Rēdliha un Meijas atlaišana no “Dinamo” – emocionāls lēmums vai skarbā realitāte?

Miķelis Rēdlihs
Miķelis Rēdlihs | Foto: Raimonds Volonts / Rīgas "Dinamo"

“Mums ir profesionāla komanda, un netiek ņemts vērā, ko tu esi izdarījis pirms pieciem vai desmit gadiem. Svarīgi, ko spēlētājs komandai var dot šodien. Hokejistam katru dienu ir jāpierāda sava profesionalitāte un tas, ka viņš komandai ir vajadzīgs. Jābūt pareizai motivācijai, vēlmei laukumā un pareizam sportiskajam režīmam,” teica Kontinentālās hokeja līgas (KHL) kluba Rīgas “Dinamo” galvenais treneris Pēteris Skudra, komentējot pieredzējušo Ginta Meijas un Miķeļa Rēdliha atlaišanu.

Lēmums par šķiršanos ar abiem Latvijas izlases spēlētājiem ir negaidīts, un tajā pašā tas laikā nepārsteidz. Neviens nav īpaši izbrīnīts par to, ka jau novembra sākumā Skudra sāk atbrīvoties no spēlētājiem. Treneris bieži tā rīkojies arī iepriekšējās darba vietās, un šosezon viņu nav apturējusi arī koronavīrusa Covid-19 pandēmija, kuras dēļ komandai vairākkārt radušās problēmas ar sastāvu. Un tomēr, ja nosacītā Vitālija Pavlova atbrīvošana tā nesatrauca līdzjutēju un arī komandas biedru prātus, tad abu veterānu atlaišana ir skaļš brīdinājums – ja jau kluba vadībai pietika drosmes, lai “izmestu” tāda statusa spēlētājus, tad arī ar citiem joki būs mazi.

Abu hokejistu spējas bija labi zināmas

Šajā situācijā mani visvairāk pārsteidz tas, ka Meiju un Rēdlihu atlaiž divus mēnešus pēc sezonas sākuma. Abu hokejistu spējas bija labi zināmas arī pirms sezonas, un deviņu nedēļu laikā nekas būtiski nav mainījies. Mēs noteikti nevaram vainot hokejistus tajā, ka abi parakstīja viņiem piedāvātus līgumus ar komandu, līdz ar ko jautājums, pirmkārt, ir ģenerālmenedžerim. Kā mēs atceramies, tad arī šis amats klubā pieder Skudram, tātad, jautājums ir adresējams viņam.

Uz ko jūs cerējāt? Ka Rēdlihs, kurš divu sezonu laikā guva 13 vārtus, 36 gadu vecumā piedzīvos otro jaunību un pēkšņi sāks mest ripas pretinieku cietoksnī? Ka Meija, kurš nekad nav bijis rezultatīvs uzbrucējs un pēdējās sezonās krājis negatīvu lietderību, bet 2017./2018. gada laikā tā arī neguva nevienus vārtus, tagad pārvērtīsies par Lauri Dārziņu vai Miku Indraši viņu labākajos gados?

Gints Meija
| Foto: RĪgas “Dinamo”

Ilgtermiņa līgumi nav lielā cieņā KHL, bet arī uz šī fona Rīgas “Dinamo” ir īpaša komanda. Kontrakti vienmēr tiek noslēgti uz vienu gadu, kas pēc 30. aprīļa noved pie situācijas, ka kluba rīcībā paliec 4-5 juniori. Šādai pieejai ir gan plusi, gan mīnusi. Vairākos gadījumos “Dinamo” nav izdevies noturēt iepriekšējās sezonas līderus, kurus viegli pārvilināja krietni bagātāki krievu klubi. Toties šāda filozofija ļauj pirms katra čempionāta izvērtēt to, cik katrs hokejists atbilsts trenera stilam un vēlmēm, kā arī kluba budžetam.

