Pleinics par “Ventspils” budžetu, interesi par VTB līgu un Latvijas basketbola saimniecību

Ralfs Pleinics | Foto: Lāsma Irša

Jaunā basketbola sezona ir sākusies. Ievērojamas pārmaiņas piedzīvojis pirmais Latvijas un Igaunijas apvienotās līgas čempions un Latvijas Basketbola līgas vicečempions BK “Ventspils”. Samazinājies ir ne tikai kluba budžets, bet FIBA Čempionu līgas grupu turnīrs nomainīts pret raudzi zemāku FIBA kausu (izšķirošajā kvalifikācijas kārtā divu spēļu summā ar 124:148 tika kapitulēts Ungārijas čempionvienībai Sombathejas “Falco”).

“Sportazinas.com” sazinājās ar kluba ģenerālmenedžeri Ralfu Pleinicu, lai parunātu par komandas aktualitātēm – neiekļūšanu ČL grupu turnīrā un ko tas nozīmē komandai, par kluba finansējuma samazinājumu un Latvijas basketbola aktualitātēm.

Iepriekš publiski neesat slēpis, ka šosezon klubs piedzīvojis budžeta samazinājumu. Uz kā rēķina tas notika?

2017. gadā Latvijas Republikas Saeimā tika pieņemts lēmums par nodokļu reformas realizāciju, kā rezultātā tika mainīta likumdošana, kas attiecās arī uz sabiedriskā labuma organizācijām, kādas ir profesionāli sporta klubi. No tā izrietot, tika mainīta ziedojumu kārtība, kas to procesu apgrūtināja un uzņēmēju interesi atbalstīt sportu ievērojami samazināja. Tas arī ir galvenais budžeta krituma iemesls.

Vai šī budžeta ietvaros izdevās piesaistīt tos spēlētājus, kurus bijāt noskatījuši?

Jau pirms sezonas ir zināmas aptuvenās budžeta aplēses un augstāk par savām iespējām nekad neesam lēkuši. Mantojumā jau ir līgumi ar atsevišķiem spēlētājiem, tad nākamais solis ir kad skaties, kurus vietējos varētu piesaistīt. Tam seko garš stāsts, kad tiek vērtēts, vai attiecīgais spēlētājs spēs “pavilkt” kluba līmeni un attaisnot mūsu cerības, un no tā izrietot, tiek veidots arī saīsināts kandidātu saraksts. Šajā sarakstā bija arī veiksmīgu sezonu aizvadījušais Edgars Lasenbergs, bet viņš izvēlējās karjeru turpināt Lietuvā. Pārējos, kurus vēlējāmies redzēt sastāvā, arī ieguvām. Jāteic, ka “skaļus” vārdus īpaši neizskatījām. Mums arī piedāvāja vairākus jaunus un perspektīvus latviešu puišus, kuri tagad spēlē citur. Izvērtējām situāciju un tā kā mūsu sastāvā tādi jau bija, nebija nepieciešamības piesaistīt divus spēlētājus uz vienu pozīciju. Tad nākamais ir leģionāru piesaiste. Kad esam vienojušies ar vietējiem, skatāmies, kuras pozīcijas ir nepieciešams pastiprināt, un kādas ir mūsu finansiālās iespējas. Pēc tām vadoties, arī strādājam. Izvēlamies no tiem, kuri ir veiksmīgi spēlējuši līdzīga līmeņa līgās vai ir tikko absolvējuši koledžu ASV. Veicam apjomīgu izpētes darbu – kāda statistika, loma komandā, izvērtējam pieejamos video materiālus un pieņemam lēmumu. Neskatoties uz to, ņemot vērā kādā cenu kategorijā mēs spējam operēt, vienmēr pastāv risks, ka izvēlētais spēlētājs sezonas gaitā var arī neattaisnot uz sevi liktās cerības. Tā ir realitāte.

Vai tā ir liela sportiskā neveiksme, ka “Ventspils” nespēja iekļūt FIBA Čempionu līgas pamatturnīrā?

