Pokera foruma pārstāvis: Jaunās paaudzes spēlētāji, visdrīzāk, nezina, ka kādreiz Latvijā bija aktīva klātienes pokera dzīve

Nespējot izprast detaļas, pēdējo gadu laikā valsts ir spērusi vairākus soļus, kas iedragājusi pokera attīstībai Latvijā. Savulaik tika pieņemts lēmums, ka azartspēļu kompānijām Latvijā jāiegūst īpaša licence, pokera spēlētājiem atstājot niecīgas iespējas darboties legālā vidē. Savukārt no 2018. gada tika ieviesta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme no vinnestiem azartspēlēs. Sfērā, kur iespējamā peļņa ir matemātiski neliela, šī nodokļa ieviešana piespiedusi cilvēkus izvairīties no ienākumu deklarēšanas. Vairāki spēlētāji, kuriem pokers ir pamatnodarbošanās, bija spiesti meklēt citas mītnes zemes, atrodot mājas Igaunijā, jo tur laimestus ar ienākumu nodokli neapliek. Par absurdo situāciju lūdzām pastāstīt foruma pokahpoker.com pārstāvim Maksimam Gorbačam. Viņaprāt, likums tā iepriekšējā redakcijā bija nepilnīgs, taču, tā vietā, lai to pārstrādātu, tika pieņemti jauni un nepārdomāti noteikumi.

Maksim, par ko šobrīd uztraucas pokera sabiedrība?
Savulaik Latvijas pokera vide bija lielākā Baltijas valstīs. Forumos spēlētāji rakstīja par panākumiem un savu progresu. Ar laiku viss apsīka, un mēs lieliski saprotam, kādēļ tā notika. Vispirms tika ieviests likums par azartspēļu licences iegādi. Vēlāk tam pievienojās nosacījumi, ka spēlētājiem, kuru izmaksas gada laikā pārsniedz 3000 eiro, no tām ir jānomaksā ienākuma nodoklis. Un tas ir ļoti augsts – 23%, bet, ja izmaksu summa pārsniedz 62 800 eiro: 31,4%. Ko tādu ir iespējams samaksāt, ja vienreiz paveicas, bet ne tad, ja spēlē pastāvīgi. Pokera spēlētāji ir labi matepokeriķi, viņi saprot, ko tas nozīmē. Tie, kuriem tā ir pamatnodarbošanās, ir spiesti slēpt savus vārdus un darboties nelicencētās vietnēs, kas savukārt nozīmē, ka valsts kasei iet garām nauda. Labākie spēlētāji ir pieņēmuši lēmumu pamest Latviju, un kļuvuši par, piemēram, Igaunijas rezidentiem.

Bija laiks, kad arī Latvijā no vinnestiem azartspēlēs iedzīvotājiem nevajadzēja maksāt ienākumu nodokli. Tu droši vien saproti, kāpēc šo likumu atcēla.
Problēmu radīja tas, ka cilvēki caur kazino centās atmazgāt naudu. Taču bija vairāki veidi, kā šo problēmu risināt. Iepriekšējais likums bija nepilnīgs. To vajadzēja nevis atcelt, bet pārstrādāt. Acīmredzot vienkāršāk ir kaut ko atcelt, nevis izlabot kļūdas, lai gan tādējādi valsts apdala sevi. Būtu interesanti papētīt, cik naudas ir zaudēts, ieviešot šo nodokli. Vairāki spēlētāji ir pārcēlušies uz Igauniju un tērē naudu tur. Un tā ir noticis tikai nodokļu sistēmas dēļ. Citādi Igaunija ne ar ko nav labāka par Latviju – tur ir līdzīgs klimats un līdzīga sabiedrība. Tā viņi savus resursus tērētu dzimtenē. Pazīstu virkni spēlētāju, kas ir Latvijas patrioti un viņi negrib braukt projām. Dzīvo Latvijā, bet ir spiesti slēpt savus ienākumus, kaut gan labprātāk tā nedarītu. Manuprāt, mēs visi esam pelnījuši justies brīvi. 