Un ja pilnvērtīgi kontrakti ar abiem tika parakstīti,  tad gan jau, ka treneris bija apmierināts. It īpaši zinot to, cik Skudra ir izvēlīgs. Patinot dažus gadus atpakaļ, varam atcerēties situācijas, kad tas pats Pavlovs vai arī Gunārs Skvorcovs pat pēc vairākām sezonām Rīgā nākamajā vasarā saņēma tikai pārbaudes līgumus un viņiem bija jāizcīna sava vieta komandā. Ja nebija pārliecības Ginta un Miķela spējās, tad arī viņiem bija iespējams piedāvāt pārbaudes kontraktus. Ja izcīni savu vietu, tad paliec, ja nē, tad uzredzēšanos. Viss godīgi.

Cieņa nav “Dinamo” trumpis?

Vēl vairāk par abu hokejistu atlaišanu novembrī pārsteidz tas, kā tas tika izdarīts. “Pārtrauktas līgumattiecības ar Meiju un Rēdlihu,” rakstīts ziņas virsrakstā komandas mājaslapā. Trīs sausas rindkopas, kurās sarakstīta uzbrucēju statistika un pieminēts, ka līgumi lauzti pēc savstarpējas vienošanās, tas arī viss. “Dinamo” preses dienests noteikti nav viens no labākajiem KHL, bet no malas šķiet, ka Rēdlihs un Meija pelnījuši ko vairāk nekā šādu atvadīšanos.

Ieskatīsimies vēsturē. Man ne pārāk patīk vārds leģenda, it īpaši attiecībā uz klubu, kurš aizvada vien 13. sezonu (būsim godīgi, šim “Dinamo” nav nekā kopīgā ar PSRS čempionātā spēlējušo vienību, izņemot nosaukumu). Rēdlihs karjeras gaitā bijis spilgts uzbrucējs gan klubā, gan izlasē, kuram pietrūka meistarības, lai kļūtu par zvaigzni, bet viņa loma allaž bijusi svarīga. Nemaz nerunājot par statistiku – pēc aizvadīto spēļu skaita KHL pamatturnīros latvietis ieņem trešo pozīciju līgā (637) un pirmo – “Dinamo” (559). Gūtajos punktus pamatturnīrā viņš ir otrs labākais “Dinamo” vēsturē (273), bet Gagarina kausā Rēdlihs ir komandas rezultatīvākais hokejists – 22 punkti.

Meijas gadījums vispār ir unikāls. Uzbrucējs ar dažādām sekmēm pārstāvējis “Dinamo” kopš pirmās sezonas, kopā aizvadot 552 spēles, kurās guvis 51 vārtus un atdevis 69 piespēles. Jā, viņš nav bijis uzbrucējs tādā nozīmē, kādā to pieraduši uztvert līdzjutēji – neguva tik daudz vārtu un ne vienmēr bija pamanāms. Gintam bija cita loma, ar kuru viņš diezgan labi tika galā. Jebkurā gadījumā, cilvēks, lai arī par labu samaksu, 13 gadus ziedojis veselību jūsu organizācijas labā. Un viss, ar ko jūs varat pateikties viņam, ir īsa preses relīze?

Es nerunāju par krekla pacelšanu zem arēnas griestiem, kaut gan arī par to būtu vērts aizdomāties, varbūt pēc tam, kad abi noslēgts karjeru. Civilizētie KHL klubi jau sen ņēmuši piemēru no Nacionālās hokeja līgas (NHL) vienībām, un, kad komandu pēc daudziem tajā pavadītiem gadiem pamet kāds hokejists, tad sociālajos tīklos tiek publicēts skaists atvadu video vai ievietota foto galerija ar spilgtākajiem momentiem, tādējādi parādot cieņu. Un no tā, ka mājaslapā hokejistiem pateiktos par darbu un novēlētu veiksmi, neviens neciestu, tas ir 5-10 minūšu darbs.

