Porziņģis par “Knicks” pavadīto laiku: Ņujorka ir īpaša vieta, tobrīd to nesapratu

13/01/2023 22:54
Nokopēts
Kristaps Porzingis

Latviešu basketbolists Kristaps Porziņģis intervijā Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) mājaslapai pastāstījis par pārdomām pēc smagiem savainojumiem, laiku Ņujorkas “Knicks” rindās un par attiecībām ar Luku Dončiču

Par zaudēto svaru starpsezonā

Tas nebija apzināts lēmums, vienkārši mans ķermenis pielāgojās. Es daudz stiprināju tā lejasdaļu un mazāk – augšdaļu. Tieši šādi es laukumā jutos vislabāk, esmu eksplozīvāks, labāk spēlēju aizsardzībā. Svars aizgāja dabiskā veidā, tas nebija kaut kas, par ko es domāju. Man nav jākļūst vieglākam, vienkārši jāpaliek spēcīgām un veiklam.”

Par režīmu

Daru to pašu, ko starpsezonā – daudz pietupienu, daudz izklupienu. Vienlaicīgi jūtos gan vieglāks, gan arī spēcīgāks. Tas viss man palīdzēs ilgtermiņā, palīdzēs palikt laukumā. Man nav liekā svara un man tas nav vajadzīgs, jo tas spēcīgi sit pa ceļgaliem un potītēm. Jo esmu vieglāks un spēcīgāks, jo mazāka slodze uz locītavām. Uzskata, ka man šī ir recepte, lai spēlētu ilgāk.

Par savainojumiem

Man bijuši nopietni savainojumi. Tagad, kad esmu vesels, sīkumiem nav lielas nozīmes, vienkārši gribu būt laukumā un spēlēt. Visiem vienmēr kaut kas notiek, nekad nav tā, ka viss ir perfekti un nekas nesāp. Man patīk spēlēt, kamēr es kaut ko dodu komandai, negribu darīt kaut ko, kas nenāk par labu, gluži pretēji. Kad es varu spēlēt, es spēlēju.

Piemēram, man bija lauzts gurns. Staigāšanas laikā jūtu to katrā solī. Bet tas netraucēja man spēlēt, pēc iesildīšanas varēju doties laukumā. Gribu spēlēt katrā mačā. Pat kad mana mugura nesen bija sasodīti cieta, es gribēju, lai viss notiek. Bet man teica, lai nedaudz atslābinos un lai mugura atkal ir normā.

Kad gūsti nopietnu savainojumu, tādu kā krustenisko saišu plīsums, tu saproti, ka basketbols ir tava identitāte. Kamēr tev nav sāpīgi, tad nemaz nesaproti, kā tas ir, kad tev to [basketbolu] atņem. Sāc domāt, kas tad es esmu? Man tas bija jāsaprot. Zināju, ka savainojumi nebūs uz visu mūžu. Atradu daudzas lietas, kuras man patīk ārpus basketbola. Nevienam to nenovēlu, bet pats nenožēloju, ka esmu izgājis tam cauri, jo daudz ko par sevi uzzināju.

Par sevis izzināšanu

Uzzināju, kā darbojas mans ķermenis un prāts grūtos brīžos. Ilgi esmu ar to strādājis. Tas ir līdzīgi kā ilgi staigāt pa tuksnesi un meklēt ūdeni. Es meditēju, it īpaši, kad biju Ņujorkā, ņemot vērā šīs pilsētas troksni un intensitāti. Man bija jāatrod moments dienas gaitā, lai samazinātu apgriezienus, tas bija saistīts ap apzinātību. Neskatījos nākotnē un nedomāju par pagātni, vienkārši koncentrējos mirklim. Centos to darīt katru dienu, un meditācija ir viena no lietām, kura man palīdzēja.

Spēlēšana “Knicks” rindās, tas bija diezgan saspringti. Tā ir lielākā skatuve, uz kuras var spēlēt. Tevi visi mīl, un tad viss gluži pretēji. Nemēlošu, kad teikšu, ka man tas pietrūkst. Šis ir viens no momentiem, kas man lika domāt, ka tas [basketbols] nav uz visiem laikiem, tāpēc labāk saprast, kas es esmu bez tā.

Par “Knicks” posmu

Vai es varu atgriezties un visu izdarīt savādāk? Tas bija sāpīgi. Ja es turpinātu spēlēt, domāju, ka viss būtu savādāk. Es biju jauns un klausīju citu cilvēku teikto, ko viņi man saka par turpmāko karjeru. Un es nezināju neko labāku, lūk šādi bija tajos laikos. Par organizāciju varu pateikt tikai to labāko, man ļoti patika spēlēt Ņujorkā šo fanu priekša.

Tas bija sapnis. Tobrīd es nesapratu, ka šādi būs ne vienmēr. Ņujorka ir īpaša vieta, MSG – īpašākā vieta, kurā esmu spēlējis. Bet toreiz es domāju, ka tā ir katrā komandā. Negribu ieslīkt detaļās, bet tas, kā tur komunicēja, nebija manā gaumē.

Par Dalasas “Mavericks” posmu

Man tā bija laba pieredze un palikušas pozitīvas atmiņas. Tā bija lieliska organizācija, kurā strādā fantastiski cilvēki. Mīlestība, kādu esmu ieguvis Dalasā, bija neticama. Ar Luku Dončiču mēs vienkārši nesaderējām kopā, tas arī viss. Mums bija pāris labi momenti. Pirmajā gadā komandā es sāku ļoti labi, tad “burbulī” labi spēlējām kopā. Pēc tam man bija savainojumi un vairs nebiju tik efektīvs. Varēju nospēlēt labāk, bet domāju, ka ar manu stilu ilgtermiņā tas nenostrādātu. Nesanāca tā, kā mēs gribētu, bet Luka ir superzvaigzne, neticams spēlētājs. Viņam jāturpina savs fantastisks darbs.

Par spēli ar bumbu

Kļūstu pavisam cits spēlētājs, kad vairāk esmu ar bumbu. Man patīk organizēt momentus komandas biedriem un arī būt par ēsmu. Mani bieži sedz divatā un varu saskarties ar cietu aizsardzību. Man patīk mēģināt atrast [ar piespēli] komandas biedrus. Patīk spēlēt ar šiem puišiem.

Par spēlētāja opciju starpsezonā

Vēl ir agri par to domāt. Es gribētu tev to atklāt, bet tiešām par to neesmu domājis. Atkarīgs no tā, kā paies gads. Daudz kas var notikt. Paskatīsimies, kas notiks ar komandu. Kailam Kuzmam arī ir spēlētāja opcija. Paskatīsimies, ko viņš izdarīs.

Par Bredliju Bīlu

Man patīk spēlēt ar viņu, Breds piesaista tik daudz [pretinieku] uzmanības un viņš ir tik ātrs bumbas vadīšanā, kas atbrīvo mani. Viņš ir lielisks komandas biedrs un līderis. Cilvēki nepietiekami novērtē to, kā viņš ir spēlējis. Breds vēlas, lai katrs kļūtu par izcilu spēlētāju.

TOP notikumi
1
X
2
5.25
3.9
1.63
6
4.33
1.52
3.1
3.1
2.45
1.9
-
1.81
1.9
3.9
3.4
2.49
4.59
2.49
logo

Vai vēlaties saņemt paziņojumus par svarīgākajām ziņām