OS ceturtā diena: Bermudai vēsturē pirmais zelts; Bailsa izstājas no komandu sacensībām

27/07/2021 13:02
Nokopēts
Flora Dafija

Triatlons

Triatloniste Flora Dafija otrdien Tokijā izcīnīja Bermudai vēsturē pirmo olimpisko zelta medaļu. Bermuda olimpiskajās spēlēs piedalās kopš 1963.gada un līdz šim augstākais sasniegums bija pirms 45 gadiem izcīnītā bronzas medaļa boksā. Šajās olimpiskajās spēlēs Lielbritānijas aizjūru teritorija pārstāvēta vien ar diviem sportistiem.

Olimpiskajās spēlēs triatlonā sportisti vispirms sacentās 1,5 kilometru peldēšanā, pēc tam sekoja 40 kilometru brauciens ar velosipēdu un noslēgumā bija desmit kilometru skrējiens. Otrdien sacensības aizritēja lietainos un vējainos laikapstākļos. Dafija bija vadošajā trijniekā teju visu sacensību gaitu. Skriešanas posmā viņa nostiprinājās vadībā, finišēdama ar kopējo laiku viena stunda 55 minūtes un 36 sekundes. Otrā finišēja britu triatloniste Džordžija Teilore-Brauna, kurai riteņbraukšanā tuvu distances beigām plīsa riepa, bet trešā bija amerikāniete Ketija Zaferesa. Teilore-Brauna čempionei zaudēja vienu minūti un 14 sekundes, bet Zaferesa bija vēl 13 sekundes lēnāka.

“Domāju, ka šai medaļai ir liela nozīme. Tā iedvesmos Bermudas jaunatni, kas sapratīs, ka sportisti no tik mazas salas var startēt pašā augstākajā līmenī,” pēc zelta izcīnīšanas teica Dafija.

Pirmdien vīriešu sacensībās uzvarēja Norvēģijas sportists Kristians Blūmenfelts. Triatlonā tiks dalītas arī medaļas sacensībās jauktajā stafetē.

Vingrošana

Krievijas Olimpiskās komitejas (ROC) vienības vingrotājas otrdien Tokijas olimpiskajās spēlēs uzvarēja komandu sacensībās vingrošanā. Vladislava Urazova, Viktoriia Ļistunova, Angelina Meļņikova un Lilija Ahaimova izcīnīja zeltu ar sakrātiem 169,528 punktiem, atkārtojot vīriešu komandas iepriekš sasniegto.

Tikmēr ASV superzvaigzne Simona Bailsa negaidīti izstājās no sacensībām to sākumā. Amerikānietes, kas uzvarēja 2012. un 2016.gadā, palika vairāk nekā trīs punktu attālumā no zelta, sakrājot 166,096 punktus, bet bronzu izcīnīja Lielbritānija ar 164,096 punktiem. Galvenā sarunu tēma sacensībās bija 24 reizes par pasaules un olimpisko čempioni kļuvušās Bailsas izstāšanās pēc kļūdaina snieguma pirmajā vingrojumā – atbalsta lēcienā. 24 gadus vecā sportiste pameta arēnu, atgriežoties ar stipri nosaitētu pēdu, Džordanai Čailsai ieņemot viņa vietu līdztekās.

“Simona Bailsa ir izstājusies no komandu finālsacensībām medicīniskus iemeslu dēļ. Viņas stāvoklis tiks izvērtēts katru dienu, lai noteiktu, vai viņa drīkst piedalīties turpmākajās sacensībās,” vēlāk tika ierakstīts ASV Vingrošanas federācijas “Twitter” kontā, sīkāku informāciju nesniedzot. Otrdienas izstāšanās dēļ Bailsa vairs Tokijā nevar iegūt sešas zelta medaļas, tomēr viņa ir kvalificējusies gan daudzcīņas finālam, kas paredzēts ceturtdien, gan arī visu četru individuālo sacensību fināliem, kas notiks nākamnedēļ.

