Puče: Hārtlija opozicionāri nav mainījušies kopš pirmās dienas

Raidījuma “Šķēliens” viesis vairāk nekā desmit grāmatu autors, sporta žurnālists ar košu valodas krājumu, Armands Puče. Gandrīz stundu ilgajā sarunā ar Puči runājām par grāmatu rakstīšanu, Hārtlija ietekmi uz Latvijas hokeju, Rīgas “Dinamo” izslēgšanas spēļu komandu, gļēvo Jūliusu Šupleru, krievu apmānīšanu un citiem tematiem.

Savā žurnālista karjerā Puče ir intervējis daudz sporta personības, kuras karjeras laikā sasniegušas augstāko rezultātus. Sarakstījis grāmatas par Sandi Ozoliņu, ir draugos ar Artūru Irbi, bet kas tā laika Nacionālās hokeja līgas (NHL) latviešus atšķir no šodienas tautiešiem pasaules labākajā hokeja līgā.

[6:33 min.] “Katrs nāk no savas ģimenes, izpratne, pielietojums, redzējums ir atšķirīgi,” iesāka Puče. “Viens no talantiem, kas vieno visus ir darba spējas, lai kāds hedonisms un bohēma nebūtu apkārt, vai kādam ir tētis ar lielāku maku, bet citam vecmāmiņa, kura izvadājusi uz nodarbībām. Kopumā vienojošais ir darba spējas, tas ir talants! Var veikt, ka veiklas rokas, bet tas ir štrunts, pilns centrāltirgus zagļiem ar veiklām rokām, bet, kad tev jānoslīpē prasmes – tas ir darbs. Starp citu, zagļi arī strādā, nav tā, ka viņi improvizē. Atbilstoši vecumam, katram ir savi uzskati, savas pārdomas par tematu, tur ir savdabīgs process.”

https://www.facebook.com/hokejablogs.lv/videos/2678998112131176/?__xts__%5B0%5D=68.ARBwDkZ6mSfEjJ6_g8uYn6d02nak3kWEuK1Oo1LtYjhIQEREn2Syv2QN7l96Hb6T53Qk2onNJHEGjXtdRssUmMdwb1sDNBGxF9jc1_6csHPXSkEFoAv3Y6T2OmqYTTUXvSiyavL-4LZh_8ns2VnlZmbsG09hOHSt6A5ywtJXRhwOGhjqZKVlyHLJl5ZCbIp82MUWzxhfsSbP_57sJ-XIWvCBXesVYoxijXmkxaJTVRHhS0DARgF5tm6Us4-17SNhCycaNGuW6ZVIqMZlYkPgxLlOIGI-SuXCz45E-TR7pU450xlT6tNs37Cu3dpYFDbKtZK5zdTxQXmr5h9lOn3-hnvXGE-MUavYluayviegJ1KLnOVf1sIS4TqySW90Tg&__tn__=-R

Armands Puče vairākkārtīgi atzīmējis, ka Hārtlijs Latvijas hokejam nācis tikai par labu, bet jau kopš sākuma Latvijas hokeja federācijā (LHF) bija biedri, kuri līdz galam neatbalstīja trenera stāšanos amatā. Opozīcijas spārns vēl joprojām ir stalti gaisā, tāpēc vienprātība par kanādiešu treneri nav, to labi apzinās arī pats speciālists.

[17:26] “Viņš māk sarunāties, tāpēc tā ir puse no uzvaras,” trenera darba spējas komentēja Armands Puče. “Sarunāšanās bieži vien izpaužas, ka tu vienkārši paklusē. Hārtlija personība pie Latvijas hokeja ir saistīta ar dzīvesveidu. Treneris pēc aicinājuma, treneris, kurš ir trāpījis profesijā. Daudzi ļaudis paliek tajā sportā un saka, ka esmu treneris un darbošos, viņš dzīvo ar to pieredzes mugursomu, kas viņam ir uz muguras. Pēcāk pārnes to nākamajā paaudzēm, dažbrīd kroplīgā veidā. Brīžiem ļoti aprobežoti, jo nav gājis skolā, mācījies, skolā ir jāiet. Trenera arods ir pedagoģija, tāpēc dažiem tur nonākot, rodas problēmas, tā ir manipulācija, kā apspēlēsi šo situāciju.”

