Rodrigo Laviņš par Latvijas izlases progresu, neskatīšanos grafikā un dēla debiju PČ

Nonākusi “kraujas malā”, Latvijas hokeja izlase vakar pasaules čempionāta sestajā spēlē ar 3:2 “bullīšos” pieveica Slovākiju, saglabājot cerības iekļūt ceturtdaļfinālā. Lai gan slovāki pirms čempionāta tika uzskatīti kā latviešu galvenie konkurenti cīņā par pēdējo ceļazīmi labāko astotniekā, ar izcīnīto panākumu vēl nekas nav beidzies. Ņemot vērā viļņveidīgo sniegumu turnīra sākumā, lai sasniegtu ceturtdaļfinālu, Latvijai grupu turnīra pēdējā spēlē pret spēcīgo ASV izlasi ir jāgūst uzvara pamatlaikā.

Kas mainījās spēlē pret Slovākiju? Vai Latvija beidzot “pamodās”? Lai to saprastu, portāls “Sportazinas.com” uz sarunu aicināja bijušo hokejistu un Latvijas izlases rekordistu pēc aizvadītajām spēlēm Rodrigo Laviņu, kurš atzina, ka progress jau bija novērojams iepriekšējā spēlē pret Zviedriju, kurā gan tika piedzīvota sagrāve ar 2:7. Laviņš tāpat dalījās iespaidos par nākamo spēli pret ASV, kā arī pastāstīja par emocijām pēc īpašās dienas – vakar debiju pasaules čempionātos piedzīvoja viņa dēls Martins.

“Pirmajās četrās spēlēs mums bija pavisam cita komanda. Spēles pret Zviedriju un Slovākiju viennozīmīgi bija labākas nekā pirmās četras,” secināja Laviņš. “Man arī patika mačs pret zviedriem, tikai tās otrās trešdaļas beigas un rezultāts to neatspoguļo. Pie rezultāta 2:2 man bija tāda doma, ka mēs uzvarēsim. Redzēju pavisam citu intensitāti, cīņassparu un agresivitāti, un tas arī pārnesās uz spēli pret slovākiem.”

Vītoliņš: Komanda parādīja, ka mums ir raksturs – cīnījās no pirmās līdz pēdējai minūtei

Agresivitāte pret slovākiem gan rezultējās trīs noraidījumos. “Mēs daudz un lieki noraidāmies. Jā, daudzi noraidījumi arī ir bijuši tādi, kuri ir apstrīdami, bet daudzās epizodēs cenšamies izdarīt par daudz, un tāpēc arī esam pirmajā vietā turnīrā pēc soda minūtēm. Taču es varu uzteikt, ka mūsu mazākums ir bijis ļoti labs. Nezinu, kāda ir mūsu statistika mazākumā, bet viss ļoti labi izskatās – ir labs zīmējums un izkārtojums, pareizi izvēlamies pozīcijas,” pārliecināts ir bijušais izlases aizsargs un šobrīd par treneri strādājošais Laviņš.

Ja mazākums pret slovākiem bija līmenī, tad kārtējo reizi problēmas sagādāja spēle skaitliskajā vairākumā, jo visas trīs iespējas palika neizmantotas. Turnīrā kopumā Latvija realizējusi vienu no 17 vairākumiem, turklāt vienīgais gols nebija pēc standarta izspēles – Kaspars Daugaviņš spēlē pret Franciju veica solo reidu no vidējās zonas un izdarīja metienu, pie atlēkušas ripas tiekot Robertam Bukartam.

“Grūti teikt, kas par problēmu,” vājo vairākumu centās skaidrot Laviņš, kā vienu no iemesliem minot pretinieku spēli. “Zviedri savā zonā, piemēram, spēlēja nepierasti aktīvi un radīja mums problēmas. Vakar centāmies izspēlēt uz vantaimieriem [metieniem bez ripas apturēšanas], taču tas īsti neizdevās. Varbūt prasītos ātrākas piespēles vienā pieskārienā – ja ir lēna saspēle un tiek izdarīti metieni no malām, tas galīgi nav efektīvi. Tāpat varam mēģināt uzreiz pēc iemetieniem mest pa vārtiem, taču grūti teikt – ir redzams zīmējums, un, ja kāds gols iekristu, būtu pavisam cita bilde.”

