Peiners: Otro vasaru nespēlējām tādā līmenī, lai būtu pelnījuši būt medaļās
Latvijas basketbola izlases analītiķis un galvenā trenera Lukas Banki asistents Žanis Peiners podkāstā “Tālmetiens” komentējis Latvijas valstsvienības sniegumu Eiropas čempionātam.
“Spēle negāja labi. Mēs te domājām, ka Kurtinaitis ir “old-school” treneris, bet izrādījās, ka viņš var uzlikt Tubeli uz Žagara, kas ir principā ceturtais numurs ar domu, ka viņi visur mainīsies, Valančūnu neuzlaiž pamatsastāvā uz ļoti limitētām minūtēm,” izteicies Peiners. “Pat ar Valančūnu viņi mainījās pāris epizodes, kas parāda, cik tas bija drosmīgs lēmums. Domāju, ka neviens cits treneris pasaulē droši vien to neiedomātos darīt. Kurtinaitis to izdarīja, tā taktika, manuprāt, ir labākā, tas ir tas, ko mēs pasaules kausā darījām, kad Rodionu likām uz pirmo numuru. Mēs kaut kur apjukām… Protams, ka loģiski ir meklēt Kristapu, kurš savus punktus sameta, bet katru reizi viņam nevar iedot un bija jāsamet arī kādam citam. Nebija veiksmīga spēle un to noteikti var norakstīt arī uz to, ka ritms kaut kādā momentā pazūd, kad pārsvarā meklē Kristapu.”
“Spēles ritms arī nebija baigi augsts. Domāju, ka uzbrukumā mēs iestraglojām, atkal ar 31% iemetām tālmetienus. Jāpiemin, ka puslaikā atkal pie 50 punktiem ielaidām un beigās pie 90, bet tik daudz soda metieni un piezīmes ir viena no galvenajām atslēgām, kāpēc tu zaudē,” norādījis Peiners. “Esmu pārliecināti, ka gandrīz puse soda metienu bija tāpēc, ka gribējām nospēlēt agresīvi un izsist no ritma, bet vai kādu reizi mums tas izdevās? Vai mēs nopresējām? Nenopresējām, manuprāt, visā turnīrā neatņēmām bumbu nevienam ne reizi driblā, arī kombinācijas baigi neizjaucām.”
“Vai mēs šajā čempionātā bijām un pirms tā pelnījuši? Domāju, ka nē. Teiktu, ka mēs otro vasaru nespēlējām tādā līmenī, ka visiem liktos, ka esam favorīti un mums jābūt medaļās,” atzinis Peiners. “Domāju, ka uz to cerējām, ņemot vērā pasaules kausu un kvalifikācijas uzvaras, bet tajās spēlēs, kas notikušas pēdējos divos gados, mēs īsti nebijām pelnījuši būt medaļās. Mēs tur varējām būt, bet pēc snieguma nē. Tikai veiksmes dēļ, ne tā, ka mēs būtu stiprāki par citiem.”
Tāpat Peiners atskatījās uz cerībām pirms Eiropas čempionāta. “Domāju, ka cerības [par medaļām] bija loģiskas. Rodions [Kurucs] nav mans mīļākais spēlētājs no visiem, bet zinu, ka ar viņu mēs daudz maināmies, liekam uz galvenā saspēles vadītāja, zinu, ka viņš vienu vai divas reizes noņems bumbu spēlē. Zinu, ka viņš mums radīs fizisko pārspēku pirmajā līnijā, kad visi pretinieki kaut kādā ziņā baidītos. Tas, protams, ka izskatītos daudz labāk. Rodions aizvietotu Artūru Kurucu un Daira minūtes pa trīs. Vispār nulle pārmetumu Dairim un Artūram Kurucam, viņi tiešām kapājās, bet Rodions ir 10-15 centimetrus garāks, 15 kilogramus smagāks, atlētiskāks, nekaunīgāks. Tas ir tas, kas mums pietrūka, jo tā mums bija jāpaļaujas, ka visi iemetīs no ārpuses. No iekšpuses varēja principā iemest – Gražulis, Šmits, Rodions un dažreiz Kristaps. Domāju, ka pilnā sastāvā un ar pareizām taktikām, tad būtu TOP 5, TOP 6 izlase.”
