Sandis Kleins: Cilvēki vairs negrib redzēt profesionālo boksu, bet gan kautiņu ringā

12/11/2021 12:27
Nokopēts
Sandis Kleins

Pirms vairāk nekā trīs gadiem noslēdzās Maira Brieža un viņa trenera Sanda Kleina sadarbība, kamēr bokseris par sevi liek runāt ringā, speciālists uzņēmies boksa kultūras ziņneša lomu. Kleina audzēkņi pēc trim gadiem varētu pārņemt Brieža līdera lomu Latvijas boksā, kamēr trīskārtējais pasaules čempions turpina motivēt latviešu viņam sekot un nodarboties ar šo fizisko sporta veidu. Kleins stāsta par boksa attīstību Latvijā, treniņiem ar Kristapu Porziņģi, Brieža potenciālajiem pretiniekiem un saviem audzēkņiem.

Valdība iepriekš bija vienojusies par “lokdaunu” jeb jauniem stingrākiem ierobežojumiem. Tas nozīmēja aizliegumu sportot lielai daļai sportistu, izņemot profesionāļus, tas sanāk, ka tev ikdienā ar saviem audzēkņiem nekas nemainās?
Profesionāļi, kurus trenēju, tagad atpūšas pēc mačiem. Domāju, ka turpinās trenēties, jo visi ir vakcinēti. No 15. novembri visi, kuri ir vakcinēti tāpat varēs trenēties. Ja tu gatavojies sacensībām profesionāli, tad var trenēties no 18 gadu vecuma. Nekas neapstājas, ārā arī var trenēties – krosus skriet, velo, zāle nav primāri vajadzīga.

Citi sporta treneri ir kategoriski pret vakcināciju, spilgts piemērs ir Viktors Ščerbatihs, kurš bija pret to. Kā bija ar tevi un taviem sportistiem?
Es pats jūnijā sapotējos, bet nestāvēju rindā kā pirmais. Ralfs [Vilcāns] sapotējās pēc turnīra, kur viņš ieguva WBC jostu. Pārējie arī sapotējās ap to laiku. Zinu, ka Ričards Bolotņiks pirms cīņas Anglijā saņēma vakcīnu, viņi ar Briedi trenējās, vienu brīdi Mairis bija pret vakcinēšanos, bet nezinu, vai tagad to ir izdarījis. Man bija jābrauc ar puiku amatieru turnīros Serbijā, lidoju draugam līdzi uz Parīzi, nav jāsēž karantīnā, atgriežoties mājās. Vakcīna visu atvieglina.

Citi sportisti saka, ka iesākumā ķermenis dažādi reaģē uz vakcīnu. Kaut kādas sekas tev vai sportistiem bija pēc vakcīnas?
Man personīgi nekas vairāk nebija, es tieši vairāk trenējos tai nedēļā. Arī Ralfam nekas nebija un pārējiem arī. [Francis] Rozentāls izslimoja ar Covid-19, viņš pavasarī bija diezgan mests, pasmagi bija trīs nedēļas, tāpēc izkrita mums treniņu ritms. Viņš ir jauns 20 gadi, bet pēc tam pulss augstu stāvēja. Skrienot krosu lēnā tempā, viņam bija augsts pulss. Atstrādājot kombinācijas un sparingojot, viņam pulss tiešām augstu cēlās. Mēnesi tā turējās un bija jūtamas sekas. Mans vecākais puika ir armijā un sapotējās ar to pašu, ko es “Johnson” vakcīnu, viņam divas dienas bija temperatūra.

Pasaulē bokss kļūst arvien populārāks, tāpat arī Latvijā Mairis Briedis nes šī sporta veida vārdu. Daudzi noteikti nezina, kāda ir boksa trenera ikdiena. Ieskicē to mazliet – kā no rīta aizbrauc uz zāli, tā tikai vakarā esi atpakaļ mājās?
Es trenēju tikai profesionāļus un arī savu puiku, kurš Latvijas izlasē savā svara kategorijā ir pirmais numurs. No privātajiem pie manis trenējās tikai divi čali, viens ir Jānis Porziņģis – Kristapa Porziņģa brālis, viņš brauc pie manis divas reizes nedēļā no Liepājas – tagad jau būs divi gadi. Arī Kristapu pagājušajā vasarā trenēju, bet viņam nav labi, ka triecieni iet pa rokām. Viņš vienu nedēļu var padarboties, bet intensīvi trenēties daudz dienas nav baigi labi, jo basketbolā strādā citas muskuļu grupas. Dotajā brīdī mani audzēkņi ir [Kristaps] Būmeisters, Rozentāls, Vilcāns, ar kuriem es konkrēti strādāju plus mans puika. Divi privātie draugi atnāk, bet pamatā strādāju tikai ar profesionāļiem.