Kas būtu jādara, lai mainītu situāciju un pokera spēlētājiem nenāktos meklēt citu mītnes zemi?
Ir vienkārši visu aplikt ar nodokļiem, bet vispirms būtu nepieciešama analīze. Jānošķir sfēras, kurās nodoklim ir jābūt augstam, kurās – zemākam, un kurās tam nevajadzētu būt vispār. Negrasos pārliecināt, ka šajā sfērā nevajag maksāt nodokļus. Bet, ja tos maksā kompānijas, kas rīko šīs sacensības, tad nav godīgi prasīt nodokli no spēlētājiem. Sanāk, ka tas tiek maksāts divas reizes. Ienākuma nodokļa atcelšana nāktu par labu visiem. Ir viena būtiska nianse, kuru likumdošanas vara acīmredzot nesaprot. Nodoklis ir jāmaksā nevis no peļņas, bet no izmaksu summas, kas pārsniedz 3000 eiro. Ja spēlētājs gada laikā ir zaudējis 10 000 eiro, bet veicis izmaksu par pieciem tūkstošiem, viņam tāpat ir jāsamaksā nodoklis. Tā nav pareizi.

Kāpēc, tavuprāt, “Pokerstars” ir ieguvuši licenci Igaunijā, bet šī kompānija nav licencēta Latvijā?
Tas būtu jāizanalizē sīkāk, bet, manuprāt, “Pokerstars” pieņēma matemātiski pareizu lēmumu. Tā kā Igaunijā nav nodokļa no laimestiem, cilvēki ir kļuvuši lojālāki pret valsti. Ja valsts neprasa maksāt nodokļus un ļauj deklarēt ienākumus, cilvēki spēlēs istabās, kurām ir licence. Sekoju līdzi igauņu forumam, un tajā spēlētāji raksta tikai par licencētām pokera istabām. Pēdējo gadu laikā neesmu redzējis nevienu “postu”, piemēram par “888poker”, kas Igaunijā darbojas nelegāli. Tiekot pie licences, “Pokerstars” saprata, ka šādi mudinās spēlētājus spēlēt pie viņiem. Latvijā būtu pretēji. Ja “Pokerstars” legalizētos, nopietni spēlētāji pārstātu tur spēlēt, jo viņiem prasītu maksāt nodokļus. Tādējādi viņi nevarēs nopelnīt jeb pelnīs mazāk, nekā būs jānomaksā valstij. Tā ka “Pokerstars” drīzāk zaudētu spēlētājus. Problēmas jau nav tikai Latvijā, tādas ir daudzās valstīs. Līdzīgas kļūdas pieļauj Lietuva. Arī viņiem lielie spēlētāji spēlē nelicencētās istabās, un nauda aizplūst ārpus valsts kontroles zonas. Ideālā variantā visās trijās Baltijas valstīs vajadzētu būt vienotiem nosacījumiem – atceltam ienākumu nodoklim no laimestiem. 

Paralēli problēmām tiešsaistes vidē ir “iesūnojis” arī klātienes pokers Latvijā. Kāpēc?
Jaunās paaudzes spēlētāji visdrīzāk nezina, ka kādreiz Latvijā bija aktīva klātienes pokera dzīve. Tika rīkoti Latvijas čempionāti, kas bija atklāti arī dalībniekiem no ārvalstīm. Tieši pirms desmit gadiem – 2011. gada aprīlī – notika Latvijas čempionāts ar iemaksu 1000 eiro, kas arī mūsdienās būtu ievērojama summa. Paralēli notika turnīri par mazāku iemaksu. Savas valsts čempionātu pie mums rīkoja norvēģi, jo viņiem azartspēles klātienē ir aizliegtas ar likumu. Arī nozīmīgas starptautiskas kompānijas kā “Pokerstars” un “Unibet” turnīrus rīkoja Rīgā. Bet tad strauji pacēla nodokli par turnīra galdiem, un tobrīd sapratām, ka nozīmīgu “off-line” turnīru pie mums vairs nebūs. Precīzi nepateikšu, bet šķiet, ka licence par katru turnīra galdu maksāja 1000 latu vai eiro. Iedomājies, uz turnīru atbrauc ap 300 spēlētāju, viņiem vajag nodrošināt 30-50 galdus un tas nozīmē samaksāt milzīgu summu. Bet ienākumi no turnīru rīkošanas nav lieli. Tie ir tikai 10% no turnīru iemaksām, bet no šīs summas jānosedz telpu īre, alga dīleriem un tamlīdzīgi. Izdodot milzīgas summas par galdiem, nav iespējams nopelnīt. Pēdējie uz Latviju 2013. gada decembrī atbrauca “Unibet”, un saprata, ka izmaksas ir pārāk augstas. Kopš tā laika viss ir apstājies. Pirms pandēmijas bija tikai ikdienas turnīri “Olympic Casino”, jo viņi licenci izmanto visa gada garumā. Bet tur nav daudz galdu – faktiski šie turnīri ir paredzēti vietējai publikai.