Laviņš arī piekrita apgalvojumam, ka spēlēs pret Zviedriju un Slovākiju tieši taktiskā sagatavotība bija augstākā līmenī. “Par pirmajām spēlēm var daudz kur piesieties. Pretinieki nebija tik jaudīgi, varbūt tāpēc radās pārliecība, ka mums obligāti ir jāuzvar. To daļēji izdarījām, bet noteikti varēja būt labāk. Starp aizsargiem un uzbrucējiem bieži vien bija pārāk lielas atstarpes. Tāpat krita acīs – it sevišķi pret kazahiem, – ka spēlētāji neskrēja atpakaļ aizsardzībā. Bija daudz nepiespiestās kļūdas, tāpēc prasījās ciešāka spēle. Pirmajās spēlēs bijām ļoti pasīvi, bet pēdējos divos mačos mūsu spēle savā zonā jau bija krietni labāka – spēlējām aktīvāk, pretiniekiem agresīvāk gājām virsū,” vairākus svarīgus elementus izcēla bijušais izlases aizsargs.

Vītoliņš: Komanda parādīja, ka mums ir raksturs – cīnījās no pirmās līdz pēdējai minūtei

Laviņš gan nevēlējās spriest par šī pasaules čempionāta grafiku un tā ietekmi – proti, Latvija turnīru iesāka ar trīs spēlēm pret nomināli vājākiem pretiniekiem. “Uz grafiku varbūt pat nevajadzētu ieciklēties, vai ir labāk ar vājāku vai spēcīgāku pretinieku sākt. Vienkārši pašiem vajadzēja būt labākiem, neskatoties uz to, pret ko spēlējam. Tam pats īsti neesmu pievērsis uzmanību, ko un kā vajadzēja – tā ir sanācis. Varbūt šāds grafiks pat ir bijis ļoti labs,” uzsvēra Laviņš.  “Ja pret slovākiem būtu bijis 1:8, tad kaut ko varētu teikt, bet tā nav un mēs joprojām turpinām cīnīties. Arī pagājušajā gadā bija līdzīgi, gājām soli pa solim un viss tikai beigās izšķīrās. Es pats skatos no spēles uz spēli un par kopējo “kā būtu, ja būtu” situāciju neesmu domājis.”

Grupu turnīra pēdējā spēlē Latvija tiksies ar ASV izlasi, kuru izdevās pieveikt pagājušā PČ spēlē par bronzas medaļām. Arī šoreiz spēles likme būs augsta – Latvijai der tikai uzvara pamatlaikā.

“Būs svarīgi sākumā neielaist, jo, jau no mača pret Vāciju, visas komandas dara līdzīgi, spēles sākot ļoti agresīvi. Ja pirmie gūsim vārtus un noturēsimies uz nulles, spēle izlīdzināsies un būs līdzīgi, kā cīņā ar slovākiem. Protams, arī vārtsarga sniegums būs tikpat svarīgs. Uzskatu, ka tas tagad hokejā vairs nav 50% no komandas, kā to agrāk teica, bet tie pat varētu būt visi 90%,” teica Laviņš, norādot, ka treneru uzticēšanās Gudļevskim spēlē pret slovākiem viņu nepārsteidza. “Skatījos amerikāņu spēli ar slovākiem – tā bija līdzīga spēle, kā mums vakar. Tā bija diezgan rupja spēle, tieši slovākiem spēlējot agresīvāk, gluži kā pret mums. Pilnībā visiem ir jābūt agresīviem, jo tikai ar tādu hokeju varam amerikāņus uzvarēt.”

Tikmēr atskatoties uz sava dēla Martina debiju pasaules čempionātos, Rodrigo Laviņš par to lepojās, kā arī atcerējās notikušo gatavošanās cikla sākumā. “Tas ir liels gods un es lepojos ar Martinu. Interesanta bija situācija pirms pārbaudes spēles [pret Austriju, kurā Martins debitēja izlasē] – pirms mača es viņam novēlēju, lai viņš atnes ripu [proti, gūst vārtus] un lai mūsu sporta zālē pie sienas varētu pielikt viņa kreklu. Tā mēs godinām tikai spēlētājus, kas pie mums ir trenējušies un parakstījuši NHL līgumus vai arī izlasē nospēlējuši pasaules čempionātā. Viņš par to pasmējās, bet tagad tas ir piepildījies. Lai viņš turpina censties un dara prasīto.”

“[Pasaules čempionāta laikā] esam sazinājušies, bet reti, varbūt katru otro dienu. Droši vien, ka mamma biežāk ar viņu ar sazinājusies. Mamma to arī emocionālāk uztver, filmēja katru momentiņu, bet es vienkārši skatījos hokeju un vēroju, ko viņš dara laukumā. Hokeju vispār skatos ļoti pragmatiski, ne tik emocionāli, taču, ja izlase tiks tālāk, varbūt arī man emocijas sitīs augstāku vilni,” pauda Rodrigo Laviņš.

Martins Laviņš | Foto: Edijs Pālens/LETA