OS 13. diena: Tiama aizstāv olimpiskās čempiones titulu septiņcīņā; Keringtona kļūst par Jaunzēlandes titulētāko olimpieti

05/08/2021 20:27
Nafisatū Tiama

Informācija regulāri tiek atjaunināta ar citu OS disciplīnu reuzltātiem…

Septiņcīņa

Beļģiete Nafisatū Tiama ceturtdien Tokijas olimpiskajās spēlēs vieglatlētikā aizstāvēja 2016.gadā izcīnīto olimpiskās titulu septiņcīņā. Šo uzdevumu atviegloja pasaules čempiones britu sportistes Katarinas Džonsones–Tompsones izstāšanās. Tiama septiņu disciplīnu summā divu dienu laikā karstajos un mitrajos laika apstākļos sakrāja 6791 punktu.

Sudrabu izcīnīja nīderlandiete Anuka Fetere ar 6689 punktiem un jaunu valsts rekordu, bet Feteres komandas biedrene Emma Ostervēgele ieguva bronzu ar personisko rekordu(6590 p.). “Ir tik laba sajūta. Es nespēju tam noticēt,” sacīja Tiama. “Es esmu tik emocionāla, ka nevaru to aprakstīt.” 26 gadus vecā beļģiete sacensību pirmajā dienā 100 metru barjerskrējienu veica 13,54 sekundēs, augstlēkšanā pārvarēja 1,92 metru augstumā novietoto latiņu, lodi aizgrūda 14,82 metrus un dienu noslēdza ar 24,90 sekundēm 200 metros.

Otrajā dienā viņa sasniedza 6,60 metrus tāllēkšanā, 54,68 metrus šķēpmešanā un 800 metrus noskrēja divās minūtēs un 15,98 sekundēs. “Pirmā diena man bija grūta,” sacīja Tiama. “Tāpēc otrajā dienā man tiešām bija jākoncentrējas. Es zināju, ka man jāpaveic kas patiešām labs tāllēkšanā un šķēpmešanā.” Traumas un Covid-19 pandēmija noteica, ka šī bija pirmā reize kopš Dohas pasaules čempionāta 2019.gadā, kad Tiama un Džonsone-Tompsone cīnījās savā starpā septiņcīņā.

Tomēr britu atlēte, kura šā gada sākumā sarāva Ahilleja saiti un jūnija beigās atgriezās sacensībās, 200 metru distancē savainoja ikru muskuļus. Tiamu, kura martā izcīnīja Eiropas čempiones titulu telpās ar valsts rekordu (4904 p.), maksimālos rezultātus sasniegt stimulēja līdere pēc pirmās dienas un arī pēc tāllēkšanas Fetere. Nīderlandes sportiste zaudēja vadību pēc tam, kad šķēpmešanā ar 51,20 metriem par vairāk nekā trim metriem atpalika no Tiamas rezultāta.

Tāpēc 28 gadus vecajai Eiropas eksčempionei, kurš Riodežaneiro spēlēs ieņēma desmito vietu, 800 metru distancē vajadzēja pārspēt Tiamu par 4,5 sekundēm. Viņas personiskais rekords bija 2,5 sekundes lēnāks nekā Tiamai, un Feterei tas neizdevās. “800 metru distancē es cerēju paveikt nedaudz vairāk, taču, manuprāt, šīs bija patiešām pozitīvas sacensības, un galu galā es ieguvu medaļu. Esmu tik laimīga,” sacīja Tiama. “Es sāku gadu ratiņkrēslā un nebiju gatava beigt olimpiskās sacensības tādā pašā veidā,” viņa “tviterī” skaidroja faktu, kad viņa atteicās no palīdzības, pēc traumas gūšanas 200 metros lēnām bez palīdzības aizskrienot līdz finiša līnijai.

“Esmu zaudējusi sirdsmieru, zinot, ka darbs, ko mana komanda un es esam paveikuši pēdējos astoņus mēnešus, ir beidzies ar šādu iznākumu, un es ienīstu šo savu stāstu, kurš ir kļuvis vēl sāpīgāks,” piebilst sportiste. “Esmu tik daudz reižu notriekta zemē un atkal piecēlusies, bet man būs vajadzīgs daudz laika, lai samierinātos ar šo realitāti,” bilst sportiste. Riodežaneiro aiz Tiamas finišēja britu sportiste Džesika Enisa un kanādiete Brianne Teizena Ītona, bet ceturto vietu ieņēma Latvijas sportiste Laura Ikauniece.

