Porziņģa sadarbība ar Dončiču, traumas un vājā spēle aizsardzībā – vai viss ir tik slikti, kā izskatās?

Nacionālajā basketbola asociācijā (NBA) noslēgusies Latvijas spīdekļa Kristapa Porziņģa piektā sezona. Otro gadu pēc kārtas Rietumu konferences izslēgšanas spēļu pirmajā kārtā tika atzīts Losandželosas “Clippers” pārākums, šoreiz sērijā zaudējot ar 3-4.

Liepājniekam statistiski šī bija vājāka sezona nekā iepriekšējā, it īpaši “play-off” izcīņā. Ja savās pirmajās karjeras izslēgšanas spēlēs Porziņģis vidēji atzīmējās ar 23,7 punktiem un 8,7 atlēkušajām bumbām, tad šogad viņš vidēji spēja gūt vien 12,7 punktus un izcīnīt 4,5 bumbas zem groziem. Jāatceras, ka pagājušajā gadā, kad “play-off” notika Orlando “burbulī”, Kristaps piedalījās vien trīs mačos, jo pēc tam iedzīvojās labā ceļgala meniska savainojumā, kas viņam liedza aizvadīto sezonu iesākt laikā.

Traumu nomāktā sezona

Latvietis sezonu iesāka 14. februārī, pēc tam, kad iepriekšējā gada oktobrī viņam tika veikta labā ceļgala meniska operācija. Vēlāk basketbolists cīnījās arī ar muguras lejasdaļas sāpēm, kas lika viņam izlaist vairākas spēles. Tāpat mačus aizvadīt vienā sezonas brīdi viņam liedza labās plaukstas locītavas sastiepums, bet vēlāk arī kreisās potītes trauma. Tuvojoties regulārā čempionāta izskaņai Porziņģis satraumēja labās kājas ceļgalu, to pašu, kuram oktobrī tika veikta meniska operācija. Ar visām šīm problēmām latviešu spēlētājs aizvadīja 43 no 72 NBA pamatturnīra spēlēm. Vai šo var uzskatīt par neizdevušos sezonu traumu dēļ?

Paskatīsimies uz citām līgas superzvaigznēm un līderiem, kā arī Porziņģa pozīcijas spēlētājiem. Visiem labi zināmais Losandželosas “Lakers” uzbrucējs Entonijs Deiviss regulārajā sezonā laukumā devās vien 36 spēlēs. Salīdzinājumam amerikānis vidēji guva 21,8 punktus, ieguva 7,9 atlēkušās bumbas un bloķēja 1,6 metienus. Viņš tālmetienus grozā raidīja ar 26% precizitāti, bet soda metienus realizēja vien ar 73,8%. Tikmēr Kristaps pamatturnīru noslēdza ar vidēji 20,1 punktiem, 8,9 bumbām zem groziem, 1,3 bloķētiem metieniem, 37,6% trīspunktu metienos un 85,5% soda metienos. Svarīgs elements, kas Deivisu padara par līgas superzvaigzni, ir viņa nozīme aizsardzībā. “Lakers” uzbrucējs ir komandas balsts aizsardzībā, kas pretēji Kristapam cenšas bloķēt jebkuru pretinieku, apgrūtinot gūt punktus no groza apakšas. Aizvadītajā sezonā ar Deivisu ierindā Losandželosas klubs tika pie 23 uzvarām un piedzīvoja 13 zaudējumus, bet bez viņa tika izcīnīti 19 panākumi un ciestas 17 neveiksmes.

Statistiski latvietis pavisam noteikti neatpaliek no Deivisa, kurš tiek uzskatīts par vienu no līgas lielākajām zvaigznēm. Mazāk par 45 mačiem regulārajā čempionātā aizvadīja arī tādi basketbolisti kā Kevins Durants, Džeimss Hārdens, Kristians Vuds, Džons Vols, Viktors Oladipo, Kemba Vokers, D’Andželo Rasels, bet tieši 45 dueļos piedalījās Lebrons Džeimss. Pēc šīs statistikas var teikt, ka liela trauksme par Porziņģa izlaistajām spēlēm mikrotraumu dēļ nebūtu jāceļ, tomēr jāatceras, ka viņa augums ir īpašs un tam jāpievērš liela uzmanība, lai izvairītos no nevēlamiem savainojumiem. Uz šo situāciju jāskatās ilgtermiņā, lai noteiktu, cik daudz traumas iegūst Porziņģis un citi līgas basketbolisti. Tāpat jāpatur prātā, ka Kristaps pirmssezonu principā neaizvadīja kopā ar komandu, tāpēc bija daudz grūtāk uzsākt sezonu.

