Saeimas komisija konceptuāli atbalsta jaunā Sporta likuma projektu

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti otrdien konceptuāli atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto Sporta likuma projektu, kas paredz ieviest jaunu sporta pārvaldības sistēmu un sporta finansēšanas modeli.

Sēdē IZM Valsts sekretāra padomnieks sporta un jaunatnes jautājumos Edgars Pukinsks deputātus informēja par to, ko likumprojekts paredz un kādēļ bija nepieciešama tā izveide. Viņš uzsvēra, ka Sporta likumprojekta izstrādē bijusi virkne iesaistīto un tas prasījis lielu darbu no visām pusēm.

Vairāki deputāti izteica atbalstu likumprojekta tapšanai, kā arī uzsvēra Valsts sporta fonda izveides nozīmi, norādot, ka finansēšanas jautājums sportā ir jāsakārto.

Likumprojekts paredz Valsts sporta fonda izveides tiesisko regulējumu, lai dažādotu sporta finansējuma avotus un veicinātu privātā finansējuma piesaisti. Vienlaikus noteikts, ka valsts budžeta finansējums sportam tiks piešķirts saskaņā ar gadskārtējo budžeta likumu, prioritāti saglabājot bērnu un jauniešu sportam.

Pukinsks komisijas sēdē stāstīja, ka Valsts sporta fonda izveidei tiks izstrādāts jauns likumprojekts. Viņš skaidroja, ka Sporta likumprojektā nevarēja atsaukties uz Valsts sporta fonda likumprojektu, jo tāds vēl nav izstrādāts, tomēr tā pieminēšana Sporta likumprojektā bija nepieciešama.

Pēc Pukinska teiktā, tiklīdz Sporta likumprojekts Saeimā tiks apstiprināts pirmajā lasījumā, sabiedriskajai apspriešanai tiks nodoti Valsts sporta fonda likumprojekta priekšlikumi. Arī deputāti uzsvēra, ka ar Valsts sporta fonda likumprojekta izstrādi nevajadzētu kavēties un to vajadzētu apstiprināt vēl šajā Saeimas sesijā.

Rīgas Stradiņa universitātes pārstāve likumprojekta izstrādātājiem ieteica pievērst uzmanību likumprojektā lietotajiem jēdzieniem, norādot, ka likumprojekts tagadējā versijā neļaus sporta skolotājiem strādāt kā treneriem. Komisijas deputāti solīja minētajai problēmai pievērsties uz likumprojekta nākamajiem lasījumiem, kad varēs iesniegt priekšlikumus.

Savukārt Latvijas Paralimpiskās komitejas ģenerālsekretāre Liene Apine norādīja, ka patlaban veidojas situācija, ka Latvijas sportisti daudzos sporta veidos tiek savā veidā diskriminēti, jo aizvien vairāk sporta veidos ļauj piedalīties Krievijas un Baltkrievijas sportistiem. Aizliegums šādās sacensībās piedalīties Latvijas sportistiem, pēc Apines domām, novedīs pie tā, ka Latvijas pārstāvji nevarēs piedalīties nākamajās olimpiskajās spēlēs, jo nespēs tām kvalificēties Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalības dēļ.

Viņa uzsvēra, ka šo jautājumu IZM vajadzētu risināt kopā ar Ārlietu ministriju.

Vienlaikus IZM parlamentārais sekretārs Dāvis Mārtiņš Daugavietis (JV) sēdē uzsvēra, ka jautājums par dalību sacensībās kopā ar agresorvalstu pārstāvjiem ir arī vērtību jautājums. Tāpat viņš izcēla, ka jau pašreiz spēkā esošais Sporta likums un arī jaunais likumprojekts regulē sporta komandu aizliegumu. Individuālie sportisti var piedalīties sacensībās, kurās startē Krievijas vai Baltkrievijas sportisti, tomēr viņiem netiks piešķirts valsts finansējums.

Pašreizējais Sporta likums ir spēkā kopš 2002. gada, un, lai arī tajā ir veikti vairāki grozījumi, sporta nozare pēdējos 20 gados ir būtiski mainījusies, jauna likuma nepieciešamību pamato IZM. Līdz ar to nepieciešams jauns, sistēmisks regulējums, kas nodrošinātu skaidrāku pārvaldību, lielāku caurspīdīgumu un atbilstību mūsdienu sporta attīstības tendencēm, norāda IZM.

Likumprojekta mērķis ir noteikt jaunus sporta organizēšanas un attīstības pamatus, pilnveidot sporta organizāciju, valsts un pašvaldību institūciju kompetenci, kā arī precizēt sportistu un sporta darbinieku nodarbinātības tiesisko regulējumu.

Jaunajā likumā tiek definēti sporta pamatprincipi – vienlīdzība, godīga spēle, drošība un laba pārvaldība, kā arī uzsvērta sporta loma sabiedrības veselības veicināšanā un izglītībā.

Jaunajā likumā tiks precizēti sporta virzieni – augstu sasniegumu sports, profesionālais sports, bērnu un jauniešu sports, parasports, adaptīvais sports, kā arī tautas un veterānu sports. Tāpat definēts profesionāla sportista statuss, nosakot, ka profesionāls sportists ir persona, kura uz darba līguma pamata un par samaksu gatavojas sacensībām un piedalās tajās.

Jaunais regulējums paredz arī izveidot Sporta reģistru, kas nodrošinās vienotu informācijas uzkrāšanu par sporta organizācijām, sportistiem, sporta speciālistiem un sporta infrastruktūru. Tajā iekļaus arī informāciju par piešķirtajām antidopinga sankcijām.

Plānots noteikt stingrākas prasības sporta treneriem un tiesnešiem. Par profesionālu darbību bez nepieciešamā sertifikāta paredzēta administratīvā atbildība. Tāpat noteikti ierobežojumi personām, kuras sodītas par manipulācijām ar sporta sacensībām vai noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību.

Vienlaikus saglabāts līdzšinējais regulējums antidopinga jomā un noteikts aizliegums piedalīties sporta sacensībās ar Krievijas un Baltkrievijas pārstāvju līdzdalību.

Tāpat likumprojektā sportistiem nostiprinātas tiesības ne tikai piedalīties treniņos un sacensībās, bet arī atteikties no tām drošības, veselības vai ētikas apsvērumu dēļ.

Likums nosaka plašākas tiesības uz informāciju, atbalstu un palīdzību karjeras un izglītības laikā. Papildinātie pienākumi veicinās sportistu profesionālo atbildību un aktīvāku komunikāciju, stiprinot sporta reputāciju.

Likumprojektā pārskatīts Latvijas Nacionālās sporta padomes statuss un sastāvs, nodrošinot plašāku nozares pārstāvniecību. Sporta federāciju un sporta darbinieku vadībai noteiktas stingrākas reputācijas prasības, stiprinot uzticēšanos sporta pārvaldībai. Vienlaikus palielinātas caurspīdīguma prasības, paredzot publisku lēmumu un finanšu informācijas pieejamību.

Likumprojekts arī ievieš skaidru administratīvo atbildību par pārkāpumiem sporta jomā. Noteikta finansējuma atgūšanas kārtība gadījumos, kad konstatēti būtiski noteikumu vai godīgas spēles principu pārkāpumi. Jaunais regulējums stiprinās atbildību un godīgas konkurences principus sportā.

Jaunais Sporta likums varētu stāties spēkā šī gada jūlijā. Līdz tam paredzēts izstrādāt un pieņemt vairākus Ministru kabineta noteikumus, kas nodrošinās jaunā regulējuma ieviešanu praksē, norādīts projekta anotācijā.