Tā ir nepatīkama neveiksme. Patraucēja tas, ka pirms sezonas sagatavošanās posmā nevienā pārbaudes spēlē nebijām optimālajā sastāvā, kas liedza parādīt labāko sniegumu. Ir neērti un nepierasti, ka šobrīd esam tur, kur mēs esam [spēlēs FIBA kausa izcīņā, pēc ranga ceturtajā spēcīgākajā Eiropas klubu turnīrā]. Paši jau esam pie tā vainīgi un atbildība, pirmkārt, jāuzņemas jau kluba vadībai manā personā. No otras puses pirmā spēle izbraukumā bija laba. Atlika tikai uzvarēt mājās. Grūti izskaidrot, kāpēc atbildes spēlē tik vāji nospēlējām pēdējo ceturtdaļu [10:25]. Pietrūka resursu, bet iespējas panākt sev labvēlīgu iznākumu mums bija. Jāņem arī vērā fakts, ka komanda ir veidota praktiski no jauna. Ierindā no pērnās sezonas palikuši Ronalds Zaķis, Māris Gulbis un Jānis Bērziņš, kā arī Mārcis Vītols, kurš pievienojās tās vidū. Ir arī jaunieši, taču viņi vēl nespēlē pirmās lomas. Nomainījies ir galvenais treneris un asistenti. Pat fiziskās sagatavotības treneris ir cits, tāpēc dod Dievs, lai mēs tuvāko gadu laikā uzbūvētu komandu no jauna un izdarītu to veiksmīgi. Pie tā tiek arī strādāts.

BK “Ventspils” piekāpjas Ungārijas čempioniem, foto: BK “Ventspils”

Vai spēlēšana līmeni zemākā eirokausu turnīrā ietekmēja arī budžetu?

Protams. Par dalību Čempionu līgā vien kluba kasē ienāk 50 tūkstoši eiro. Piedevām organizatori sedz arī citas izmaksas – tiesnešus, uzturēšanos, lidošanu, u.t.t. Savukārt spēlējot “mazajā” kausā, tas viss gulstas uz kluba pleciem.

Vasarā “Sportazinas.com” rīcībā nonāca tāda informācija – ja nekvalificēsieties Čempionu līgas grupu turnīram, tiek apsvērta iespēja nepiedalīties kausa izcīņā tieši iepriekš minēto apstākļu dēļ. Vai varat to apstiprināt?

Tādu iespēju apsvērām un neizslēdzām.

Vai BK “Ventspils” vadība ir interesējusies par iespējām startēt VTB Vienotās līgas turnīrā?

Agresīvas vēlmes tur startēt nav bijis, bet situācija ir analizēta. Nevaru līdz galam komentēt runas, ka “Ventspils” uz to ir gājuši, jo tas notika laikā, kad es uz brīdi klubā nestrādāju. Esmu dzirdējis, ka kāds no kluba pārstāvjiem savulaik ir ticies ar līgas vadītājiem. Katrā ziņā BK “Ventspils” nostāja pret šo projektu nav negatīva, vienlaikus, vismaz kamēr es esmu bijis kluba vadībā, nekad neesam to izvirzījuši kā prioritāti.

Kā ir ar sponsoriem? Ja klubs spēlē raudzi zemākā eirokausu turnīrā, no tā finansējuma apmērs arī var mainīties?

Varu izskaidrot lasītājiem, kā tas strādā. Teorijā tā var būt, ja par to tiek runāts septembra mēnesī. Un konkrētajam uzņēmējam, piemēram, aizejošajā budžetā vairs nav paredzēti līdzekļi sponsorēšanai, bet ir labi gājis, un viņš tad palīdz ar papildus finansēm pēc jaunā gada. Parasti tas notiek summās no trīs, pieciem un 10 tūkstošiem eiro. Vai tas ko maina tiem klubiem, kas startē Eiropā? Kaut ko jau maina, bet ne izšķiroši.

Kādi ir kluba uzstādītie mērķi FIBA kausā?

Būtu labi tikt otrajā kārtā. Ir tā – ja mēs netiekam tālāk, sezonas otrajā pusē spēlējam tikai Latvijas un Igaunijas apvienotajā līgā un pateikšu godīgi – no kluba perspektīvām tas neizskatās interesanti.

Ko vispār sagaidāt no apvienotās līgas otrās sezonas?

BK “Ventspils” triumfē apvienotas līgas finālā, foto: estlat.bl

Nekādu īpašu sajūtu man nav. Protams, ir labi, ka ir tāda līga, kur satiekas divi čempionāti. Nezinu par situāciju Igaunijā, bet Latvijā aina būtu pavisam bēdīga, ja rīkotu vieni. Tas, ko šī līga piedāvā, ir labi. Bet jau iepriekš esmu izteicies, ka būtu forši, ja līga klubiem varētu nosegt kādu daļu izdevumu. Pagaidām man līdz galam nav skaidrs, kā šī līga tiek organizēta un kurā virzienā stūrē.

