Saeima konceptuāli atbalsta virzību uz jauno Sporta likumu
Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto Sporta likuma projektu, kas paredz ieviest jaunu sporta pārvaldības sistēmu un sporta finansēšanas modeli.
Pašreizējais Sporta likums ir spēkā kopš 2002. gada, un, lai arī tajā ir veikti vairāki grozījumi, sporta nozare pēdējos 20 gados ir būtiski mainījusies, jauna likuma nepieciešamību pamato IZM. Līdz ar to nepieciešams jauns, sistēmisks regulējums, kas nodrošinātu skaidrāku pārvaldību, lielāku caurspīdīgumu un atbilstību mūsdienu sporta attīstības tendencēm, norāda IZM.
Likumprojekta mērķis ir noteikt jaunus sporta organizēšanas un attīstības pamatus, pilnveidot sporta organizāciju, valsts un pašvaldību institūciju kompetenci, kā arī precizēt sportistu un sporta darbinieku nodarbinātības tiesisko regulējumu.
Jaunajā likumā definēti sporta pamatprincipi – vienlīdzība, godīga spēle, drošība un laba pārvaldība, kā arī uzsvērta sporta loma sabiedrības veselības veicināšanā un izglītībā.
Jaunajā likumā plānots precizēt sporta virzienus – augstu sasniegumu sports, profesionālais sports, bērnu un jauniešu sports, parasports, adaptīvais sports, kā arī tautas un veterānu sports. Tāpat definēts profesionāla sportista statuss, nosakot, ka profesionāls sportists ir persona, kura uz darba līguma pamata un par samaksu gatavojas sacensībām un piedalās tajās.
Jaunais regulējums paredz arī izveidot Sporta reģistru, kas nodrošinās vienotu informācijas uzkrāšanu par sporta organizācijām, sportistiem, sporta speciālistiem un sporta infrastruktūru. Tajā iekļaus arī informāciju par piešķirtajām antidopinga sankcijām.
Plānots noteikt stingrākas prasības sporta treneriem un tiesnešiem. Par profesionālu darbību bez nepieciešamā sertifikāta paredzēta administratīvā atbildība. Tāpat noteikti ierobežojumi personām, kuras sodītas par manipulācijām ar sporta sacensībām vai noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību.
Vienlaikus saglabāts līdzšinējais regulējums antidopinga jomā un noteikts aizliegums piedalīties sporta sacensībās ar Krievijas un Baltkrievijas pārstāvju līdzdalību.
Tāpat likumprojektā sportistiem nostiprinātas tiesības ne tikai piedalīties treniņos un sacensībās, bet arī atteikties no tām drošības, veselības vai ētikas apsvērumu dēļ.
Likums nosaka plašākas tiesības uz informāciju, atbalstu un palīdzību karjeras un izglītības laikā. Papildinātie pienākumi veicinās sportistu profesionālo atbildību un aktīvāku komunikāciju, stiprinot sporta reputāciju.
Likumprojektā pārskatīts Latvijas Nacionālās sporta padomes statuss un sastāvs, nodrošinot plašāku nozares pārstāvniecību. Sporta federāciju un sporta darbinieku vadībai noteiktas stingrākas reputācijas prasības, stiprinot uzticēšanos sporta pārvaldībai. Vienlaikus palielinātas caurspīdīguma prasības, paredzot publisku lēmumu un finanšu informācijas pieejamību.
Likumprojekts arī ievieš skaidru administratīvo atbildību par pārkāpumiem sporta jomā. Noteikta finansējuma atgūšanas kārtība gadījumos, kad konstatēti būtiski noteikumu vai godīgas spēles principu pārkāpumi. Jaunais regulējums stiprinās atbildību un godīgas konkurences principus sportā.
Jaunais Sporta likums varētu stāties spēkā šī gada jūlijā. Līdz tam paredzēts izstrādāt un pieņemt vairākus Ministru kabineta noteikumus, kas nodrošinās jaunā regulējuma ieviešanu praksē, norādīts projekta anotācijā.
Likumprojekts paredz Valsts sporta fonda izveides tiesisko regulējumu, lai dažādotu sporta finansējuma avotus un veicinātu privātā finansējuma piesaisti. Vienlaikus noteikts, ka valsts budžeta finansējumu sportam piešķirs saskaņā ar gadskārtējo budžeta likumu, prioritāti saglabājot bērnu un jauniešu sportam. Iepriekš izskanēja, ka Valsts sporta fonda likumprojekta priekšlikumus varētu nodot sabiedriskajai apspriešanai, tiklīdz Saeima apstiprinās Sporta likumprojektu pirmajā lasījumā.
