Riherts pēc izkrišanas: Ir tāds nepatīkams process kā bēres. Tā kaut kā arī bija mūsu ģērbtuvē…
Futbola kluba “Metta” galvenais treneris Andris Riherts dalījies iespaidos pēc komandas izkrišanas no virslīgas.
Jau vēstīts, ka “Metta” šodien virslīgas pēdējās kārtas spēlē ar 3:1 pieveica “Daugavpili”, taču par spīti tam izkrita no virslīgas. “Paldies spēlētājiem, ka viņi bija noskaņojušies – no 0:1 panācām 3:1. Šodien izdarījām to, kas tikai no mums bija atkarīgs, bet sezonā esam palikuši desmitajā vietā. To, ko laikam esam pelnījuši, esam arī saņēmuši. Kaut gan tabula no desmitās līdz sestajai vietai ir diezgan sīva, meistarībā un rosībā esam turpat [kur konkurenti]. Kādam jau arī bija jāpaliek desmitajā vietā – šogad palikām mēs,” atzina Riherts.
Pēdējā kārta gan izvērtās dramatiska. Visām spēlēm norisinoties paralēli, “Metta” ilgu laiku bija pozīcijās, lai izrāptos no desmitās vietas, bet “Grobiņa” mačā Liepājā atspēlējās un galotnē izrāva neizšķirtu pret “Audu”. Tāds rezultāts kļuva derīgs jau “Grobiņai”, nevis “Metta” komandai.
“Domāju, ka “Grobiņa” lielāko darbu izdarīja iepriekšējā spēlē, kad nospēlēja 1:1 ar “Riga”, kas jau bija kļuvuši par čempioniem. Arī mēs zinājām, ka mums pēdējās trīs spēlēs bija vajadzīgas trīs uzvaras, bet savu darbu līdz galam neizdarījām, neizspiedām maksimumu,” pauda Riherts.
“Ir skaidri redzams, uz kā balstās šī komanda katru gadu – uz saviem audzēkņiem. Tad vēl ir Latvijas jaunie spēlētāji no citiem klubiem un ārzemnieki. Tagad būsim izvēles priekšā – kā darīt, kad esam kaut kur paklupuši?” nākotnē raudzījās Riherts.
“Varējām darīt kā visi – ņemt pieredzējušos spēlētājus un maksāt viņiem lielas summas. Mēs investējam līdzekļus jauno spēlētāju attīstībā un, lai arī mums būtu sava mājvieta, attīstām savi bāzi. Mēs neesam tik liels klubs, lai visās frontēs varētu iet uz priekšu, jo kuram klubam virslīgā vēl ir vīriešu komanda, sieviešu komanda, puišu un meiteņu [jauniešu] struktūra un sava bāze? Vēl pāris Rīgā ir [RFS un “Riga”], arī Jelgavā. Tādēļ principā ir jāiet uz risku. Vai šoreiz risks ir attaisnojies? To mēs redzēsim pēc diviem gadiem,” norādīja “Metta” stūrmanis.
“Nākamais gads būs grūts. Taču nevaram aizmirst, ka Latvijas futbolā pubertāte rāda brīnumus, un licencēšanas noteikumi pavisam noteikti arī rada brīnumus. Tur arī viss kas var notikt. Vai mēs būsim gatavi iesoļot virslīgā, ja kādam licenzēšanā būs problēmas? Visdrīzāk, ka jā. Bet mums tas vēl ir jāapspriež, varbūt tieši otrādi – kāpēc mums tur līst, ja neesam sportisku apsvērumu dēļ. Te kāds arī runā ar par līgas paplašināšanos – ja tāds piedāvājums būs, tad tas arī būs jāizskata. Redzēsim. Domāju, ka šie divi gadi būs ļoti interesanti.”
Riherts tāpat aprakstīja situāciju ģērbtuvē pēc mača beigām. “Ir tāds nepatīkams dzīves process kā bēres. Bērēs visi sēž, cilvēks tiek apglabāts, visi paskumst, bet tad jau domā, ko rīt un parīt darīs. Tā kaut kā bija [arī mūsu ģērbtuvē] – skaidrs, ka prieki nevaldīja, bet nevienu arī nelamājām. Tas var būt pagrieziens spēlētāju karjerās, ka viņiem nācies piedalīties tādā pasākumā kā izkrišanā no virslīgas – tas viņiem, iespējams, iedos kaut kādu grūdienu. Klubam tā arī ir viela pārdomām. Kaut ko neaprēķinājām, neizdarījām, nenovērtējām līdz galam. Gaidījām, ka kāds cits kaut ko izdarīs mūsu vietā…”