Šaušana

Ķīnas dueti izcīnīja zelta medaļas jaukto pāru sacensībās šaušanā desmit metru distancē gan ar pneimatisko pistoli, gan ar pneimatisko šauteni.  Jaukto pāru sacensībās šaušanā ar pneimatisko pistoli desmit metru distancē Žaņsjiņa Dzjana un Vei Paņs ar 16-14 pārspēja krievu pāri Vitaļinu Bacaraškinu, kura kļuva par olimpisko čempioni individuālajās sacensībās šaušanā desmit metru distancē ar pneimatisko pistoli, un Artjomu Černousovu.

Dzjana un Paņs iepriekš izcīnīja bronzas medaļas individuālajās šaušanas sacensībās ar pistoli. Trešo vietu pāru sacensībās šaušanā ar pneimatisko pistoli desmit metru distancē ieguva Ukrainas sportisti Oļena Kosteviča un Olehs Omeļčuks.

Arī jaukto pāru sacensībās šaušanā ar pneimatisko šauteni desmit metru distancē triumfēja ķīnieši Cjaņa Jana un Haožaņs Jans, kuri ar 17-13 pārspēja amerikāņus Mēriju Takeri un Lūkasu Kozaņeski. Bronzas medaļu šajā disciplīnā ieguva Krievijas Olimpiskās komitejas komandas pārstāvji Jūlija Karimova un Sergejs Kamenskis.

Kopumā šaušanas sacensībās ķīnieši izcīnījuši jau astoņas Tokijas olimpisko spēļu medaļas. Neveiksmīgas Tokijas olimpiskās spēles bijušas Dienvidkorejas izcilajam šāvējam Jonoham Jinam, kurš no savām piektajām un iespējams pēdējām olimpiskajām spēlēm atgriezīsies bez medaļām. Pāru sacensībās četrkārtējā olimpiskā čempiona duets nepārvarēja kvalifikācijas kārtu, kā arī viņš nekvalificējās finālam individuālajās sacensībās.

Svarcelšana (līdz 59 kg)

Poļina Gurjeva otrdien izcīnīja Tokijas olimpisko spēļu sudraba medaļu svarcelšanā svara kategorijā līdz 59 kilogramiem, tādējādi iegūstot pirmo olimpisko godalgo Turkmenistānas vēsturē. 21 gadu vecā Turkmenistānas sportiste piekāpās Hsingčunai Kuo no Taivānas, kura ar jaunu olimpisko rekordu izcīnīja zelta medaļu.

Raušanā Kuo pacēla 103 kilogramu, savukārt grūšanā viņas rezultāts bija 133 kilogrami. Summā viņas rezultāts ir 236 kilogrami. Visi trīs rezultāti ir jauns olimpiskais rekords. Gurjeva raušanā pacēla 96 kilogramus, bet grūšanā 121 kilogramu, tādējādi summā iegūstot 217 kilogramus, kas bija par trim kilogramiem vairāk nekā bronzas medaļu ieguvušajai japānietei Mikiko Andohaim kura raušanā pacēla 94 kilogramus, bet grūšanā – 120 kilogramus.

Šīs ir astotās vasaras olimpiskajās spēlēs kopš 1996.gada, kurās piedalījusies Turkmenistānas izlase, bet līdz šim nevienu medaļu šīs valsts sportistiem nebija izdevies izcīnīt. Ziemas olimpiskajās spēlēs Turkmenistāna nav piedalījusies.

Svarcelšana (līdz 64 kg)

Svarcelšanā sievietēm svara kategorijā līdz 64 kilogramiem otrdien Tokijas olimpisko spēļu zelta medaļu ieguva kanādiete Moda Šerona. Raušanā 28 gadus vecā Kanādas sportiste pacēla 105 kilogramus, savukārt grūšanā viņa spēja pacelt 131 kilogramu, summā paceļot 236 kilogramus.

Tā ir pirmā olimpiskā medaļa Kanādai svarcelšanā kopš 2012.gadā par olimpisko čempioni svara kategorijā līdz 63 kilogramiem kļuva Kristīne Žirarda. Tokijas olimpiskajās spēlēs līdz šim Kanāda ieguvusi astoņas medaļas, un tās visas izcīnījušas sievietes.

