Peiners: mēs daram visu pēc labākās sirdsapziņas
Sportazinas.com izmantoja Latvijas Basketbola savienības doto iespēju apmeklēt Latvijas basketbola izlases treniņu klātienē. Kopējais iespaids – pozitīvs.
Izlasē valda draudzīga gaisotne un netrūkst arī cīņasspara. Kā izteicās Aigars Šķēle – neviens te nevienam neko pa brīvu neatdod. Piebilstot gan, ka galvenais rādītājs tāpat būšot demonstrētais sniegums spēlēs. Visi ir koncentrējušies darbam un cīnās par katru bumbu katrā uzdevumā. Jānim Strēlniekam pat nācās ciest, pārsista uzacs, bet tā nesagādāšot problēmas turpmākajā darbā. Tiesa gan, uz Klaipēdu viņš vēl nedosies, bet tam ir citi iemesli.
Tāpat individuāli darbojas Dāvis Bertāns, kurš tikai kā pievienojies izlases rindām un savainojuma dēļ kopējā grupā šobrīd netrenējās Ojārs Siliņš. Iepriekš jau arī tika ziņots, ka šobrīd Āfrikā savu sponsoru uzdevumā uz vizīti devies Kristaps Porziņģis.
Pēc treniņa uz nelielu express – interviju paaicinājām Žani Peineru.
Treniņnometne iet pilnā sparā, ieliekat fizisko bāzi. Kā pašsajūta?
-Nevarētu teikt, ka ir supergrūti, bet ir maz brīvdienu, praktiski strādājam bez brīvdienām, bet tāds ir režīms. Pamazām ieejam formā. Protams, abās spēlēs Helsinkos bijām nelielā fiziskajā bedrē un to varēja just arī uz laukuma. Brīžiem bija diezgan haotisks basketbols, bet es domāju vēl ir mēnesis laika un viss pamazām ies uz labo pusi un mēs būsim gatavi.
Tad varētu teikt, ka šobrīd pamazām jau pārejat vairāk uz taktisko zīmējumu apgūšanu?
-Tikko komandas treniņprocesam ir pievienojies, principā, komandas pamatpiecinieks. Arī šobrīd paralēli vēl darbojamies ar fiziskās bāzes ielikšanu, bet var teikt, ka pirmais posms, kur tika strādāts uz fizisko sagatavotību ir veiksmīgi aizvadīts. Režīms šobrīd ir tāds – no rīta strādājam uz fizisko, bet vakarā vairāk ir basketbols.
Aizvadītajā sezonā Grieķijā spēlēji trešā numura pozīcijā. Kurā pozīcijā tevi šobrīd iespēlē Bagatskis?
-Viņš uzreiz teica, ka mani redz 1.-2. numura pozīcijā. Šobrīd mēģinu atkal pierast pie tās un tad jau redzēsim kā man sanāks.
Tad pie reizes jājautā – kurā pozīcijā tevi redz “Lietkabelis” komandā?
-Sākumā bija sarunas par to, ka man vajadzētu spēlēt par 1.-2. numuru, bet es uzreiz pateicu, ka aizvadīto sezonu tomēr esmu spēlējis par trešo un tāpēc nejūtos tik drošs vai spēlējot kā aizsargs es varētu dot tik lielu pienesumu. Bet tad viņi (“Lietkabelis” – red.) neparakstīja līgumu ar vienu vieglo uzbrucēju un tā vietā paņēma mani. Artūrs Štālbergs (“Lietkabelis” galvenais treneris – red.) gan ir prasījis man kā es jūtos spēlējot par aizsargu, tā kā, iespējams, sezonas laikā kādā brīdī arī epizodiski nāksies veikt tādas funkcijas. Taču tas arī ir atkarīgs no tā, kā tiks pabeigta komandas komplektēšana, iespējams, rotēšu arī par pirmo otro numuru.
Ņemot vērā Porziņģa klātbūtni, vai ievērojami ir izmainījies komandas taktiskais zīmējums?
-Ir, protams, nianses pamainītas, bet tās nav gluži tikai Porziņģim pakārtotas. Treneris katru gadu pamaina kaut kādas detaļas, bet zīmējums paliek gandrīz tāds pats. Sadarbības ir līdzīgas kā ir bijis citus gadus, bet ar Kristapu, protams, saprotam, kamēr viņš atrodas laukumā, jāmēģina tā kombinācija izspēlēt tā, lai bumba pēc iespējas vairāk nonāktu pie viņa.
Kā ir ar iekšējo konkurenci izlasē. Vai tā ir jūtama?
-Noteikti, ka arī izlasē ir iekšējā konkurence, bet vairāk vai mazāk katrs pats apzinās uz ko viņš var predentēt šajā sasaukumā. Protams, visi vēlas tikt izlasē, tomēr vienlaikus arī saprot, ka tas nav dzīvības un nāves jautājums. Visi saproti, ka vajag tā, lai ir labāk izlasei. Ja izlasei būs labāk kad kāds cits spēlēs viena vai otra vietā, mēs visi to apzinamies un pieņemam. Mums tas nav darbs, kur mums maksā algu un kur mums ir nepieciešams obligāti tikt un nopelnīt kaut ko. Mēs daram visu pēc labākās sirdsapziņas, un ja mēs varam šajā konkrētajā gadā palīdzēt un mūs paņem sastāvā, tad visi vienmēr labprāt brauc un cīnās par izlasi, savas personiskās ambīcijas noliekot malā.
Kā zināms, Latvijas izlase nedēļas nogalē aizvadīs divas pārbaudes spēles Lietuvā, Klaipēdā. Pirmā spēle paredzēta ar Gruziju, bet sestdien – spēle par vietu ar Lietuvu vai Poliju. Uz turnīru komanda devusies 12 vīru sastāvā. Savainojuma dēļ mājās paliks Ojārs Siliņš, citu iemeslu dēļ – Jānis Strēlnieks un Dāvis Bertāns.