Šķiršanās ar abiem veterāniem sanāca ļoti necienīga. Tāda sajūta, it kā līgumi lauzti nevis ar diviem spēlētājiem, kurus varētu nosaukt par kluba simboliem, bet ar kaut kādiem ne īpaši zināmiem leģionāriem, ar kuriem pirms sezonas tika noslēgti dāsni kontrakti un kuri nav attaisnojuši cerības. Ar šādu gājienu “Dinamo” sevi parādā kā organizāciju, kurai “cieņa” ir svešs vārds. Bet varbūt komanda vēl labosies?

Miķelis Rēdlihs
| Foto: Kaspars Volonts / Rīgas “Dinamo”

Novembris, Covid-19 un Latvijas čempionāts

Gan jau, ka Rēdliham un Meijam ik pa laikam atnāk piedāvājumi no citām komandām un līgām. Varbūt ne tik naudīgi un ne no tiem labākajiem čempionātiem, tomēr atnāk. Kā lai abi tagad meklē darbu novembrī un Covid-19 apstākļos, nav zināms. Faktiski uzbrucēji ir izmesti uz ielas un pagaidām vienīgā reāla iespēja ir “Optibet” hokeja līga. Jo Eiropas līgu klubi tagad ir pārāk lielā neziņā par to, kas būs pēc divām vai trīs nedēļām, lai uzaicinātu leģionārus.

Visu cieņu Skudram, kurš, par spīti “Dinamo” preses sekretāra Jāņa Stepīša tradicionālajam iebildumam “jautājumi tikai par spēli”, pēc mačā pret Ņižņekamskas “Neftekhimik” mierīgi un argumentēti atbildēja uz jautājumu par Meiju un Rēdlihu. Grūti nepiekrist viņa teiktajam par to, ka sava vieta komandā jāpierada katru dienu un to, ka grūti kaut ko sasniegt ar “veco bagāžu”. Bet atkal atgriežamies pie pirmajām rindkopām – abu hokejistu spējas bija zināmas un tieši Skudra bija tas cilvēks, kurš deva akceptu viņu parakstīšanai. Varbūt tomēr vajadzētu sadalīt ĢM un trenera amatus starp diviem cilvēkiem?

Divu veterānu atlaišana ir diezgan riskants solis. Ja tas attaisnosies un komandas rezultāti kaut nedaudz uzlabosies, tad daudzi noteikti gavilēs trenerim par tālredzīgo lēmumu. Taču 28 gūtie un 60 ielaistie vārti 18 spēlēs, kā arī vārtsargu statistika parāda, ka neveiksmju iemesls būtu jāmeklē kaut kur citur. Komandas kontā ir septiņi punkti, līdz desmitajai pozīcijai Rietumos ir deviņi punkti, līdz “play-off” zonai – 16.

Taču, ja rezultāti neuzlabosies, tad Rēdliha un Meijas atlaišanu pieminēs vēl ilgi. It īpaši šosezon, kad komandas sastāvā ir 20 leģionāri. Pretenzijas ir pret visiem, ar vienu atšķirību – pret dažiem tās ir mazākas (Zeks Mičels, Deniss Paršins, Pavels Černovs), bet pret citiem – lielākas. Tā, komandā ir uzbrucējs Genādijs Stoļarovs. Vai atceraties vismaz, ar kādu numuru viņš spēlē, nemaz nerunājot par kādu spilgtu epizodu viņa izpildījumā? Septiņās spēlēs hokejists tā arī nav ticis pie rezultativitātes punktiem. Var cik vien ilgi runāt par to, ka latviešu hokejistu līmenis pārsvarā neatbilst KHL un bez kvalitatīviem leģionāriem nav iespējas uzbūvēt komandu, kura cīnītos par kaut ko lielāku, nekā nepalikšana pēdējā vietā.

Un tajā pašā laikā pašreizējais “Dinamo” stāvoklis noteikti neizskatās pēc tāda, kurā sastāva tīrīšanu bija jāsāk ar Rēdlihu un Meiju.

Pēteris Skudra
Pēteris Skudra | Foto: Kaspars Volonts / Rīgas “Dinamo”

Tavs viedoklis

avatar
  Subscribe  
Paziņot par