Sudraba medaļu, summā paceļot 232 kilogramus, ieguva itāliete Džordžija Bordinjona. Raušanā viņas rezultāts bija 104 kilogrami, bet grūšanā – 128 kilogrami. Ar 230 paceltiem kilogramiem bronzas medaļu izcīnīja Veņjueja Čeņa no Taivānas.

Jau vēstīts, ka svarcelšanā svara kategorijā līdz 59 kilogramiem olimpisko zelta medaļu otrdien ieguva Hsingčuna Kuo no Taivānas, kura ar jaunu olimpisko rekordu izcīnīja zelta medaļu. Raušanā Kuo pacēla 103 kilogramu, savukārt grūšanā viņas rezultāts bija 133 kilogrami. Summā viņas rezultāts ir 236 kilogrami. Visi trīs rezultāti ir jauni olimpiskie rekordi.

Sudrabu izcīnīja Poļina Gurjeva, tādējādi iegūstot pirmo olimpisko godalgo Turkmenistānas vēsturē. Gurjeva raušanā pacēla 96 kilogramus, bet grūšanā 121 kilogramu, tādējādi summā iegūstot 217 kilogramus. Savukārt trešajā vietā palika japāniete Mikiko Andoha, kura raušanā pacēla 94 kilogramus, bet grūšanā – 120 kilogramus. Svarcelšanas sacensības Tokijas olimpiskajās spēlēs turpināsies līdz 4.augustam. Tokijas olimpiskās spēles norisināsies līdz 8.augustam.

Airēšanas slaloms

Rikarda Funka otrdien uzvarēja Tokijas olimpisko spēļu airēšanas slaloma sacensībās ar smailītēm, izcīnot Vācijai pirmo zeltu. 29 gadus vecā Funka distanci veica 105,50 sekundēs, iztiekot bez soda sekundēm. Otro vietu izcīnījusī spāniete Majalena Čourouta bija 1,13 sekundes lēnāka.

Sacensību favorīte vairākkārtējā pasaules čempione Džesika Foksa no Austrālijas par vārtu aizskaršanu saņēma četras soda sekundes, kas viņai atņēma čempiones titulu. Viņa čempionei zaudēja 1,23 sekundes. Čouroutai tagad ir visu kalumu olimpiskās medaļas – 2012.gadā viņa izcīnīja bronzu, bet 2016.gadā zeltu. Foksai atkal jāsamierinās bez titula, viņa 2012.gadā bija otrā, bet 2016.gadā – trešā.

Funkai zelts nāk pēc daudziem smagiem pārdzīvojumiem. 2016.gada olimpisko spēļu laikā autoavārija gāja bojā viņas treneris, kā dēļ vācietei Olimpiāde gāja secen. Savukārt pāris nedēļas pirms šīm olimpiskajām spēlēm viņas dzimto Ārveileres pilsētu skāra smagi plūdi, prasot upurus. Vācijai pirmajās sacensību dienās izdevās izcīnīt trīs bronzas, bet tagad Funka izcīnījusi pirmo zeltu.

Sērfošana

Ītalu Fereira no Brazīlijas otrdien kļuva par pirmās olimpiskās zelta medaļas sērfošanā ieguvēju, bet sieviešu konkurencē par pirmo olimpisko čempioni šajā sporta veidā kļuvusi amerikāniete Kerisa Mūra. Vīriešu sacensību finālā brazīlietis pārspēja Kanoa Igarasi no Japānas.

Uz pirmā viļņa Fereira pārlauza dēli, tāpēc viņam bija jāgaida jūrā jauns dēlis, tomēr viņam izdevās atgūties no neveiksmes un saņemt 15,14 punktus pretstatā japāņa 6,6 punktiem. 2019.gada pasaules čempions sērfošanā Fereira savulaik sērfot iemācījies uz putuplasta kastes, no kuras viņa tēvs tirgoja zivis. Pusfinālā japānis Igarasi ar aizraujošu kustību gaisā pirms finiša negaidīti pārspēja pasaulē labāko sērfotāju Gabrielu Medinu no Brazīlijas. Cīņā par bronzu Medina piekāpās austrālietim Ovenam Raitam.