Ieminējies par Kristapu Porziņģi, mēs zinām, ko viņš dara ar basketbola bumbu rokās, bet kā tu raksturo viņu ar boksam cimdiem?
Kristapam patīk UFC, viņš seko līdzi, un viņam interesē kaujas sporta veidi. Ar viņa 2,20 metru augumu grūti tikt klāt, principā viņam neko daudz nevajag mācīt – labais taisnais un turi distanci. Es viņam ķepas turot, vispār netiku klāt. Boksā ir triecieni pa rokām un viņam tas nav labi. Ja būtu īsāks basketbolists, tad varbūt vēl varētu, bet viņš teica, ka jūt pēc treniņa rokas. Viņš ar to neaizraujas, tikai mazliet pamēģināja.

Ir vēl kādi citi profesionāļi, kuri nāk pie tevis trenēties?
Nē. Pēc Maira es vispār vienu brīdi strādāju ar Krievijas bokseriem no Ingušijas. Kopā ar viņiem biju treniņnometnēs Lasvegasā, tāpat Maskavā daudzos klubos, Dalasā mums bija cīņa, arī Ņujorkā. Lasvegasā es biju daudz zālēs, tādās, kur trenējās [Taisons] Fjūrijs, [Floids] Meivezers. Mēs braucām sparingojām, trenējāmies, tur ir boksa īstā pasaule. Mēs bijām arī pie meksikāņiem mājās, garāžās rings uztaisīts, tāpat arī sparingu vieta. Viņi negrib, lai redz reklāmas no lielajām zālēm, tāpēc sparingo garāžā. Viņiem ir divas garāžas – vienā rings, bet otrā tikai maisi. Rings ir pieci metri, nav tādi sešus metrus lielie. Dzīvoju vienā stāvā ar Teofimo Lopezu mēs ar viņu kopā trenējāmies pirms cīņas ar [Djēgo] Makdalēno. Ja esi pabijis Amerikā un pavērojis to vidi, tad saproti, ka boksā var notikt arī citādāk. To, ko viņi filmē un liek Youtube, tā, viņi netrenējās. Viņiem treneri paši netur ķepas, viņiem ir palīgi, kas to dara. Vecais Meivezers tur ķepu tikai uz kādiem paraugdemonstrējumiem. Tur melnādainie čaļi velk vestes, kuriem veselība atļauj, bet treneri paši to nedara. Viņi ir apmācīti un zina ko darīt.

Sandis Kleins, Raimonds Zeps un Mairis Briedis

Sandis Kleins, Raimonds Zeps un Mairis Briedis | Foto: Sintija Zandersone

ASV boksa kultūra ir pavisam citā līmenī, bet Latvijā gaidītākā cīņa notika 16. oktobrī. Pirms Maira Brieža izgājiena bija vairākas cīņas ar dažādiem bokseriem. Toreiz runājām un tu teici, ka vakara labākā cīņa būs Francim Rozentālam ar somu Topiasu Lepo – abiem neviens zaudējums. Pustukšā arēnā cīņas ekspektācijas piepildījās?
Skatītāji bija pieci tūkstoši, pie pašreizējiem apstākļiem tas bija daudz. Francis noboksēja tā, ka būtu vakara galvenā cīņa. Soms atbrauca ar lielu komandu pieciem cilvēkiem, ja mēs aizgājām divatā, tad pretiniekam bija kuplāks skaits. Viņam komanda, liekas, bija tikpat liela cik Mairim Briedim, viņš nebrauca zaudēt. Ar viņu nevajadzēja boksēt, bet kauties. Pēc otrā raunda viņš uzkrita virsū Francim un pārsita smaganas. Viņš ar galvu viņam ielika pa zobiem, Francis kā jauns čalis stūrī sāka ar viņu grūstīties. Mēģināja nevis ar viņu boksēties, bet nosist. Tas cilvēkiem patīk, to mēs redzam, jo bokss mazliet ir pamainījies. 2016. gadā ar Mairi gājām uz WBC pirmo jostu, un tagad cilvēki negrib redzēt tikai boksu. Cilvēki grib redzēt mazliet šovu, kautiņu, ja boksēsi tīri, tad tev nebūs auditorijas. Tāpēc Francim ir ļoti liela auditorija pēc šīs cīņas, kas viņu pirms tam nepazina, tagad zina. Es ar viņu sāku strādāt februārī, tad viņš apslima ar pārtraukumiem kopā mums vēl nav gads. Protams, viņam ir pacēlusies izturība, tāpēc varēja atļauties sist spēka sitienus un tērēt benzīnu, bet nākamajos mačos viņam būs sešu raundu cīņas, nebūs vairāk četru. Viņš sparingos boksēja ar labu ukraiņu bokseri, kura rekords ir 11-0. Pirmajā raundā ar somu viņš arī labi noboksēja, bet nav pieredze, tāpat cīņā Arēnā Rīga gribējās sevi pierādīt – daudz emociju. Divu līdz trīs gadu laikā viņš pamainīsies, jo viņam ir labas fiziskās dotības, labs augums, garas rokas, spēcīgs pēc dabas. Viņš vispār nekačājas, strādā tikai ar viegliem svariem, maksimāli pievelkas, brusītes, pietupienos ar savu svaru, no krūtīm arī spiež tikai svaru. Nekādi lielie smagumi, neko nedara, vienkārši tāds izskatās. Pēdējās trīs nedēļas zālē fizisko viņš praktiski vispār nedarīja, uz zemes tikai vingrinājumi ar savu svaru. Viņš vēl augs un paliks lielāks, domāju, ka īsto boksu redzēsim tikai pēc trim gadiem.