Smaiļošana

Jaunzēlandes smaiļotāja Līza Keringtona ceturtdien uzvarēja Tokijas olimpisko spēļu 500 metru sprinta sacensībās, kļūstot par savas valsts visu laiku titulētāko olimpieti. Finālsacīkstēs Keringtona finišēja vienā minūtē un 51,216 sekundēs. Sudraba medaļu izcīnījusī ungāriete Tamāra Čipesa bija 0,639 sekundes lēnāka, bet dāniete Emma Ostranda Jergensena atpalika 1,557 sekundes.

Keringtone Tokijā uzvarēja arī 200 metru sprintā, šajā distancē kļūstot par trīskārtēju olimpisko čempioni. Viņa uzvarēja arī 500 metru divnieku sacensībās un piedalīsies tikpat garā distancē četriniekiem. Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados četras zelta medaļas olimpiskajās spēlēs izcīnīja Jaunzēlandes smaiļotājs Aians Fergusons.

Tikmēr 1000 metros smaiļošanas divniekiem uzvarēja Austrālijas airētāji Džīns van der Veshuizens un Tomass Grīns, kuri finišēja trīs minūtēs un 8,773 sekundēs. Vācieši Makss Hofs un Jākobs Šopfs zaudēja 0,304 sekundes, bet čehi Josefs Dostāls un Radeks Šloufs bija 0,826 sekundes lēnāki.

Ceturtdien debiju olimpisko spēļu programmā piedzīvoja kanoe vieninieku sacensības 200 metros sievietēm un par pirmo čempioni tika kronēta amerikāniete Nevina Herisone, kura finišēja 45,932 sekundēs. Sudrabu izcīnīja titulētā kanādiete Lorensa Vensāna-Lapuante, kura uzvarētājai zaudēja 0,854 sekundes, bet ukrainiete Ļudmila Luzana atpalika 1,102 sekundes.

Futbols

Četrkārtējās olimpiskās čempiones ASV futbolistes ceturtdien rezultatīvā spēlē pārspēja Austrālijas izlasi un izcīnīja Tokijas olimpisko spēļu bronzas medaļas. Spēlē par bronzas medaļām amerikānietes pārspēja Austrālijas futbolistes ar 4:3 (3:1).

ASV labā divus vārtus 8.un 21. minūtē guva Megana Rapīno, bet pirmā puslaika kompensācijas laika pirmajā minūtē un spēles 51.minūtē precīza bija Karli Loida. 17.minūtē Sema Kerra guva pirmos vārtus Austrālijas labā, izlīdzinot rezultātu 1:1. 54.minūtē Keitlina Forda samazināja rezultāta starpību (2:4), bet spēles pēdējā minūtē precīza bija Emīlija Gīlnika.

Divkārtējās Pasaules kausa ieguvējas ASV Tokijā ieradās, lai atgūtu savu 2004.-2012.gadā izcīnīto olimpisko čempioņu titulu, bet pusfināla spēlē ar 0:1 (0:0) piekāpās Kanādai. Savukārt Austrālija, ceturto reizi piedaloties olimpiskajā futbola turnīrā sievietēm, medaļu tā arī nav izcīnījusi.

Pirms pieciem gadiem sudraba medaļu ieguvusī Zviedrija un Riodežaneiro olimpisko spēļu bronzas medaļas ieguvēja Kanāda piektdien cīnīsies par zelta godalgu. Līdz šim neviena no šīm komandām nav izcīnījusi olimpiskā čempiona titulu.

Volejbols

Krievijas Olimpiskās komitejas vīriešu volejbola izlase ceturtdien kļuva par Tokijas olimpisko spēļu turnīra pirmo finālisti. Pusfinālā Krievijas sportisti ar rezultātu 3-1 (18:25, 25:21, 26:24, 25:23) uzvarēja Brazīlijas valstsvienību, kas par pieciem gadiem Riodežaneiro triumfēja savās mājās notikušajās olimpiskajās spēlēs.

Uzvarētājiem 22 punktus sarūpēja Maksims Mihailovs, 15 punktu bija Jegoram Kļukam, bet 12 punktus, trīs no tiem blokā, guva Ivans Jakovļevs. Brazīlijas izlasē 18 punktus guva Joandi Leāls Idalgo, bet 13 punkti bija Lukasam Sātkampam, kurš četrreiz izcēlās blokā. Plkst.15 otrā pusfinālā tiksies Francijas un Argentīnas izlases.

Turnīrā piedalījās 12 izlases, kas bija sadalītas divās apakšgrupās pa sešām katrā. Pēc viena apļa turnīra ceturtdaļfinālu sasniedza katras grupas četras labākās komandas. Pirms pieciem gadiem finālā Brazīlija trīs setos uzvarēja Itāliju.