Sieviešu konkurencē pirmo olimpisko zeltu sērfošanā izcīnīja Mūra, kura finālā ieguva 14,93 punktus un apsteidza Bjanku Buitendagu no Dienvidāfrikas Republikas, kura fināla sērfojumā saņēma 8,46 punktus. Pirmā olimpiskā čempione sērfošanā uz dēļa uzkāpusi piecu gadu vecumā, kad Vaikiki pludmalē Havaju salās sāka sērfot kopā ar tēvu. Bronzas medaļu ieguva japāniete Amuro Cuzuki, kura pārspēja amerikānieti Karolīnu Marksu.

Sērfošanas sacensības vērtē pieci tiesneši, kuri par katru vilni ieliek atzīmi 1-10 ar diviem cipariem aiz komata. Par katru vilni saņemtais augstākais un zemākais vērtējums tiek atmests, bet viļņa atzīmi veido pārējo trīs vērtējumu vidējais rādītājs. Lai gan sērfotājs drīkst veikt neierobežotu viļņu skaitu, sacensību kopvērtējumā tiek skaitīti divi viļņi ar augstāko vērtējumu. Tādējādi maksimālais punktu skaits par vienu vilni ir desmit, bet kopvērtējumā – 20 punkti.

Sākotnēji olimpisko medaļu izcīna sērfošanā bija plānota trešdien, tomēr labvēlīgo laikapstākļu dēļ tā tika pārcelta uz otrdienu. Japānai tuvojas vētra, tādēļ viļņi jūrā ir lielāki un sērfošanu padara aizraujošāku. Sērfošana ir viens no jaunajiem sporta veidiem, kas pirmo reizi iekļaut olimpisko spēļu programmā, Starptautiskajai olimpiskajai komitejai tādā veidā cenšoties piesaistīt gados jaunāku auditoriju.

Softbols

Japānas softbola izlase, finālā pārspējot ASV, otrdien aizstāvēja savu 2008.gadā iegūto olimpiskā čempiona titulu. 2012.gadā Londonā un 2016.gadā Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs softbola sacensības nebija iekļautas. Pekinas olimpisko spēļu čempione Japāna fināla spēlē ar 2:0 pārspēja ASV, kas olimpiskā čempiona titulu izcīnījušas trīs reizes. Cīņā par bronzas medaļu pārāka bija Kanāda, kas ar 3:2 uzvarēja Meksikas izlasi, kuru veido ASV spēlējošie sportisti.

Softbols pirmoreiz olimpisko spēļu vēsturē tika iekļauts 1996.gadā Atlantā. Pirmajās trīs spēlēs uzvarēja ASV, 2008.gadā Pekinā pārāka bija Japāna, bet nākamajās divās spēlēs softbols nebija pārstāvēts. Arī 2024.gada olimpisko spēļu programmā softbols nebūs iekļauts. Sacensības softbolā Tokijā ar sešu komandu līdzdalību norisinājās no 21. līdz 27.jūlijam.

Peldēšana

Toms Dīns un Dankans Skots otrdien kļuva par pirmajiem britu peldētājiem pēdējo 113 gadu laikā, kuri olimpiskajās spēlēs (OS) izcīna Lielbritānijai pirmās divas vietas peldēšanā, Tokijā dominējot 200 metros brīvajā stilā. Dīns, kuram pēdējā gada laikā bijušas daudzas neērtības Covid-19 dēļ, finišēja pēc vienas minūtes un 44,22 sekundēm, labojot Lielbritānijas rekordu. Skots bija vien četras sekundes simtdaļas lēnāks.

