda šajā momentā viņam nav svarīga – pirmkārt tādēļ, ka visu nopelnīto naudu tāpat nav iespējams paņemt līdz pēc nāves, un otrkārt – svarīgāk ir iepriecināt savu valsti un tā iedzīvotājus, kuriem pašlaik neklājas viegli.
Kara sākumā, kad okupanti atradās arī Kijevas tuvumā, Usika māja kļuva par mājvietu dažiem no neielūgtiem kaimiņiem. Salauzti krūmi un koki, alkohola pudeles un ēdiena atliekas pagalmā, burti Z un V uz žoga – tas ir mantojums, kādu pēc sevis atstāja Krievijas pārstāvji. Kā vēstīja kaimiņi, tad mājas pagalmā kādu laiku bāzējās arī karatehnika, kura vēlāk gan tika savākta, okupantu spēkiem atkāpjoties no Ukrainas galvaspilsētas.
Oleksandra Usika māja
Naktī uz 21. augustu Saūda Arābijas pilsētā Džidā Usiks, kurš joprojām nav piedzīvojis nevienu zaudējumu, pēc punktiem pieveica britu bokseri Entoniju Džošua. Šī uzvara ļāva bokserim aizstāvēt pērn septembrī iegūtās čempiona jostas Pasaules Boksa asociācijas (WBA), Starptautiskās Boksa federācijas (IBF), Pasaules Boksa organizācijas (WBO), kā arī Starptautiskās Boksa organizācijas (IBO) versijā, kuras viņš ieguva tieši no Džošua. Ukrainas iedzīvotāji šo cīņu varēja noskatīties bezmaksas, kas noteikti piesaistīja tai krietni lielāku auditoriju.
Ar to gan viss nav beidzies, jo tagad Usiks gatavojas iespējamai cīņai pret Taisonu Fjūriju. Kā teica pats ukrainis, vai nu es cīnīšos pret Fjūriju, vai nu arī vispār vairs necīnīšos.
