Latvijas hokeja federācijas (LHF) ģenerālsekretārs Roberts Pļāvējs sarunā ar “Latvijas Televīziju” paudis viedokli, ka, ja tiks īstenota iepriekš izskanējusī ideja par aizliegumu Latvijas sportistiem startēt sacensībās, kurās piedalās arī Krievijas un Baltkrievijas pārstāvji, tad Latvijas hokeja izlasei tas var sagādāt grūtības ar komplektāciju.
Iepriekš Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša paudusi viedokli, ka tiem Latvijas sportistiem, kuri piedalās sacensībās ar Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalību, varētu atņemt valsts finansējumu, ja tāds ir, kā arī aizliegt viņiem pārstāvēt valstsvienības.
Kā atzinis Pļāvējs, tad hokeja izlasei tas būtu liels izaicinājums. “Ja izmaiņas noteikumus tiktu attiecinātas tādā apmērā, kā tas izskanēja raidījumā, tad tas nākotnē varētu apgrūtināt ne tikai Latvijas hokeja izlases komplektāciju, bet arī mūsu valstsvienības konkurētspēju pasaules līmenī. Mēs vienmēr esam respektējuši un cienījuši valsts pieņemtos sporta likumus un to grozījumus. Rūpīgi sekosim līdzi notikumu gaitai, un lēmumus pieņemsim valsts pieņemto normu ietvaros,” iespējamās izmaiņas komentēja LHF pārstāvis.
Ekrānuzņēmums no LTV sižeta
Organizācija tiešām ir neizdevīgā situācijā, jo likuma pieņemšanas gadījumā tā nevarētu rēķināties ar mūsu Nacionālās hokeja līgas (NHL) spēlētāju palīdzību, jo Elvis Merzļikins, Teodors Bļugers, Zemgus Girgensons un Rūdolfs Balcers, jo NHL spēlē arī krievu hokejisti. Identisks liktenis skartu mūsu hokejistus no Vācijas līgas – Miku Indraši un Kasparu Daugaviņu (pēdējais gan pabeidzis karjeru izlasē), no Šveices – kur spēlē seši latvieši, tāpat komandai nevarētu palīdzēt Oskars Batņa, kurš spēlē Somijā.
Par to, ka lēmums ir nepārdomāts, brīdina arī Latvijas riteņbraukšanas federācijas ģenerālsekretārs Toms Markss. “Manuprāt, pareizāk būtu puišiem ļaut veikt savus darba pienākumus komandu sastāvos. Vēl viena būtiska lieta – komandu sacensībās piedalās un piedalīsies Ukrainas sportisti. Viņu federācija neizskata iespēju liegt sportistiem piedalīties komandu sacensībās.”
Tikmēr Latvijas tenisa federācijas (LTS) prezidents Ernests Gulbis izteicās, ka kopīgi jānonāk pie risinājuma, kur Krievijas agresija Ukrainā netiek leģitimizēta caur sportu, bet arī nedrīkst nodarīt pāri pašmāju sportistiem konkrētu starptautisku organizāciju dēļ.
Ekrānuzņēmus no LTV sižeta
Jau vēstīts, ka pagājušajā gadā, kad Krievija februārī uzbruka Ukrainai, pēc izmaiņām Latvijas sporta likumā izlasi vairs nedrīkst pārstāvēt sportisti, kuri spēlē Krievijā vai Baltkrievijā. Tikmēr šogad Starptautiskā olimpiskā komiteja (SOK) paudusi ieceri atļaut piedalīties Parīzes olimpiskajās spēlēs tiem agresorvalsts sportistiem, kuri “nav aktīvi atbalstījuši karu”.
Tas noveda pie pretreakcijas no Eiropas valstīm, paziņojot, ka arī šādos apstākļos Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalība turnīros nav pieļaujama.
Vai vēlaties saņemt paziņojumus par svarīgākajām ziņām
Mīļākais sporta veids
Aktuālās tēmas
Interesanti un saprotami par sportu