Trešās vietas ieguvējs Fernandu Šefers no Brazīlijas čempionam zaudēja 0,44 sekundes, bet divas sekundes simtdaļas no pirmā trijnieka atpalika rumānis Davids Popovici. Lietuvietis Dans Rapšis finālā finišēja pēdējais, astotais. “Skatīties kā himnas laikā tiek pacelts valsts karogs – tas ir sapnis. Par to sapņoju kopš astoņu gadu vecuma un šodien pienāca tā diena,” tā jaunais olimpiskais čempions. Iepriekš divi britu peldētāji pirmās divas vietas olimpiskajās spēlēs izcīnīja 1908.gadā Londonā.

Tikmēr sievietēm 100 metru peldēšanā uz muguras ar jaunu olimpisko rekordu – 57,47 sekundēm – uzvarēja austrāliete Keilī Makīena. Pašai piederošais pasaules rekords bija divu sekundes simtdaļu attālumā. Kanādiete Keilija Masse bija 0,25 sekundes lēnāka, bet amerikāniete Regana Smita atpalika 0,58 sekundes.  Austrālija šajās olimpiskajās spēlēs izcīnījusi septiņas medaļas – visas baseinā.

Savukārt 100 metru brasā uzvaru svinēja 17 gadus vecā amerikāniete Lidija Džeikobi, kura finišu sasniedza vienā minūtē un 4,95 sekundēs. Pēc 50 metriem viņa bija trešā, distances otrajā pusē strauji kāpinot tempu. Līdere pēc puses no distances bija Dienvidāfrikas Republikas (DĀR) peldētāja Tatjana Šenmakere, kura finišēja otrā 0,27 sekundes aiz uzvarētājas. Ar trešo vietu samierinājās Džeikobi tautiete pasaules rekordiste Lilija Kinga, kura bija 0,59 sekundes lēnāka par čempioni. Džeikobi ir pirmā Aļaskas sportiste, kura piedalās vasaras olimpiskajās spēlēs. Šajā štatā ir tikai viens 50 metru baseins.

Tāpat kā 200 metros brīvajā stilā, arī 100 metros uz muguras divas vērtīgākās medaļas nokļuva vienas valsts pārstāvju rīcībā, šajā distancē dominējot Krievijas Olimpiskās komitejas (ROC) sportistiem. Uzvaru izcīnījušais Jevgeņijs Rilovs ar rezultātu 51,98 sekundes laboja Eiropas rekordu, bet divas sekundes simtdaļas atpalika Kliments Koļesņikovs. Trešais finišēja amerikānis Raiens Mērfijs, kurš čempionam zaudēja 0,21 sekundi.

Daiļlēkšana

Ķīnas daiļlēcējas 15 gadus vecā Juisji Čeņa un 17 gadus vecā Dzjacji Džana otrdien uzvarēja Tokijas olimpisko spēļu sacensībās daiļlēkšanā no desmit metru torņa. Čeņas un Džanas duets par savu sniegumu nopelnīja 363,78 punktus. Ķīnas sportistes šajā disciplīnā uzvarējušas visās olimpiskajās spēlēs pēc to iekļaušanas programmā 2000.gadā. Sudrabu izcīnīja amerikānietes Džesika Parrato un Delanija Šnella, kuras iekrāja 310,80 punktus. Bronzas medaļa tika meksikānietēm Gabrielai Agundesai un Alehandrao Orosko, kurām bija 299,70 punkti.

Pirms pieciem gadiem Ķīna dominēja daiļlēkšanas sacensībās, kur izcīnīja septiņas no astoņām zelta medaļām. Par “sapņu komandu” dēvētā Ķīnas izlase arī Japānā jau samierinājusies ar vienu zaudējumu, jo pirmdien sinhronajā daiļlēkšanā no desmit metru torņa izcīnīja briti.

Kalnu riteņbraukšana

Šveices kalnu riteņbraucējas otrdien aizņēma visu goda pjedestālu Tokijas olimpisko spēļu sacensībās krosā, uzvaras laurus plūcot Jolandai Nefai. Olimpiskajā krosā sportistes viltīgajā trasē kopumā veica 20,55 kilometrus – 1,3 kilometru ievadošo apli un piecus 3,85 kilometrus garus apļus. Organizatori nolēma trasi saīsināt par vienu apli, jo naktī un no rīta valdījušais lietus braukšanas apstākļus bija vēl vairāk apgrūtinājis.