Skeitbords

Austrālijas sportists Kīgens Palmers ceturtdien kļuva par Tokijas olimpisko spēļu čempionu skeitborda “park” disciplīnā. “Park” disciplīnā skeitbordisti brīvi var izvēlēties, kurā skeitparka vietā startēt un kādu trikus izpildīt. Tiesneši vērtē triku sarežģītību un oriģinalitāti, plūdenumu, piemērotību, biežumu un to, cik dabīgi sportists izskatās, izpildot trikus gaisā. Finālā no trim 45 sekunžu priekšnesumiem tiek ņemts vērā tikai labākais.

Palmers uzvaru svinēja ar trešajā mēģinājumā nopelnītiem 95,83 punktiem, taču arī pirmajā piegājienā iekrātie 94,04 punkti būtu viņam devuši čempiontitulu. Sudraba godalgu ar 86,14 punktiem guva brazīlietis Pedru Baross, bet bronza un 84,13 punkti bija amerikānim Korijam Džuno. Pirms tam medaļas tika dalītas arī “street” sacensībās. Bez skeitborda olimpiskajā programmā debitē arī sērfings, karatē, sporta kāpšana, 3×3 basketbols un BMX frīstails. Tokijas olimpiskās spēles norisināsies līdz 8.augustam.

Karatē

Spāniete Sandra Sančesa Haime ceturtdien Tokijas olimpiskajās spēlēs kļuva par vēsturē pirmo olimpisko čempioni karatē, uzvarot ”kata” jeb bezkontakta sacensībās. Sančesa “kata” sacensību finālā pārspēja japānieti Kijou Šimizu. Spānijas karatiste sakrāja 28,06 punktus, bet japāniete – 27,88 punktus. Bronzas medaļu nopelnīja Honkongas sportiste Mo Šeuna Greisa Lau un itāliete Viviana Botaro. Karatē, kas pirmo reizi iekļauts olimpiskajā programmā, Parīzes spēļu programmā 2024.gadā nebūs pārstāvēts.

Treka riteņbraukšana (sievietes)

Nīderlandes sportiste Šenne Braspenninksa ceturtdien Tokijas olimpiskajās spēlēs treka riteņbraukšanā izcīnīja uzvaru keirinā. 30 gadus vecā riteņbraucēja izcīnīja savu pirmo uzvarētājas titulu lielajās sacensībās, finālā apsteidzot Jaunzēlandes sportisti Elesu Endrjūsu un Lorienu Dženests no Kanādas. Nīderlandiešu braucēja Laurīne van Rīzena no velodroma tika aizvesta uz nestuvēm pēc smaga kritiena ceturtdaļfinālā. Nīderlandes komandas pārstāvji apliecināja, ka viņa ir tikusi nogādāta slimnīcā.

Treka riteņbraukšana (vīrieši)

Britu sportists Metjū Vols ceturtdien Tokijas olimpiskajās spēlēs treka riteņbraukšanā uzvarēja ominiuma sacensībās. Britu sportists uzvarēja skrečā, ieņēma trešo vietu tempa braucienā, bija otrais izslēgšanas sacensībās un finišēja otrais punktu braucienā, kopā sakrājot 153 punktus.

Otrais ar 129 punktiem bija Kempbels Stjuarts no Jaunzēlandes, trešais – Riodežaneiro spēļu čempions Elija Viviani no Itālijas, kurš finišēja ar 124 punktiem. Sacensībās piedalījās 20 braucēji. Izslēgšanas sacensībās Viviani uzvarēja un izvirzījās sestajā vietā triju disciplīnu summā, taču 100 apļu punktu braucienā ar desmit sprinta finišiem zaudēto pirmajās divās disciplīnās nespēja atgūt.

Vols, kurš pagājušajā gadā ominiumā ieguva bronzu pasaules čempionātā, bija vadībā pirms punktu brauciena un nevienu brīdi neļāva šaubīties par savu uzvaru. Šī Lielbritānijai bija pirmā uzvara trekā sešās Tokijā notikušajās sacensībās.

Kārtslēkšana

ASV sportiste Keitija Nežouta ceturtdien Tokijas olimpiskajās spēlēs vieglatlētikas sacensībās uzvarēja kārtslēkšanā. 30 gadus vecā sportiste ar otro mēģinājumu pārvarēja 4,90 metru augstumu. Vēlāk viņa mēģināja pārvarēt arī 5,01 metra augstumu, taču pēc pirmā mēģinājuma no turpmākajiem atteicās. Tā amerikānietei bez sudraba 2019.gada Panamerikas spēlēs ir pirmā medaļa karjerā lielajās sacensībās.