[27:50] “Tādas runas būs visu laiku, tas jau ir pārnesies no Lipmana laikiem,” Armands Puče izteicās par Hārtlija iespējamo darba neturpināšanu Latvijas izlasē. “Ja tu maksā par kādu pakalpojumu, tad vienā brīdī var ienākt doma, kāpēc es tik daudz maksāju? Jau no pirmās dienas domas dalījās par Hārtliju, opozicionāri ir tie paši. Vēl jau nāk ambīcijas no treneriem, kas ir autoritātes un iekarojuši augstumus, kuri arī labprāt pieslēgtos stāstam “Latvijas hokejs” un ne sliktā nozīmē. Tur arī priekšā ir Hārtlijs, līdz ar to jautājums vai Hārtlija vieta ir stabila? Tā nav!”

2017. gadā KHL aizliedza Pučem vadīt televīzijas studiju Rīgas “Dinamo” spēlēs, kopš tā laika žurnālists klātienē nav apmeklējis komandas spēles. Kā min Puče, tad pašreizējie panākumi ir atkarīgi no galvenā trenera Ģirta Ankipāna.

“Skatoties uz Rīgas “Dinamo”, skaidrs, ka tas ir Ankipāns, kurš sasniedzis rezultātu,” min Puče. “Tā ir viņa komanda, neviens viņam netraucēja atrast vajadzīgākos spēlmaņus, viņš tos meklēja vairākus gadus. Viņš izvēlējās kapteini un vārtsargus, neviens to neuzspieda. Viņš to drēbi pārzina, cita lieta, vai viņš pietiekami labi pārzina cilvēkus. Tas, ka viņš atrodas starp viņiem, tas nenozīmē, ka labi saprot. Pēc darbībām Ģirtam vēl jāmācās.”

[24:00] “Šiem cilvēkiem ir doti instrumenti, interesanti paskatīties, kā viņi tos pielieto, kā mācās. Ir arī treneru attiecības, ir ļoti dīvaini skatīties, ka divi galvenie treneri atrodas viens otram blakus Ankipāns un Ābols. Tieši tāpat dīvaini cerēt, ka Oskars Bārtulis, kurš pretendē uz vilka lomu, varētu ienākt ģērbtuvē un kaut ko pateikt Laurim Dārziņam. Doma ir pareiza, bet iztēlojamies to fonu. Par ko mēs varam runāt ar Oskaru, kas noticis pēdējos divos gados – par aprēķinu. Viņš izdomāja, ka viņam būs labāk veidot savu karjeru ar kaut kādām citām lietām, kas saucās krievu pase.”

Žurnālists ir pārliecināts, ka Rīgas “Dinamo” ir izslēgšanas spēļu komanda, tāpēc gaudas par naudas neesamību ir liekas. Komandas procesi ir saistīti ar krievu naudu, tāpēc mēs latvieši varam izmanto šo privilēģiju.

“Ko jūs te pļurkstāt par naudu, Krievijā varbūt tikai seši klubi ir ar milzīgām naudām, kas ir lieli ambīcijās un varējumā,” par “Dinamo” budžetu izteicās Puče. “Visi pārējie sitās par gubernatoru atvēlētājām vietām, “Dinamo” ir desmitniekā pēc kārtības, jo pie mums ir lielāka civilizācija. Nauda tiek atvesta, nolikta un tad to izmanto. Ir jābūt diezgan slinkam, lai neatrastu labu spēlētāju, protams, var jau teikt, ka neesmu slinks, jo gribu atrast, bet tev jāsaprot, kāpēc ņēmi tādu spēlētāju. Paņēma Majoni, vai tad viņi domāja, ka viņš tā nospēlēs. Citā klubā viņš to nevar, šeit tās lietas sakrīt.”

[33:30] “Rīgas “Dinamo” tiek dota krievu nauda šādā ziņā izmantojam to. Paņemam krievu naudu un piečakarējam viņus, protams, tie, kuri atved krievu naudu vienmēr būs sasaistē. Arī daudzu spēlētāju parādīšanās ir reveranss krieviem. Krievu hokejisti, kuri šeit parādās nav sliktākie, bet šeit ir stāsts, ka nākamajā pavasarī atkal vajadzēs prasīt naudu, tad varēs parādīt, ka mēs taču jums arī palīdzam. Līdz ar to tev ir argumenti pie galda, kad tev jālūdzas uz ceļiem.”

Atjaunotā Rīgas “Dinamo” otrās sezonas sākums bija neveiksmīgs līdz spēlei pret Sanktpēterburgas SKA vienību. Puče atklāj, ka Šuplers pirms spēles jau bija uzrakstījis atlūgumu, bet tas bija moments, kurā līdera lomu uzņēmās Sandis Ozoliņš.