Vairāku klubu pārstāvji iepriekšējos gados, it īpaši, kad vēl bija tikai atsevišķs LBL turnīrs, pauduši neizpratni par spēļu kalendāra sastādīšanu. Ka esot pauzes un tas esot nevienmērīgs. Vai šogad ir līdzīgi?

Spēļu kalendārs nekad nav bijusi hroniska problēma Latvijas basketbolā. Vienkārši ir jāsaprot, ka ir klubi, kas startē Eiropas turnīros, un ir tie, kas to nedara. Kāds klubs kādā starptautiskā turnīrā tiek nākamajā kārtā, cits nē, un, izejot no tā, arī kalendārs tiek veidots. Pagājušajā sezonā problēmu nebija – viss bija skaidri un saprotami. Par šo vēl nevaru komentēt, kā būs. Cik saprotu, to veidot tagad uzņēmušies igauņi.

Parunāsim par Latvijas basketbola saimniecību. Savas ambīcijas kandidēt uz LBS prezidentes krēslu nesen kā paudusi Anete Jēkabsone – Žogota. Kā Jūs vērtējat šādu viņas soli?

Jebkurš cilvēks, kurš kādā brīdī sajūt sevī spēku un aicinājumu ieņemt kādu amatu, kurā viņam ir atbilstoša izpratne par konkrēto nozari, ir vērtējams pozitīvi. Anete, acīmredzot, šo aicinājumu ir sajutusi. Neņemšos pārlieku spriest vai tas ir pozitīvi vai negatīvi. Teiktu, ka drīzāk labi, jo ir parādījusies alternatīva. Pārējo pateiks laiks. Ja viņu ievēlēs, cik labi strādās un kā sevi pierādīs. Ievēlēšanas gadījumā novēlēšu viņai tikai veiksmi un daudzus ražīgus gadus, strādājot basketbola labā.

Anete jau bija arī ieradusies tikties ar BK “Ventspils” kluba vadību. Kā pagāja šī tikšanās?

Ar Aneti iepriekš esmu bijis pazīstams “labdien – labdien” līmenī. Vairāk esmu bijis kā vērotājs viņas profesionālajai karjerai. Man vēl nav izveidojies viedoklis par viņu kā par basketbola funkcionāri. Kā par cilvēku varu teikt tikai labāko – jauka un patīkama. Vai pēc tikšanās manas domas par viņu kā personu mainījās? Ir jāpaiet laikam un jāiepazīst. Domāju arī, ka viņa par mani zina tieši neko, bet, ja tiks ievēlēta, mums būs iespēja tuvāk iepazīties visos darba procesos.

Kuluāros izskanēja runas, ka arī Jūs varētu parādīties kā kandidāts LBS prezidenta amatam?

Ak, šie kuluāri. Tās ir pilnīgas muļķības. Man nekad nav bijušas nekādas ambīcijas kandidēt uz LBS prezidenta amatu. Es ļoti skaidri apzinos, ko es varu izdarīt, un ko nevaru. Ja tu esi prezidents, tev ir jāspēj piesaistīt naudu. Lai arī cik banāli tas skanētu – tas ir pamatu pamats. Katrs prezidents nāk ar savu programmu, bet lai to realizētu, ir nepieciešami līdzekļi. Ja tu neesi ļoti bagāts cilvēks, kurš ir gatavs ieguldīt savus līdzekļus, tad nauda ir jāatrod pašam. Šobrīd man tādu iespēju nav. Tāpēc skaidri apzinos, ka par prezidentu iet es šobrīd nekādi nevaru.

Bet vai esat domājis par vietu LBS valdē vai ģenerālsekretāru?

Mana pieredze un darba spēju kapacitāte atbilstu nepieciešamajiem kritērijiem, bet, atklāti sakot, šobrīd par to neesmu domājis.

Neskatoties uz to, kāda būs jaunā, vai paliks vecā vadība, vai, Jūsuprāt, Latvijas basketbolā ir nepieciešamas pārmaiņas?

Šis ir nāvīgi labs jautājums! Jautājums ir par to, kur šīs pārmaiņas vedīs – vai tās būs pozitīvas vai ies citā virzienā. Tas fons, kas rādīts apkārt, kāpēc ir nepieciešamas šīs pārmaiņas… Es tos neredzu kā argumentus. Vajag pārmaiņas pārmaiņu dēļ. Tā arī nav pareizi.