Kristapa Porziņģa statistika

Entonija Deivisa statistika

Dzīve ārpus laukuma

Kā jau lielai NBA zvaigznei un pazīstamam spēlētājam Porziņģa darbībām līdzjutēji seko līdzi arī ārpus laukuma. Pavisam nesen, pēc pirmās “play-off” spēles, latvietis bija pieķerts apmeklējot naktsklubu. Par to viņš saņēma sodu 50 tūkstošu ASV dolāru apmērā, jo to bija piefiksējis, kāds fans, nozīmējot to, ka latvietis pārkāpis līgas izstrādāto Covid-19 protokolu. Iespējams, ka šim gadījumam normālos dzīves apstākļos nebūtu pievērsta tik liela uzmanību, kā arī basketbolists nesaņemtu sodu, taču šoreiz par šo izgājienu uzzināja visi, kas ir ne pārāk pozitīvs iespaids par latviešu basketbolistu.

Porziņģis pēc pirmās “play-off” sērijas cīņas pret “Clippers” preses konferencē atteicās atbildēt uz Latvijas žurnālista Reiņa Lāča uzdoto jautājumu, norādot, ka viņam nav personīgas antipātijas pret žurnālistu, bet vienkārši atbilde netiks sniegta. Turpretī spāņu valodā Kristaps uz jautājumiem atbild katrā pēcspēles preses konferencē. Nav zināms iemesls, kādēļ basketbolists izvēlējās izlaist jautājumu, tomēr šo atgadījumu Latvijas sporta sabiedrība uztver divejādi. Citi norādīja, ka šī ir pilnīgi pieņemama profesionāla sportista rīcība, izvēloties nesniegt atbildi uz jautājumu, tomēr šeit, visticamāk, Kristaps izrādīja savu nepatiku pret dažādām Lāča pārstāvētā portāla publikācijām par viņa privāto dzīvi. Nespekulēsim par šīs rīcības iemesliem, taču arī šajā situācijā Porziņģis sabiedrības acīs tiek vērtēts neviennozīmīgi.

Kādēļ @kporzee negribēja runāt ar LV mediju? @DelfiLV @LamarMatic. Domāju daudzi LV naktis negulēs un fanos, bet šis nepatika. https://t.co/IaapljMtoW via @YouTube

— dragoo neanderthalensis (@h_side) May 23, 2021

Sadarbība ar Dončiču 

Šī tēma ir galvenā, kas raksturo Porziņģa aizvadīto sezonu. Neskaitāmas situācijas, kas rada jautājumus par latvieša un slovēņa attiecībām, Dalasas “Mavericks” vadības pieklājības frāzes un preses konferences standarta atbildes – tas viss šajā sezonā bija Porziņģa un Dončiča attiecībās.

Dalasas organizācijas īpašnieks Marks Kjūbans jau regulārās sezonas izskaņā salīdzināja Porziņģa un Dončiča attiecības ar kādreizējo komandas spēlētāju Dirka Novicka un Džeisona Terija attiecībām, minot, ka šī brīža kluba līderi sadzīvo labi, bet viņi vienkārši ir dažādi cilvēki. Vēlāk sarunā ar mediju “The Athletic” Kjūbans vēlreiz uzsvēra, ka abi basketbolisti nav draugi, tomēr tas neietekmē viņu komunikāciju. Šādi vienības īpašnieka izteikumi noteikti nav bez pamata un to var redzēt arī laukumā, kad bumba ir Lukas rokās, tad piespēle Porziņģim kā risinājums uzbrukumā tiek izskatīta ļoti reti. Latvietim par sliktu nāk tas, ka tieši Dončičam šī bumba ir visvairāk rokās.