Sudrabu ar četriem pārvarētiem augstumiem pirmajā mēģinājumā, arī 4,85 metru augstumā, izcīnīja Krievijas Olimpiskās komitejas (OKR) komandas pārstāve 2014.gada Eiropas čempione un pašreizējā pasaules čempione Anželika Sidorova, kura pēc divreiz nepārvarēta 4,90 metru augstuma pēdējo mēģinājumu pārcēla uz 4,95 metriem, ko tomēr neizdevās pieveikt. Bronza tika Lielbritānijas sportistei Holijai Bredšovai, kura arī veica 4,85 metru augstumu, taču izdarīja to ar otro mēģinājumu.

Daiļlēkšana

Vien 14 gadus vecā Ķīnas daiļlēcēja Hunčaņa Cjuaņa ceturtdien pārliecinoši uzvarēja Tokijas olimpisko spēļu sacensībās no desmit metru torņa. Cjuaņa savā otrajā un ceturtajā lēcienā saņēma desmit punktus no visiem septiņiem tiesnešiem. Piektajā piegājienā seši tiesneši iedeva desmit punktus, bet viens – 9,5 punktus. Taču ar to pietika, lai dabūtu maksimālos 96,00 punktus un summā tiktu pie 466,20 punktiem.

Otro vietu ar 425,40 punktiem izcīnīja uzvarētājas 15 gadus vecā tautiete Juisji Čeņa, kura ir patreizējā pasaules čempione un Tokijā izcīnīja zeltu arī sinhronajos lēcienos. Trešā ar 371,40 punktiem bija Austrālijas daiļlēcēja Melisa Vu.

Pirms pieciem gadiem Ķīna dominēja daiļlēkšanas sacensībās, kur izcīnīja septiņas no astoņām zelta medaļām. Par “sapņu komandu” dēvētā Ķīnas izlase arī Japānā jau samierinājusies ar vienu zaudējumu, pagaidām uzvarot sešās no septiņām aizvadītajām sacensībām. Tokijas olimpisko spēļu sacensības daiļlēkšanā turpināsies līdz sestdienai.

Peldēšanas maratons

Vācijas peldētājs Floriāns Velbroks ceturtdien izcīnīja zelta medaļu Tokijas olimpisko spēļu peldēšanas maratona desmit kilometru distancē. Velbroks bija vadībā teju visos starpfinišos, pēdējā aplī iekrājot drošu pārsvaru. Vācijas peldētājs finišu sasniedza vienā stundā 48 minūtēs un 33,7 sekundēs.

Otrās vietas ieguvējs Krištofs Rasovskis no Ungārijas bija 25,3 sekundes lēnāks, bet vēl 1,9 sekundes atpalika itālis Gregorio Paltrinjēri. Velbroks un Paltrinjēri šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja godalgas arī sacensībās baseinā. Vācietis guva bronzu 1500 metros brīvajā stilā, bet itālis izcīnīja sudrabu 800 metros brīvajā stilā.

Iepriekš tikai tunisietis Usama Melluli vienās olimpiskajās spēlēs bija izcīnījis medaļas gan baseinā, gan atklātā ūdenī. 2012.gadā viņš izcīnīja bronzu 1500 metros brīvajā stilā un zeltu desmit kilometru peldējumā. Jau ziņots, ka trešdien sieviešu sacensībās uzvarēja Brazīlijas sportiste Marsēla Ana Kunja.

Bokss

Alberts Batirgazijevs dominēja taktiskā cīņā un uzvarēja amerikāni Djūku Reiganu, izcīnot  Krievijas Olimpiskās komitejas komandas pirmo zelta medaļu boksa sacensībās Tokijas olimpiskajās spēlēs.  23 gadus vecais Batirgazijevs uzvarēja savu vienaudzi boksa svara kategorijā no 52 līdz 57 kilogramiem fināla cīņā.  Amerikānis cīņu par zelta medaļu sāka ar labu tehnisku sniegumu, tomēr viņam neizdevās iecerētās dunkas un krievu sportista pārliecība auga.

Batirgazijevs atbildēja ar pāru sitieniem, no kuriem Reigans nespēja izvairīties, zaudēja klinčā un vairākas reizes tika nospiests pie zemes. Reiganam bija jāiet uz visu banku pēdējā raundā, tomēr Batirgazijevs viņu apslāpēja un izcīnīja zelta medaļu, uzvarot pēc punktiem ar 3:2.

