Naktī uz 22. janvāri Latvijas hokeja cilvēkiem bija svētki, jo Rodrigo Ābols kļuva par 29. mūsu hokejistu, kuram izdevies debitēt Nacionālajā hokeja līgā (NHL). Kā vēlāk norādīja pats Ābols, tad debija NHL 29 gadu un 16 dienu vecumā, kad tev jau ir sieva un bērns, nav ierasta lieta, tomēr viņš cer, ka kādu tas iedvesmos.
Rodrigo gadījums tiešām nav parasts, jo parasti eiropieši, kuri līdz 25 gadu vecumam netiek uz NHL, izvēlas spēlēt Eiropā un par karjeru pasaules spēcīgākajā līgā var tikai sapņot. Latvija šeit nav izņēmums, jo 20 no iepriekšējiem 28 spēlētājiem debiju NHL piedzīvoja līdz 25 gadu vecumam, savukārt, ja ieskaita arī tos, kuriem debijas brīdi bija 25 gadi, tad sanāk jau 23 hokejisti.
Latvijas visu gadu rekords pieder Zemgum Girgensonam, kurš debiju NHL piedzīvoja, kad viņam bija 19 gadi un 270 dienas – viņš ir vienīgais no latviešiem, kurš pirmo spēli NHL aizvadīja, vēl nesasniedzot otro apaļo jubileju – 20 gadus. Trīs hokejisti debitēja 20 gadu vecumā, pieci – 21 gada vecumā, trīs – 22 gadu vecumā, trīs – 23 gadu vecumā un pieci – 24 gadu vecumā.
Latvijas hokejistu vecums NHL debijas mačā (1. daļa)
Nr.
Spēlētājs
Vecums NHL debijas mačā
1.
Zemgus Girgensons
19 gadi un 270 dienas
2.
Grigorijs Panteļejevs
20 gadi un 20 dienas
3.
Sandis Ozoliņš
20 gadi un 66 dienas
4.
Sergejs Žoltoks
20 gadi un 127 dienas
5.
Artūrs Kulda
21 gads un 202 dienas
6.
Kaspars Daugaviņš
21 gads un 241 diena
7.
Kristers Gudļevskis
21 gads un 254 dienas
8.
Rūdolfs Balcers
21 gads un 272 dienas
9.
Artūrs Šilovs
21 gads un 330 dienas
10.
Mārtiņš Karsums
22 gadi un 291 diena
Ābola debija ir otrā “vecākā” Latvijas vēsturē. Vecāks par Rodrigo savā NHL debijā bija tikai viens no Latvijas visu laiku leģendārākajiem uzbrucējiem Helmuts Balderis. Savu pēdējo spēli Rīgas “Dinamo” sastāvā aizvadot 1985. gadā, pēc tam kā trenerim konsultantam dodoties uz Japānu, Balderis izlaida trīs sezonas. Savukārt 1989. gadā viņš negaidīti saņēma piedāvājumu no Minesotas “North Stars” un devās “iekarot” Ziemeļameriku.
Debiju NHL viņš piedzīvoja 37 gadu un 66 gadu vecumā, un, par spīti trīs sezonu izlaišanai un diezgan lielam vecumam, ja runa ir par PSRS “amatieru” sporta sistēmas produktu, Balderis Minesotas klubā nospēlēja 26 mačus, sakrājot deviņus (3+6) rezultativitātes punktus. Ar to viņa NHL karjera gan bija beigusies, tomēr Balderis vēl vairākas sezonas spēlēja Latvijā. Īpaši spilgta bija 1992./1993. gada sezonā, kad leģendārais hokejists 22 spēlēs “Latvijas Zelta” sastāvā izcēlās ar 142 (!!!) punktiem, gūstot 76 vārtus un izdarot 66 rezultatīvas piespēles.
Latvijas hokejistu vecums NHL debijas mačā (2. daļa)
Nr.
Spēlētājs
Vecums NHL debijas mačā
11.
Oskars Bārtulis
22 gadi un 295 dienas
12.
Herberts Vasiļjevs
22 gadi un 317 dienas
13.
Matīss Kivlenieks
23 gadi un 146 dienas
14.
Ronalds Ķēniņš
23 gadi un 336 dienas
15.
Kristiāns Rubīns
23 gadi un 361 diena
16.
Teodors Bļugers
24 gadi un 168 dienas
17.
Pēteris Skudra
24 gadi un 195 dienas
18.
Kārlis Skrastiņš
24 gadi un 215 dienas
19.