Arī statistikas ailītēs atspoguļojas Lukas ietekme uz “Mavericks” sadarbībām un uzbrukuma veidošanu. NBA apkopo “usage rate” jeb to, cik daudz komandas uzbrukumā spēlētājs ir iesaistīts, kamēr atrodas laukumā. Regulārajā sezonā Dončiča rādītājs bija 35%, kas bija trešais augstākais visā līgā. Kurš bija pirmajā vietā? Anžejs Pasečņiks no Vašingtonas “Wizards” ar 37,5%, kurš aizvadīja tikai vienu maču. Tikmēr izslēgšanas spēlēs vēl vairāk pieauga slovēņa loma Dalasas uzbrukumā, jo viņa “usage rate” pakāpās līdz 39,1%. Paskatoties Porziņģa “usage rate”, var secināt, ka viņš manāmi mazāk tika iesaistīts komandas uzbrukumos tieši “play-off” cīņās. Ja pamaturnīrā viņa reitings bija 25,9%, tad svarīgākajās spēlēs tas bija vien 15,7%, kas bija tikai septītais labākais starp visiem “Mavericks” basketbolistiem.

Arī pēc sezonas medija ESPN rīcībā esošā informācija parādīja, ka Porziņģis nav apmierināts ar savu lomu komandu, kā arī vēlas tikt vairāk iesaistīts uzbrukumos. Publiskajā telpā gan Dončičs, gan Porziņģis vienmēr atzinīgi izteikušies par otru, vai arī iztikuši bez komentāriem. Grūti spriest, cik daudz tās ir pieklājības frāzes, vai, cik daudz tā ir patiesība, bet ir skaidrs, ka labākie draugi abi basketbolisti noteikti nav.

Vai Porziņģis var būt līderis?

Porziņģis var būt līderis jebkurā komandā, ja visa spēle tiek pakārtota viņam, bet tam apkārt nepieciešami nesavtīgi spēlētāji, kuri var pacelt latvieti nākamajā līmenī. Vai tas var notikt “Mavericks”? Visticamāk, ka nē, jo Dalasas klubā šobrīd un tuvākajā nākotnē viss tiks balstīts uz Dončiču. Zvaigžņu vēlmēm un ietekmei komandas darbībās NBA ir ļoti nozīme. Pēc divām sezonām kopā Porziņģis un Dončičs nav parādījuši labāko savstarpējo sapratni, kas noteikti var novest pie tā, ka Luka īsti nevēlēsies turpināt spēlēt kopā ar Kristapu. Ja Dončičs liks noprast, ka viņam blakus ir vajadzīgs cits spēlētājs, tad “Mavericks” vadībai nekas cits neatliks, kā meklēt risinājumu un aizstājēju latvietim.

Par Kristapa līdera dotībām mēs varējām pārliecināties, kad viņš bija Ņujorkas “Knicks” spēlētājs. Jā, var teikt, ka ar viņu kā galveno spēlētāju Ņujorkas komanda neizcīnīja pārāk daudz uzvaras, bet tā nebija tikai latvieša atbildība. Arī aizvadītajā sezonā, trīs mačus spēlējot bez Lukas, Porziņģis vidēji izcelās ar “double-double” – 20,3 punkti un 10,7 atlēkušās bumbas. Tāpat šajos trīs dueļos viņš vidēji izpildīja 18 metienus, kas ir aptuveni tikpat, cik viņš meta pa grozu savā noslēdzošajā sezonā “Knicks” rindās. Pats Porziņģis pēc sezonas atzina, ka šī ir bijusi grūta sezona, piebilstot, ka viņa spēlei ir jāattīstās un jāatrod veidi, kā būt efektīvam, jo šobrīd komandas vairs nespēlē un nekoncentrējas uz to, kā tas bija tad, kad Kristaps spēlēja Ņujorkā. Savās pirmajās sezonās basketbolists daudz spēlēja ar muguru pret grozu, izpildot daudz pustālo metienu, bet šobrīd viņa spēle ir izmainījusies, vairāk laiku pavadot aiz tālmetienu līnijas, gaidot savus brīvos metienus.