“Pirms es devos uz šejieni savas pilsētas iedzīvotājiem teicu, ka atvedīšu mājās zelta medaļu,” teica Batirgazijevs, kurš tikai pērn pievērsās profesionālajam boksam. Savu vārdu esmu turējis un tagad došos mājās un svinēšu ar viņiem. Attaisnojumu nav, jūtu, ka cīnījos labi, un esmu laimīgs, ka dodos mājup ar sudraba medaļu,” teica amerikānis.

Bokseru svara kategorijā no 48 līdz 52 kilogramiem bronzas medaļas ceturtdien izcīnīja japānis Rjomei Tanaka un Sakens Bibosinovs no Kazahstānas.  Šajā svara kategorijā fināla cīņā sestdien boksēsies filipīnietis Karlo Pālms un Jafai Galals no Lielbritānijas. Pusfinālā Pālms Tanaku uzvarēja ar 5:0 pēc punktiem, bet Galals cīņā ar Bibosinovu bija pārāks ar 3:2 pēc punktiem.

Svara kategoprijā no 69 līdz 75 kilogramiem ceturtdien bronzas medaļas ieguva Eumirs Marsjals no Filipīnām un Gļebs Bakši no OKR, kuri savās cīņās atzina ukraiņa Oleksandra Hičņaka un Ēberta Sozas no Brazīlijas pārākumu. Hičņaks Barsjalu uzvarēja ar 3:2 pēc punktiem, bet Soza Bakši pārspēja ar 4:1 pēc punktiem.

Arī Hičņaka un Sozas cīņā par Tokijas olimpisko spēļu zelta medaļu notiks sestdien.  Sievietēm svara kategorijā no 57 līdz 60 kilogramiem ceturtdien pirmajā pusfinālā uzvarēja īriete Kellija Anna Heringtone, kura ar 3:2 pēc punktiem pārspēja Sudapornu Sīsondī no Taizemes. Otrajā pusfinālā Beatrīša Ferreira ar 5:0 pēc punktiem pieveica somieti Mīru Potkonenu.  Sīsondī un Potkonena šajā svara kategorijā ieguva bronzas medaļas, bet Heringtone un Ferreira svētdien cīnīsies par olimpiskās čempiones titulu.

Lodes grūšana

ASV vieglatlēts Raiens Krauzers ceturtdien triumfēja Tokijas olimpisko spēļu lodes grūšanas sacensībās. Finālā Krauzers lodi grūda 23,30 metru tālumā, tikai par septiņiem centimetriem atpaliekot no paša jūnijā sasniegtā pasaules rekorda.  Toties 28 gadus vecais amerikānis laboja olimpisko rekordu. Arī iepriekšējais rekords piederēja viņam, Krauzeram Riodežaneiro lodi grūžot 22,52 metru tālumā.

Zīmīgi, ka goda pjedestāls lodes grūšanā bija tāds pats kā pirms pieciem gadiem Riodežaneiro. Sudraba medaļu ar 22,65 metru tālu raidījumu izcīnīja amerikānis Džo Kovacs, bet bronzu ar 22,47 metriem guva jaunzēlandietis Toms Velšs. Ceturtdien Tokijā vieglatlētikas sacensībās tiks dalīti seši medaļu komplekti.

110 metru barjersprints

Jamaikas vieglatlēts Hensls Pārčments ceturtdien negaidīti kļuva par Tokijas olimpisko spēļu čempionu 110 metru barjersprintā. Jamaikietis finālā ieguva vadību pēc septītās barjeras, finišēdams 13,04 sekundēs. Par favorītu uzskatītais amerikānis Grānts Holovejs zaudēja piecas sekundes simtdaļas un samierinājās ar sudrabu. Tāpat kā zelts, arī bronza ceļos uz Jamaiku, jo trešais bija šīs valsts pārstāvis Ronalds Levi, kurš no sava tautieša atpalika sešas sekundes simtdaļas.

2019.gada pasaules čempions Holovejs nebija piedzīvojis zaudējumu kopš pērnā gada vasaras. Jūnijā viņš ASV olimpiskajā atlasē 110 barjeroto distanci veica 12,81 sekundē, par nieka sekundes simtdaļu atpaliekot no tautietim Arīsam Meritam piederošā pasaules rekorda. Ceturtdien Tokijā vieglatlētikas sacensībās tiks dalīti seši medaļu komplekti.

