Palikšana virsotnē, Merzļikina scenāriji un konkurence – septiņas domas par Latvijas izlasi pirms PČ sākuma

SPORTAZINAS.COM, EKSKLUZĪVI NO ČEHIJAS

Jau šodien Latvijas hokeja izlase sāk savas gaitas pasaules čempionātā, pirmajā mačā tiekoties ar Poliju. Kamēr turnīrs vēl nav sācies, piedāvāju septiņas domas par valstsvienību pirms turnīra sākuma.

Latvijas izlase pirmo reizi uz pasaules čempionātu ieradusies ar kaut ko, kas ir jānosargā – šajā gadījumā pagājušajā gadā izcīnīto bronzu. Sporta ir tāds teiciens, ka uzkāpt virsotnē ir vieglāk nekā pēc tam palikt tajā. Daudzi pretinieki kļuvuši spēcīgāki un arī motivētāki, savukārt par Latvijas izlasi mēs to pateikt nevaram. Būs ārkārtīgi interesanti paverot, kā Vītoliņa vadītā komanda reaģēs uz šo izaicinājumu.

Turpinot par sastāvu – būtu naivi teikt, ka šis sastāvs ir līdzvērtīgs tam, kāds bija pērn. Jebkura komanda kļūs vājāka, ja no tās sastāva vienlaicīgi izņem izcilu vārtsargu (Artūrs Šilovs), vienu no uzbrukuma līderiem un, pēc trenera viedokļa, Latvijas šī brīža kreatīvāko hokejistu (Rūdolfs Balcers), aizsargu, kurš var gūt vārtus izšķirošajā brīdī (Kristiāns Rubīns), spēlētāju, kurš prot pretiniekam ielīst zem ādas (Ronaldu Ķēniņu) un arī citus. Protams, 2023. gada bronza sastāv no vairākiem ingredientiem, un viens no tiem noteikti nav pagājušā gada līmenī.

Seko līdzi PČ hokejā un piedalies “Optibet prognožu spēlē”

Šogad kā izlases pirmais numurs spēlēs Elvis Merzļikins, un šī ir situācija, kura var izvērsties divējādi. Es tiešām neticu, ka Elvis var nospēlēt vienkārši normāli, un šeit saredzu divus variantus – vai nu viņš nospēlē izcili, vismaz Šilova pagājušā gada līmenī, vai nu arī viņš pamatīgi izgāžas. Salauzta nūja izlases treniņā mani nedaudz uztrauc, bet es ticu, ka Artūrs Irbe ar savu mieru un pieredzi spēs Merzļikina enerģiju novirzīt pareizajā gultnē – atvairītajos metienos.

Daudz tiek runāts par kalendāru un to, cik tas ir parocīgs vai neparocīgs Latvijai. No vienas puses tiešām ir labi, kad tev čempionāts sākas ar trīs spēlēm pret komandām, kuras IIHF reitingā atrodas zemāk – it kā ir laiks iešūpoties un mačus pret grandiem sagaidīt labākajā formā. Tomēr no otrās puses, šis varētu būt par papildus spiedienu – kad ir trīs mači pēc kārtas, kuros punktus zaudēt nedrīkst. Cerams, čempionāta otro pusi Latvija sagaidīs ar deviņiem punktiem.

Šķiet neviens jau neatceras to, par ko daudzi skaļi kliedza aprīlī – ka pašmāju speciālistu Arti Ābolu treneru kolektīvā nomainījis soms Ville Peltonens, tādējādi kļūstot par otro šīs valsts pārstāvi Latvijas izlasē. Uz papīra Peltonena CV izskatās labāk, un varētu teikt, ka treneru kolektīva ziņā Latvija kļuvusi labāka, ko minēja arī Vītoliņš. Galvenais, lai abi somi pēkšņi savā starpā nesāk runāt somu valodā, kamēr pārējie treneri klusē un gaida.

Iekļūt izlase var jebkurš – beidzot tas vārdiem kļuvis par darbiem. Vītoliņš ar palīgiem meklē visdažādākos veidus, kā ne tikai noturēt valstsvienības latiņu, bet arī pacelt to augstāk. Pirmais, un acīmredzamākais veids ir konkurences palielināšana. Kā izrādījies, ka mūsu studenti un spēlētāji no citām Ziemeļamerikas līgām ir diezgan konkurētspējīgi izlases līmenī, un nav obligāti jāspēlē Eiropā, lai izredzes spēlēt nacionālajā komandā būtu lielākas. Kā vienā no intervijām teica Ronalds Ķēniņš, vairs nav tā, kā agrāk, kad sastāvu zināja pirms trīs gadiem. Tagad par vietu jācīnās katram, un neaizskaramo neesamība ir ļoti laba tendence Latvijas hokejam.

Ķēniņš: Agrāk izlases sastāvs bija zināms pirms trīs gadiem, tagad par vietu ir jācīnās

Tik daudz debitantu izlasē sen nav bijis, un priecē tas, ka debitanti nenozīmē U18 vecuma spēlētāji, kuru liktenis, labākajā gadījumā, būtu ceturtā maiņā, bet sliktākajā – 13. uzbrucēja loma un vieta starp tribīni un soliņu bez izredzēm doties laukumā. Haralds Egle un Eduards Tralmaks ir nobriedušie hokejisti, kuri šis turnīrs patiesībā daudz ko nozīmē – ar labu sniegumu viņi ne tikai palīdzēs izlasei, bet arī sev pašiem – dabūt labākus līgumus un spert nākamo soli karjerā.