2017.gada pasaules čempione Nefa bija vadībā no pirmā apļa un viņas pozīciju trasē neviena sāncense neapdraudēja. Uzvarētāja finišu sasniedza vienā stundā 15 minūtēs un 46 sekundēs. Pēdējā aplī sev otro vietu nodrošināja Sīna Freija, kura bija vienu minūti un 11 sekundes lēnāka. Vēl pēc astoņām sekundēm finiša līniju šķērsoja Linda Inderganda. Trijnieks ar tikai Šveices riteņbraucējām sastāvā bija izkristalizējies pēc puses no distances.

Tikmēr šosezon visos četros Pasaules kausa posmos uzvarējusī francūziete Loana Lekomte finišā bija sestā, uzvarētājai zaudējot gandrīz trīs minūtes. Pirmdien vīriešu sacensībās uzvarēja Lielbritānijas kalnu riteņbraucējs Toms Pidkoks.

Džudo

Džudo cīkstonis Takanori Nagase otrdien uzvarēja Tokijas olimpisko spēļu sacensībās svara kategorijā līdz 81 kilogramam, sarūpējot Japānai piekto zeltu šajā sporta veidā. Nagase titulcīņā ar “waza-ari” uzveica Saīdu Mollaeju no Mongolijas. Bronzas medaļas izcīnīja Šamils Borčašvili no Austrijas un Matiass Kasse no Beļģijas.

Nagase pirms pieciem gadiem Riodežaneiro izcīnīja bronzas medaļu. Viņa pretinieks, 2017.gada pasaules čempions Mollaejs savulaik pārstāvēja Irānu, taču džudists vairs nestartē zem dzimtenes karoga, jo aizpērn viņam lika tīši zaudēt, lai izvairītos no cīņas ar Izraēlas džudistu. Viņš pārcēlās uz Vāciju, kur dabūja bēgļa statusu, bet starptautiskajās sacensībās startē zem Mongolijas karoga.

Tikmēr sievietēm svara kategorijā līdz 63 kilogramiem uzvarēja francūziete Klerisa Agbegnenu. Viņa ar “waza-ari” uzveica slovēnieti Tinu Trstenjaku. Bronzas godalgas izcīnīja Ketrīna Bušmāna-Pināra no Kanādas un Marija Čentrakjo no Itālijas. Zīmīgi, ka šī ir vienīgā svara kategorija kurā pie medaļas netika Japānas sportisti. Mājinieki džudo uzvarējuši piecās no astoņām aizvadītajām sacensībām, vīriešu konkurencē paliekot nepārspēti. Tokijas olimpiskās spēles norisināsies līdz 8.augustam.

Taekvondo

Tokijas olimpiskajās spēlēs pēdējās taekvondo sacensībās sievietēm svara kategorijā līdz 67 kilogramiem otrdien uzvarēja Milica Mandiča no Serbijas, bet vīriešiem svarā līdz 80 kilogramiem olimpisko zeltu izcīnīja krievs Vladslavs Larins. Serbiete fināla cīņā ar 10:7 (5:0, 1:3, 4:4) pārspēja Dabinu Lī no Dienvidkorejas.

Savukārt bronzas medaļu ieguva Lielbritānijas sportiste Bjanka Volkdena, kura ar 7:3 (4:2, 0:1, 3:0) uzvarēja polieti Aleksandru Kovalčuku, kā arī francūziete Alteja Lorīna, kura ar 17:8 (2:6, 5:0, 10:2) bija pārāka par Kotdivuāras sportisti Šarlēnu Aminatu Traori.

Vīriešiem svara kategorijā līdz 80 kilogramiem finālā Larins no Krievijas Olimpiskās komitejas komandas ar 15:9 (2:0, 7:7, 6:2) pārspēja Dejanu Georgijevski no Ziemeļmaķedonijas. Bronzas cīņās uzvarēja Kjodons Ins no Dienvidkorejas un Rafaels Junjērs Alba-Kastiljo no Kubas. Ins cīņā par trešo vietu ar 5:4 (3:0, 1:0, 1:4) pārspēja Ivanu Konrādu Trajkoviču no Slovēnijas, savukārt kubietis ar tādu pašu rezultātu (1:0, 3:2, 1:2) uzvarēja ķīnieti Hunji Suņu. Tokijas olimpiskajās spēlēs taekvondo sacensības ir noslēgušās.