Trīssoļlēkšana

Portugāles vieglatlēts Pedro Pičardo ceturtdien izcīnīja zelta medaļu Tokijas olimpisko spēļu trīssoļlēkšanas sacensībās. Kubietis Pičardo, kurš zem Portugāles karoga startē pēdējos divus gadus, finālā savā labākajā mēģinājumā lēca 17,98 metru tālumā, labojot valsts rekordu.

Sudraba medaļu ar jaunu personīgo rekordu – 17,57 metriem – izcīnīja ķīnietis Jamins Džu. Par desmit centimetriem tuvāks lēciens bija Igs Fabriss Zango, kurš izcīnīja Burkinafaso vēsturē pirmo medaļu olimpiskajās spēlēs. Iepriekšējo divu olimpisko spēļu uzvarētājs Kristians Teilors pērn pārrāva ceļgala krusteniskās saites, tādējādi amerikānis nevarēja aizstāvēt savu titulu. Ceturtdien Tokijā vieglatlētikas sacensībās tiks dalīti seši medaļu komplekti.

20 km soļošana

Itālijas vieglatlēts Masimo Stano ceturtdien uzvarēja Tokijas olimpisko spēļu sacensībās 20 kilometru soļošanā, atstājot aiz sevis divus mājiniekus. Ņemot vērā Tokijā prognozējamo karstumu, vieglatlētikas garo distanču sacensības soļošanā un skriešanā norisinās ziemeļu pilsētā Saporo. Tomēr arī tur laikapstākļi nebija saudzīgi, jo sacensību sākumā termometra stabiņš rādīja 32 grādus pēc Celsija.

Vislabāk šajos apstākļos veicās Stano, kurš pēdējā kilometrā attālinājās no Koki Ikedas, finišēdams vienā stundā 21 minūtē un piecās sekundēs. Ikeda distanci beidza deviņas sekundes vēlāk, bet viņa tautietis Tošikadzu Jamaniši bija 24 sekundes lēnāks. Iepriekšējo reizi šajā distancē kāds no itāļiem uzvarēja 2004.gadā, kad Atēnās pirmais finišēja Ivano Brunjeti. 1980.gadā par čempionu 20 kilometru soļošanā kļuva cits itālis Mauricio Damilāno.

Pēc četriem kilometriem atrāvienā aizsoļoja ķīnietis Kaihua Vans, kuram sekoja indietis Sandēps Kumārs, taču pie 12 kilometru atzīmes līderis tika noķerts. Plkst.23.30 pēc Latvijas laika 50 kilometru distanci uzsāks Ruslans Smolonskis un Arnis Rumbenieks. Ceturtdien Tokijā vieglatlētikas sacensībās tiks dalīti seši medaļu komplekti.

400 metru skrējiens

Bahamu salu sportists Stīvens Gardiners ceturtdien Tokijas olimpiskajās spēlēs vieglatlētikā uzvarēja 400 metru finālā. Ar uzvaru bahamietis turpināja četru gadu sēriju bez zaudējumiem.

25 gadus vecais 2019.gada pasaules čempions finišēja pēc 43,85 sekundēm, kolumbietis Antonijs Hosē Sambrano ieguva sudrabu ar rezultātu 44,08 sekundes, bet Londonas spēļu čempions un vicečempions Riodežaneiro Grenādas sportists Kirani Džeimss ieguva bronzu ar 44,19 sekundēm. Bahamu salu skrējējs, ja vien ir sasniedzis finišu, nav zaudējis 400 metru skrējienā kopš 2017.gada pasaules čempionāta, kad viņš ieņēma otro vietu aiz Dienvidāfrikas skrējēja Veida van Nīkerka.

Izņemot trīs sacensības, kurās viņš nefinišēja savainojuma dēļ, Gārdiners kopš 2017.gada pasaules meistarsacīkstēm ir bijis nepārspēts 20 no 23 startiem. Tokijā iespējama ir Bahamu salu sprinteru dubultuzvara 400 metros, 2016.gada zelta medaļniecei Šonai Millerei-Uibo piektdien skrienot sieviešu finālā. Gārdiners zelta medaļu nodrošināja, izvirzoties vadībā pēc pēdējās virāžas.

Desmitcīņa

Kanādietis Deimiens Vorners ceturtdien Tokijas olimpiskajās spēlēs vieglatlētikā uzvarēja desmitcīņas sacensībās, ar jaunu olimpisko rekordu pārsniedzot 9000 punktu robežu. Vorners beidza divu dienu sacensību maratonu ar 9018 punktiem, kamēr tuvākais sekotājs pasaules rekordists no Francijas sakrāja Kevins Majē izcīnīja sudrabu ar 8726 punktiem.