Vai arī tas bija nepārdomāts lēmums?
Tādējādi valsts pazaudēja ne tikai neiekasētus nodokļus, bet arī tūristus, kuri deva reklāmu valstij. Pokera spēlētāji iepazina vietējo virtuvi, apskatīja nozīmīgākos apskates objektus un, protams, uzturējās viesnīcās. Viņi nebrauca vieni – līdzi bija otras pusītes, dažkārt viņi atbrauca ar ģimeni un bērniem. Tas sildīja Latvijas ekonomiku. Tolaik Rīga bija Baltijas pokera centrs, bet kopš tā laika par tādu ir kļuvusi Tallina. Igauņi vairākas reizes gadā rīko lielus turnīrus, pieaicina tūkstošiem spēlētāju un nopelna lielu naudu. Turklāt viņiem nav nodokļa no vinnestiem, un tos var reģistrēt kā legālu ienākumu.

Vai pokeru vajadzētu nošķirt no citām azartspēlēm?
Viennozīmīgi. Ar lielām pūlēm cenšamies atdzīvināt mūsu sabiedrību, rakstām blogus, intervijas un skaidrojam, ka pokers ir spēle, kurā var vinnēt naudu. Piemēram, Ukrainā tas ir oficiāli atzīts par intelektuālu spēli un tiek pielīdzināts šaham. Pokerā lielākas iespējas ir spēlētājiem, kas labāk pārzina spēli un turpina to apgūt. Tiek uzskatīts, ka viena diena pokerā ir 90% veiksmes un 10% meistarības, bet viens gads – 90% meistarības un 10% veiksmes. Kādā dienā tu vari vinnēt daudz naudas, bet, ja tas ir noticis nejauši, tad laika gaitā Tu to atdosi spēlētājiem, kas ir pārāki par Tevi. Bet šajā ķēdē nekādi nevar būt nodokļi, jo tad tā pārraujas. Nodokli nav iespējams pārspēt!

Kas, tavuprāt, ir jāmaina?
Vispirms jāatceļ nodoklis par tiešsaistes pokeru. Šī nauda ir pilnīgi legāla un caurspīdīga, to nevar “atmazgāt”. Viss ir pārskatāms līdz pēdējam centam, jo rīkotājkompānijām ir jāatskaitās par katru spēlētāju. Arī klātienes turnīros visu ir viegli pārraudzīt. Nevar būt tā, ka turnīrā iemaksa ir tūkstotis eiro, bet kāds par to samaksās 50 tūkstošus, lai šo naudu varētu “atmazgāt”. Lai saglabā nodokli par aparātiem un citām azartspēlēm, jo tā ir tīrākā loterija. Cilvēkiem, kas ar to aizraujas, jāsaprot, ka cerības uzvarēt ir niecīgas. Šīs lietas būtu jāstudē un jāsaprot atšķirība.

“Gaidām labākus laikus, kad pokers atgriezīsies tur, kur kādreiz jau bija,” atvadoties ar cerībām nosaka M. Gorbačs. “Lai spēlētāji varētu pelnīt ar pokeru un justies brīvi, neraizējoties, kas notiks, ja viņi par iegūto naudu nopirks dzīvokli vai mašīnu. Tas būtu izdevīgi visiem!”