Kopumā visvairāk olimpisko medaļu taekvondo Tokijā izcīnīja Krievijas Olimpiskās komitejas komandas sportisti – divas zelta un pa vienai sudraba un bronzas. Lielbritānijai un Dienvidkorejai katrai ir trīs medaļas taekvondo – briti izcīnīja divas sudraba un vienu bronzas, bet korejieši – vienu sudraba un divas bronzas. Pa divām medaļām ir Serbijai un Horvātijai (abām valstīm viena zelta un viena bronzas), Ēģipte un Turcija katra ieguva pa divām bronzas medaļām, bet Itālija, Taizeme, ASV un Uzbekistāna izcīnīja pa vienai zelta medaļai, Spānijai, Jordānija, Ziemeļmaķedonija, Tunisija ieguva pa vienai sudraba medaļai, bet pa vienai bronzas kaluma medaļai izcīnīja Ķīna, Kotdivuāra, Kuba, Francija, Izraēla un Taivāna. Tokijas olimpiskās spēles norisināsies līdz 8.augustam.

Jāšanas sports

Vācijas komandas pārstāve Izabella Verta otrdien Tokijas olimpiskajās spēlēs jāšanas sportā kļuva par pirmo, kam izdevies izcīnīt septiņas olimpiskās zelta medaļas, Vācijai svinot uzvaru komandu sacensībās iejādē. 52 gadus vecā sportiste sešas olimpiskās uzvaras svinējusi komandu sacensībās, individuāli uzvarot 1996.gadā Atlantā.

Viņas kontā kopā ar četrām sudraba medaļām individuālajās sacensībās tagad ir 11 olimpiskās medaļas, kas ir visu laiku labākais sasniegums jāšanas sportā. Sešas zelta medaļas savulaik izcīnīja arī Vertas tautietis Reiners Klimke, kura kontā arī divas bronzas godalgas. Verta un viņas zirgs “Bella Rose 2”, kas uzstājās “Odas priekam” un “Madama Butterfly” mūzikas pavadījumā, ieguva 2740,5 punktus.

Vācijas izlase, kurā bija tikai sievietes, ar 8178 punktiem izcīnīja jau 14. olimpisko titulu šajā disciplīnā kopš 1928.gada. Trešdien Verta, Doroteja Šneidere un Jesika fon Bredova-Verndla būs arī nopietnas pretendentes uz individuālo sacensību titulu. Neskatoties uz uzvaru, Vertu nesajūsmināja septiņu tiesnešu atzīme.

“Es esmu tik priecīga par viņu (“Bella Rose 2″) un esmu pietiekami ilgi šajā sporta veidā, lai to ņemtu vērā un tiktu ar to galā,” Verta teica. “Domāju, ka viņa ir pelnījusi vairāk, bet, kā ir, tā ir.” ASV izcīnīja sudrabu ar 7747 punktiem. Tās trīs sportisti, ieskaitot Stefenu Petersu, kurš 2016.gadā bija komandā, kas ieguva bronzas medaļas, – izplūda asarās.

Lielbritānija savam medaļu pūram šajā disciplīnā, tai skaitā 2012.gada zeltam un 2016.gadā izcīnītajam sudrabam, pievienoja bronzu, sakrājot 7723 punktus. Britu jātniece Šarlote Dižardēna cer, ka trešdien kopā ar savu zirgu “Gio” spēs atspēlēties individuālajās sacensībās un un kļūt tikai par otro sportisti, kas olimpiskajās spēlēs izcīnījusi trīs pēc kārtas uzvaras individuālajās sacensībās.

    Pagaidām neviens nav komentējis
logo

Vai vēlaties saņemt paziņojumus par svarīgākajām ziņām