Trešo vietu ar jaunu Okeānijas rekordu (8649 punkti) sasniedza austrālietis Ešlijs Molonijs. Vorners trešdienu bija noslēdzis pirmajā vietā, kamēr Majē pēc problēmām ar muguru bija tikai piektajā vietā. 31 gadus vecais Vorners pēdējos sešos pasaules čempionātos ir finišējis labāko pieciniekā, 2016.gadā iegūstot olimpisko bronzu, kā arī pasaules čempionāta sudrabu 2015.gadā un bronzu 2013. un 2019.gadā. Trešdien sacensības Tokijā viņš atklāja ar labāko rezultātu 100 metros – 10,12 sekundes, tāpat pirmais viņš bija tāllēkšanā, kur ar 8,24 metriem pietiktu, lai izcīnītu bronzu arī tāllēkšanā.

Vorners lodes grūšanā sasniedza 11.rezultātu (14,80 m), augstlēkšanā – astoto (2,02 m), bet dienu noslēdzošajā disciplīnā 400 metros viņš bija trešais ar 47,48 sekundēm, pirms otrās dienas apsteidzot Moloniju un kanādieti Pīrsu Lepāžu. Otro dienu Vorners atklāja ar labāko rezultātu 110 metru barjerskrējienā (13,46 sekundes), diska mešanā ar 48,67 metriem ieņemot trešo vietu un kārtslēkšanā ar 4,90 metriem – 11.vietu. Majē, kurš Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs ieguva sudrabu aiz tā brīža pasaules rekordista Eštona Ītona, bija ceturtajā vietā pirms šķēpmešanas, kur ar otro metienu sasniedza personisko rekordu – 73,09 metri – un ierindojās otrajā vietā disciplīnā.

Vorners ar 63,44 metriem bija septītais, bet Majē pirms pēdējās disciplīnas atgriezās otrajā vietā ar 8066 punktiem, par 214 punktiem atpaliekot no kanādieša. Vorners devās 1500 metru distancē, zinot, ka viņam tā jānoskrien četrās minūtes un 33,80 sekundēs, lai pārvarētu 9000 punktu barjeru. Kanādietis to paveica par vairāk nekā divām sekundēm ātrāk, disciplīnā ierindojoties piektajā vietā. Tikmēr pasaules rekordists (9126 punkti) Majē 1500 distancē sasniedza 14. labāko laiku, finišējot 12 sekundes aiz Vornera, uz zeltu nepretendēdams. Pasaules čempions no Vācijas Niklass Kauls savainojumu guva 400 metru distancē, bet 2016.gada Eiropas čempions Tomass van der Plaetsens izstājās pēc savainojuma tāllēkšanā.

Karatē

Olimpiskās zelta medaļas Tokijā  ceturtdien karatē sacensībās izcīnīja arī Francijas un Bulgārijas sportisti. Jau ziņots, ka spāniete Sandra Sančesa Haime ceturtdien kļuva par vēsturē pirmo olimpisko čempioni karatē, uzvarot “kata” jeb bezkontakta sacensībās. Pirmo zeltu karatē vīriešu konkurencē izcīnīja Stīvens da Kosta no Francijas, kurš “kumite” sacensību svara kategorijā līdz 67 kilogramiem finālā ar 5:0 pārspēja turku Erajus Samdanu.

Bronzas medaļas izcīnīja Kazahstānas sportists Darhans Asadilovs un Jordānijas sportists Abdels Rahmans Almasatfa. Jau ziņots, ka Latvijas sportists Kalvis Kalniņš pirmajā duelī ar 3:8 zaudēja jordānietim Almasatfam, otrajā ar 4:2 uzveica venecuēlieti Andresu Eduardo Maderu-Delgado, trešajā ar 2:11 cieta neveiksmi pret nākamo čempionu da Kostu, bet pēdējā duelī ar rezultātu 3:5 zaudēja bēgļu komandu pārstāvošajam irānim Hamūnam Derafšipuram. Itālis Andželo Kreščenco pēc pirmās cīņas no turnīra izstājās. Sievietēm “kumite” sacensībās svara kategorijā līdz 55 kilogramiem zeltu izcīnīja bulgāriete Iveta Goranova, kura izšķirošajā cīņā svinēja uzvaru ar 5:1 pār favorīti Anželiku Terļugu no Ukrainas.

Bronzas medaļas izcīnīja Betīna Planka no Austrijas un Taivānas karatiste Tzujuņa Veņa. Karatē kopā ar sērfošanu, klinšu kāpšanu un skeitbordu ir viens no četriem sporta veidiem, kas debitē Tokijā, Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai mēģinot uzrunāt jaunāku auditoriju. Pēdējo medaļu komplektu Tokijā karatisti izcīnīs sestdien.