[21:20] “Bēdīgi slavenais Šuplers, kurš bez piecām minūtēm bija uzrakstījis atlūgumu, tad Ozoliņš uzpumpēja sevī, ka būs līderis,” sacīja Puče. “Līdz tam mistiskajam vakaram, kas bija spēle pret SKA komandu, tad Sandim rodas stāsts par karjeras otru daļu. Ja tev blakus ir cilvēks trenera personā, kurš būtībā ir zaķpastala, kurš bija gatavs, ja ne pat uzrakstīja atlūgumu. Tas vakars viņam ir pēdējais, jo atbraucis SKA, tad ģērbtuvē jābūt vilkam.”

“Mums arī jāsaprot Hārtlija loma, jo arī viņš atrod vilku. Citos gadījumos vilks pats sevi atrod, kā tas bija ar Ozoliņu, viņam ir pietiekami liela pieredze no bara, kas bija NHL. Tur nebija jāatrod, bet varēja kopēt, Sakiku vai kādu citu līderi. “Dinamo” sakarā šī ir play-off komanda, jebkura Sarkangalvīte ar šos sastāvu varētu sasniegt rezultātus, kā līdz šim. Tehniski saliekot ar domu, ka gan jau viņi izšaus, viņi ir kaut kur uzspēlējuši, nenotiek tādas lietas.”

Šosezon “Dinamo” oficiāli tika atzīts par Latvijas izlases bāzes klubu, lai gan situācija ar spēlētāju sastāvu un sniegumu nav pārliecinoši. Tomēr abām pusēm LHF un “Dinamo” savstarpējās attiecības formētas oficiāli, lai iegūtu kādu labumu.

“Bāzes klubs ir taktisks solis uz cerību valsts naudas sakarā, pieņemu, ka Krievija ik palaikam uzprasa, kad būs līdzfinansējums,” atzīmēja Puče. “”Reklāmas nauda cita neienāk, jo Rīgas “Dinamo” kā mārketinga projekts ir sekls. Valsti piesaucot, tas ir politisks produkts, cilvēki, kas no Krievijas nes naudu uz Latviju pie mums ir ar politiskām nozīmītēm. Viņi arī šobrīd pie Saeimas ļoti rafinēti klauvē, viņi mērķtiecīgi iestrādā, vai tie ir likumprojekti vai normatīvie akti, bet pie tā tiek strādāts, lai pagrābtu no valsts. Tagad, kad saka, ka “Dinamo” izveidojusi sadarbību ar Latvijas izlasi, es saku: Super, ka krievi maksā par to. Kāšam krievus.”

Atzinīgas tēzes no sarunas:

• Žurnālists ir starpnieks, un viņš mēģina būt vidutājs starp cilvēkiem, problēmām, notikumiem, un meklēt atbildes. Patiesības spainim nav dibena – nav viennozīmīga lieta.
• Grāmatas raksta mani, es grāmatas nerakstu. Ja tu guli gultā, tad nekas nenāk, tāpēc vajag palēkties, lai noķertu auru, radošo pusi.
• Tehniski uzrakstīt grāmatu nav ilgi, intensīvā režīmā sešos mēnešos var uzrakstīt. Jāuzkrāj kultūrslānis un ekspertīzes, tu apaudz ar sēni vai piepi, tas vienā brīdī nosver svaru kausus uz vienu pusi. Pārsvarā tas ir ķīmisks process, tēlus esi izauklējis, aprodi ar tiem un pats sāc dzīvot līdzi notikumiem. Pēc kāda brīža, kad grāmata ir iznākusi, tu pāršķirsti un nevari noticēt, ka pats esi tā rakstījis.
• Esmu atvērts visādām ķecerībām, bet pietiekami apdomīgs.
• Tu neesi žurnālists, ja esi grūpija, ja esi līdzjutējs.
• Ja tu esi uzrakstījis kādu autobiogrāfijas grāmatu, tad tu nevari būt godīgs pret galveno varoni un sevi. Tu zini mazliet vairāk, bet tu nedrīksti to izmantot. No sērijas “labu vai neko”. Dzīvē ir lietas, kuras ir ļoti delikātas, kuras ne visur var rādīt un stāstīt.
• Līdz 23 gadiem vajag uzkrāt pieredzi un iespējas, ko dzīve dod, jo tad tu pārliecinies, tev tas patīk vai nē, lai nav jāiet kāds posms, mocoties.
• Balderim ir tipiski, ka viņš var parādīt laukumā, bet neprot izstāstīt.