Noteikti, ka arī aizsardzības spēle Porziņģim ir pasliktinājusies. Tas gan varētu būt saistīts ar vairākām traumām, kuras, iespējams, liek viņam justies nekomfortabli. Kristapa aizsardzības rādītāji ir kritušies ne tikai ierastajās statistikas ailītēs kā bloķētie metieni un pārtvertās bumbas, bet arī aizsardzības reitingā. Šajā sezonā Porziņģis bloķēja vidēji 1,3 metienus, kas ir zemākais viņa rādītājs karjerā, kā arī viņš pārtvēra tikai 0,5 bumbas vidēji mačā, kas arī ir viņa vājākais sniegumsm kādā no NBA sezonām. Pasaules spēcīgākajā līgā tiek uzskaitīts arī spēlētāju aizsardzības reitings, kas nosaka, cik daudz punktus basketbolists ielaiž 100 pretinieku uzbrukumos. Regulārajā sezonā Porziņģis ar reitingu 115,3 bija otrs vājākais Dalasas vienībā, esot priekšā tikai Neitam Hintonam, kurš laukumā devās epizodiski. Arī izslēgšanas spēlēs viņam neveicās labāk, tās noslēdzot ar aizsardzības reitingu 121, kas bija vien devītais labākais savā vienībā.

Ko varam sagaidīt turpmāk?

Kā jau tika minēts, tad NBA viss notiek vienkārši. Ja ir nesaskaņas komandas biedru starpā, vai organizācijas un spēlētāja attiecībās, tad gandrīz vienmēr tiek meklēts aizmainīšanas risinājums. Jau sezonas gaitā parādījās informācija, ka par Porziņģa pakalpojumiem varētu būt ieinteresēta Goldensteitas “Warriors”. Visticamākais scenārijs varētu būt, ka “Warriors” btu gatava uz “Mavericks” sūtīt Endrjū Viginsu un Džeimsu Vaismenu. Dalasas organizācijai Vaismens varētu šķist visai simpātisks piedāvājums, jo viņš var izveidoties par labu garo spēlētāju. Turpretī, nav zināms, vai tāda tipa basketbolists kā Viginss Teksasas štata klubam ir nepieciešams, ja komandā paliek Tims Hārdavejs.

Tāpat interesanta vieta, kur nonākt Porziņģim būtu arī Toronto “Raptors”, kuras viens no līderiem Kails Laurijs jau šajā sezonā īsi pirms maiņu darījumu termiņa beigām teju jau pameta Kanādas vienību. Maiņa Porziņģis pret Lauriju būtu visai izdevīga “Raptors”, jo viņiem saspēles vadītāja pozīcijā varētu nospēlēt tāds spēlētājs kā Freds Vanvlīts. Savukārt “Mavericks” Laurija piesaistīšana izmainītu spēles stilu un, iespējams, Dončičam būtu jāspēlē vairāk bez bumbas, kas viņu varētu padarīt vēl efektīvāku uzbrukumu noslēgumos. Tikai paliek atklāts jautājums, vai Luka pats vēlētos būtiski mainīt spēles stilu un pielāgoties situācijai?

Līdzīgs stāsts ir arī, ja maiņas darījumā tiktu iesaistīta Bostonas “Celtics”. Skaidrs, ka Bostonas komanda nebūtu gatava atdot savas jaunās zvaigznes Džeisonu Teitumu un Džeilenu Braunu, taču Kemba Vokers pret Kristapu varētu būt pievilcīgs risinājums “Celtics”. Taču, atkal esam nonākuši pie jautājuma, vai Dončičam blakus ir nepieciešams saspēles vadītājs? Iespējams, pat, latvietim paliekot “Mavericks”, sastāvu papildinot ar kādu nesavtīgu saspēles vadītāju, Dalasas komandas spēles stils pamainītos un spēlētāju sadarbība uz laukuma uzlabotos. Šobrīd varam tikai iztēloties, kā būtu, ja būtu, bet īstās rīcības kārtis ir “Mavericks” vadības rokās un situāciju lielā mērā noteiks Dončičs un Porziņģis.