Ja skatāmies šķērsgriezumā – vietējā čempionāta līmenis ir krities, U20 un U18 vīriešu izlases ir izkritušas uz B divīziju un arī pieaugušo izlašu rezultāti nav tādi, kādus mēs varējām sasniegt.

Bet ko LBS var darīt, lai labākie vietējie spēlētāji nebrauktu pelnīt naudu uz ārzemēm? Mūsu klubi šobrīd vienkārši nav tik finansiāli konkurētspējīgi! Ja mēs vēl gribam runāt par jauniešu izlašu rezultātiem, tad uzskatu, ka šovasar tie bija pat prognozējami. Kāpēc tad neviens neslavēja vadību, kad mēs izcīnījām medaļas? Ņemot vērā, kā attīstās pati valsts un kā lielajā basketbolā ienāk jaunieši, tik mazai valstij kā Latvija medaļas Eiropas čempionātos nav norma. Manuprāt, mūsu norma tieši ir balansēšana starp A un B divīziju, runājot par jauniešiem. Un kad vienā gada gājumā piedzimst trīs vai četri talantīgi spēlētāji, tad varam uz kaut ko cerēt. Vai puišiem braukt uz ārzemēm tajā vecumā, kad vēl nav pabeigta skola, ir pareizi? Man nav viennozīmīgas atbildes uz šo jautājumu. To parādīs laiks. Zinu vien to, ka vietējā līmeņa celšanai tas nepalīdz.

Pastāv uzskats, ka klubi laicīgi neiesaista jauniešus lielās komandas treniņprocesā. Kad budžeti bija solīdi, par to netika domāts. Kad tie samazinājās, jaunie tika iemesti vējdzirnavās, bet viņi nav tam gatavi. Ko Jūs par to domājat?

“Ventspils” ir viens no retajiem klubiem, kam izdevies sasniegt rezultātus, paralēli arī izaudzinot jaunos spēlētājus. Ja skatāmies uz visa vecuma izlasēm un arī dažādos laikos, vienmēr kādai daļai spēlētāju ir bijis BK “Ventspils” pieskāriens un ieguldījums. Paralēli mums ir “Ventspils Augstskolas” komanda, no kuras jauniešiem ir iespēja spert nākamo soli savā karjerā.

Latvijas basketbola klubi ir tendēti uz rezultātu. Pēc būtības profesionāli klubi tiecas uz rezultātu sasniegšanu. Un ja tu kā jaunais spēlētājs neesi gatavs konkurēt, tad neviens tev nekādu kredītu nedos. Iemet jaunos pie večiem un skaties – vai viņš var spēlēt vai nevar. Un tā tas arī notiek. Nevajag popularizēt viedokli, ka jauniešiem avansā jādod iespēja sevi pierādīt. Ja 18 gados esi spējīgs pavilkt profesionālo līmeni, tad spēlēsi. Ja nē, tad turpini attīstīties.

Runājot par naudu – kāpēc tad tā beidzās? Tāpēc, ka nevienam nepatīk atbalstīt tos, kuri zaudē. Tāpēc klubi iet un riskē un tādā veidā izdzīvo. Uzskatāms piemērs ir “Valmiera”/”ORDO” – bija nauda un arī sasniegumi bija daudz maz vērā ņemami, tāpat arī jauniešu sistēma bija labi attīstīta. Bet viss jau atduras pret finansēm! Tāpēc arī Latvijas basketbols šobrīd atrodas tur, kur tas atrodas. Visi mediji pastiprinātu uzmanību pievērš tiem, kas spēlē ārzemēs. Vietējais līmenis nevienam neinteresē. Nevienam nav svarīgi, kādas problēmas ir VEFam, Venstpilij vai kādam citam. Tā ir realitāte. Ir nepieciešams stiprināt klubu tēlu, sākot jau vietējā līmenī. Ir jābūt sāncensībai un derbijiem, kad klubi sitas viens pret otru, vienalga, kas tā par spēli. Šobrīd kas mums ir? Vienīgi fināls VEF pret “Ventspili”. Ar to nepietiek, lai celtu kopēju līmeni.

2
Tavs viedoklis

avatar
2 Comment threads
0 Thread replies
0 Followers
 
Most reacted comment
Hottest comment thread
2 Comment authors
Ervinskepka96 Recent comment authors
  Subscribe  
jaunākie vecākie vērtētākais
Paziņot par
kepka96
Viesis
kepka96

Pepeļņics labākais!

Ervins
Viesis
Ervins

Kādu tieši sabiedriska labuma funkciju spēj pildīt PROFESIONĀLIE sporta klubi?