Ošs par pievienošanos Šveices “Xamax”: Tas bija kā variants no debesīm
Latvijas futbola izlases aizsargs Mārcis Ošs, kurš pirms nepilniem diviem mēnešiem no Latvijas Virslīgas kluba Jūrmalas “Spartaks” nonāca Šveices Superlīgas vienībā Neušateles “Xamax” intervijā ar “Latvijas Avīze” žurnālistu Ilmāru Stūrišku stāsta par līdz šim gūto pieredzi Alpu zemē.
“Viss notika ļoti ātri – Jūrmalas “Spartaks” pateica, ka ir tāda iespēja, pēc trim dienām jau lidoju uz Šveici un vēl pēc četrām spēlēju pret čempioniem “Young Boys”. Pavisam citi ātrumi, pussolītī mēģini bumbas dabūt un uzreiz saproti, ka tas neies cauri. Ātri jāpielāgojas, nebija laika kā Polijā (iepriekšējo reizi Ošs leģionāra gaitās devās uz Polijas klubu Zabžes “Gornik” – aut.).”
“Cik zinu, spēlēs pret Lietuvas “Sūduva” mani ievērojis otrais treneris Stefans Henčozs, kurš karjeras laikā sešus gadus spēlējis “Liverpool”. Viņš Šveicē ir kā leģenda, ietekmīga persona. No nekurienes pēkšņi nokļuvu lielajā futbolā. Tas bija kā variants no debesīm, esmu laimīgs, ka ir tāda iespēja, un cenšos to izmantot. Nekādas intereses par mani no citiem klubiem nebija. Jāsaka paldies “Spartakam”, ka viņi palaida, jo cīnās par ceļazīmi uz Eirokausiem, situācija tabulā nebija vienkārša.”
27 gadus vecais spēlētājs arī atklāj, ka pagaidām vēl tikai sāk aprast ar Šveices līgā spēlēto futbolu.
“Katrs treniņš gandrīz jau kā spēle, un jāgatavojas daudz nopietnāk. Trenera uzticības kredīts pagaidām ir diezgan liels, varbūt pat pārāk liels. Skatoties no malas – kļūdas bijušas diezgan daudz, bet komandai kopumā bija neveiksmīga sērija, daudz laidām iekšā. Pēdējie mači atkal sanāca labāki. Šveicē ir atklāts futbols, visas komandas gūst daudz vārtu. Sākumā šķita – kas notiek, tik daudz momentu un spēle viens pret viens. Aizsargiem vairāk darba un arī iespēju kļūdīties.”
Ošs daudziem futbola pazinējiem atpazīstamību arī ieguvis, pateicoties savai prasmei veikt ļoti tālus bumbas iemetienus no auta. Mārcis skaidro, kā viņam radies šāds talants.
“Diezgan kuriozi skanēs, bet laikā, kad biju traumēts, apmēram pusgadu staigāju ar kruķiem un tā ir liela slodze. Mājās nosēdēt nevarēju, daudz staigāju un domāju, ka tad attīstīju roku spēku. Autus sāku mest Jelgavā un kopš tā laika tas ir palicis kā mans zīmols. Šveicē gan tas netiek izmantots, jo cenšamies bumbu izspēlēt. Piemēram, “Sion” bija spēlētājs, kas tālu met, un tad uz savas ādas izjutu, ka aizsargam tas ir diezgan nepatīkams elements. Agrāk ir bijuši pretiniekos spēlētāji, kas cenšas iemest, bet šoreiz cilvēks arī to reāli varēja izdarīt.”
Pilnu interviju ar Mārci Ošu iespējams lasīt ziņu portālā “Latvijas Avīze”