Jānis Sprukts
24 gadi un 262 dienas
20.
Artūrs Irbe
24 gadi un 279 dienas
Ja “atgriežamies uz Zemes, jo tomēr Baldera gadījums tiešām ir unikāls, tad pēc 25 gadu vecuma sasniegšanas no Latvijas hokejistiem NHL debitēja Aleksandrs Kerčs (26 dienas un 227 dienas), Raitis Ivanāns (26 dienas un 278 dienas), Uvis Balinskis (27 dienas un 72 dienas) un Viktors Ignatjevs (28 dienas un 167 dienas).
Hokejistiem no šī četrinieka karjera attīstījusies visai dažādi. Ivanāns 1998. gadā devās uz Ziemeļameriku un tā arī tur palika, izejot cauri ASV hokeja zemākajam līmenim un pēc vairākiem gadiem izsitoties līdz pašai augšai – vietai Losandželosas “Kings” pamatsastāvā. Varbūt statistiski viņa karjera NHL neizskatās diez ko veiksmīga, tomēr atcerēsimies, ka Raitim bija visai specifiska loma, ar kuru viņš arī veiksmīgi tika galā.
Savukārt Kerča pauzes autoram Ziemeļamerikas gaitas sanāca visai īsas. Gluži kā daudzi tā laika PSRS hokejisti, arī Kerčs dažus gadus pēc valsts sabrukuma ieguva iespēju sevi pierādīt NHL, 1993./1994. gada sezonā debitējot Edmontonas “Oilers” rindās. Viņam gan bija tikai piecas spēles, kamēr fārmklubā Kerčs spēlēja krietni rezultatīvāk – nedaudz vairāk par vidēji punktu spēlē. Nākamajā sezonā pieredzējušais uzbrucējs aizvadīja vēl astoņas spēles Bostonas “Bruins” fārmklubā, un līdz ar to viņa Ziemeļamerikas gaitas bija beigušas.
Šajā rakstā būtu grēks nepieminēt Balinski. Ne tikai tāpēc, ka viņš kļuvis par stabilu pamatsastāva vērtību Floridas “Panthers” rindās, Ābola debijas dienā atzīmējoties ar trešo vārtu guvumu šosezon, bet arī ar viņa ceļu. Uvis nebija draftēts, savukārt jaunības gados Vācijā viņš paralēli hokeja spēlēšanai piestrādāja par kurjeru. Un tas viss, lai pēc tam maziem solīšiem nonāktu līdz Rīgas “Dinamo” un Latvijas izlasei. Tad, kā daudziem šķita, sekoja solis atpakaļ – uz Čehijas čempionātu. Bet no Čehijas Balinskis pa taisno nonāca uz NHL, turklāt uz titula pretendenti, un 2024. gada vasarā arī latviešu aizsargs kļuva par Stenlija kausa ieguvēju. Un atcerēsimies, ka NHL debijas dienā Uvim bija 27 gadi un 72 dienas.
Ignatjevam, lai sagaidītu NHL debiju, Ziemeļamerikā bija jāpavada septiņas sezonas. Un tas viss, lai 28 gadu un 167 dienu vecumā debitētu Pitsburgas “Penguins” rindās, aizvadītu 12 spēles un noslēgtu savu NHL piedzīvojumu.
Kā vienā no intervijām pieminēja Artis Ābols, tad katra Latvijas NHL spēlētāja ceļš tiešām ir bijis īpašs un šeit nav kaut kādas receptes vai veida, kā tikt līdz pasaules spēcīgākajai līgai. Daudz kas ir atkarīgs no veiksmes, no tā, kādā organizācijā hokejists nonāk, pie kura trenera un kā viņš pats uztver šo iespēju, jo spēlētāji arī ir cilvēki un mēdz pārdegt.
Tāpēc Rodrigo gribētos novēlēt pēc iespējas vairāk spēļu “Flyers” (vai kādas citas NHL komandas) rindās. Kaut kādā mērā Ābolam ir paveicies, ka viņš ir nonācis pie Džona Tortorellas. Jo, ja kaut kas nav kārtībā, viņš to uzreiz pateiks un Rodrigo zinās, pie kā ir jāstrādā. Nevis tā, kā bieži vien notiek Ziemeļamerikā – ja treneris un ģenerālmenedžeris slavē hokejistu, tad viņš, visticamāk, pavisam drīz tiks nosūtīts uz fārmklubu.
Latvijas hokejistu vecums NHL debijas mačā (3. daļa)