Kāpšanas sports

Spānijas Alberto Hiness ceturtdien Tokijā kļuvis par pirmo olimpisko čempionu kāpšanas sportā. Pirmo reizi olimpiskajās spēlēs iekļautajā sporta veidā sudraba medaļu izcīnīja Netenjels Kolmens no ASV, bet austrietim Jakobam Šūbertam – bronzas medaļa. 18 gadus vecais Hiness bija līderis pēc pirmās disciplīnas uz ātrumu. Signālpogu 15 metru augstās sienas virsotnē viņš nospieda pēc 6,42 sekundēm.

Kvalifikācijas kārtā ātrākais kāpējs bija Basa Mavems no Francijas, tomēr savainojuma dēļ viņš finālā nestartēja. Sudraba medaļas laureāts Kolmens bija līderis boulderinga disciplīnā, bet spānis palika pēdējais no septiņiem startējušajiem finālistiem. Savukārt grūtās kāpšanas disciplīnā Hiness finišēja ceturtais, tomēr tas bija pietiekami, lai kļūtu par pirmo olimpisko čempionu kāpšanas sportā. Tokijas olimpisko spēļu fināls kāpšanas sportā sievietēm būs piektdien. Kāpšanas sports ir viens no četriem sporta veidiem, kas Tokijā pirmo reizi iekļauti olimpisko spēļu programmā. Parīzes olimpiskajās spēlēs 2024.gadā līdzās kāpšanas sporta kombinētajām sacensībām atsevišķi medaļu komplekti tiks sadalīti arī starp sporta kāpšanas uz ātrumu dalībniekiem sieviešu un vīriešu konkurencē.

Galda teniss

Ķīnas galda tenisistes apliecināja valsts dominanci šajā sporta veidā, Tokijas olimpiskajās spēlēs izcīnot zelta medaļu komandu sacensībās sievietēm. Ķīnas galda tenisistes ceturtdien finālā ar 3:0 apspēlēja Japānas komandu. Individuālo sacensību čempione Mena Čeņa pārī ar Maņjui Vanu ar 3:1 uzvarēja mājinieces Kasumi Išikavu un Miu Hirano, bet pēc tam individuālo sacensību sudaraba medaļas ieguvēja Jinša Suņa ar 3:1 pārspēja Mimu Ito.

Trešajā fināla spēlē Vana ar 3:0 bija pārāka pār Hirano. Bronzas medaļu ieguva Honkongas galda tenisistes, kuras ar 3:1 pārspēja vācietes. Honkongai tā ir pirmā medaļa sieviešu komandu galda tenisa turnīrā olimpiskajās spēlēs. Galda tenisa komandu turnīrs sievietēm olimpisko spēļu programmā ir ceturto reizi un visas četras reizes čempiona titulu izcīnījušas Ķīnas komandas.

Šo statistiku Ķīna centīsies turpināt arī piektdien, kad Ķīnas un Vācijas komandas sacentīsies par zeltu sacensībās vīriešiem. Arī individuālajās disciplīnās galda tenisā sievietēm olimpiskajās spēlēs vienmēr uzvarējušas ķīnietes. Līdz šim Tokijas olimpiskajās spēlēs galda tenisa disciplīnās ir sadalīti četri medaļu komplekti. Trīs zelta godalgas izcīnījuši Ķīnas sportisti, bet jauktajās dubultspēlēs ķīniešu pāris zaudēja Japānas sportistiem.

Pieslēgties

Dienas fokusā

Kristaps Porziņģis
24/01/2022 07:09

Porziņģim bloku šovs un labākais +/- rādītājs pret “Grizzlies” (VIDEO)

Aizvadītajā naktī Nacionālajā basketbola asociācijā (NBA) Kristaps Porziņģis un Dalasas “Mavericks” ar rezultātu 104:91 apspēlēja Memfisas “Grizzlies” basketbolistus. Porziņģis laukumā pavadīja 25 minūtes un 36 sekundes, kuru laikā guva 15…

17/12/2014 11:40

„Panthers” uzvar „Capitals” garākajā pēcspēles metienu sērijā NHL vēsturē

Pirms Floridas „Panthers” uzbrucējs Niks Bigstads realizēja izškirošo bullīti, kopumā tika veiktas 20 pēcspēles metienu kārtas. Metienus izpildīja 40 dažādi spēlētāji. Pēcspēles metienu sērija iekļuva NHL vēsturē, kā visu laiku…