Tu prognozēji, ka vakara galvenā cīņa Briedim ar Arturu Mannu noslēgsies divos raundos, tomēr bija viens raunds vairāk. Skatījies savu bijušā audzēkņa cīņu?
Ja godīgi, tad es aizbraucu mājās un cīņu neskatījos. Mājās pa TV redzēju tikai trešo raundu, praktisko neko no cīņas neredzēju. Mans puika skatījās un teica, ka pirmajā raundā mazliet izlaida pāris sitienus un otrajā raundā Mairis sadusmojās un viss beidzās (smejas). Nav jēga skatīties to cīņu un analizēt, tāpat bija zināms, ka tas pretinieks nebūs nekāds. Es pirms cīņas nekomentēju un nedevu intervijas, jo tādām cīņām apakšā nav stāsts. Paskatīsimies, kas būs tālāk [Lorenss] Okolijs vai obligātā aizstāvēšana ar [Džeju] Opetaiju. Cīņa Mežaparka estrādē, ko viņi tik negrib darīt, Nacionālo Operu, tur iet dažādi varianti (smejas).

Nākamos iespējamos Brieža pretiniekus tu jau nosauci, kurš no viņiem Mairim būtu pa rokai?
Tur nebūs tāda izvēle, kurš vairāk piedāvās ar to arī sitīsies. Ja Okolijs piekritīs, tad būs “undercard” cīņa pirms [Oleksandra] Usika un [Entonija] Džošua revanša tā kā viņi plāno, ka aprīlī būs tā cīņa. Protams, tad sitīsies ar Okoliju, nevis Opetaiju, kāda jēga viņam to darīt? Tur ir cits pienesums, tur ir jostu apvienošana, pavisam cita nauda, tāpat cita skatuve, prestiža ziņā ļoti labi. Ar Opetaiju ir reitinga cīņa, bet Okoliju čempionu – tā ir baigā starpība.

Labi, tad pieņemsim, ka nākamā cīņa būs ar Okoliju, kas ir viņa spēcīgākās puses?
Mēs esam vairākas reizes skatījušies viņa cīņas. Viņam pretinieks arī bija 15-0, zemas klases bokseris un divos raundos neko nevar redzēt. Okolijs ir garš – 1,98 metru augums ar garām rokaām. Mairim atkal ir lielāka pieredze, domāju, ja līdz sestajam raundam Okolijs nevarēs neko parādīt, tad viss tur beigsies. Tieši ar Okoliju beigsies un sāksies Maira bokss, izturības un pieredzes ziņā Okolijam ar Briedi ir pārāk agri boksēt. Viņš nevar vinnēt Mairi. Okolijs nekritīs trešajā raundā kā Manns. Tāpat Mairis var trāpīt labi, tur ir tik daudz nezināmie. Ja tas notiek līdz trešajam raundam, tad iznākums ir no contest [nav iznākums – tulk.]. Ja tas ir pēc ceturtā raunda, tad esi zaudējis ar TKO [tehniskais nokauts – tulk.]. Boksā neko nevar paredzēt.

Trešo gadu tu vairs neesi Maira Brieža treneris, vai tu ar viņu komunicē?
Nē, es ar viņu nekomunicēju. Ja godīgi, tad neesmu pat redzējis.

Vienīgais sociālajos medijos.
Nē, man nav sociālie mediji, ja vienīgi kāds kaut ko parāda. Līdzko mans puika sāka trenēties pusotru gadu atpakaļ, tas man ir kā svaigs elpas vilciens. Es lielāko enerģiju veltu viņam, domāju, kur nometnes taisīt, vēl kaut ko paralēli. Man neinteresē, tas ir noiets etaps. To es gribēju un sasniedzu. Cīņa ar Usiku viņam bija krutākā karjerā, tādas cīņas viņam vairs nebūs. Būs citādākas, bet pret Usiku atcerēsies visi. Es aizbraucu uz Maskavu un tur arī visiem atmiņā palikusi tikai cīņa ar Usiku. Ne pret Dortikosu vai Huku, kur mēs dabūjām pirmo jostu. To es viņam arī nometnē teicu, naudu tu nopelnīsi, bet šī ir tavas dzīves cīņa. Usiks ar Briedi vairs nekad neboksēs, viņam tas nav vajadzīgs. Viņš tagad ir citā divīzijā un domāju, ka Usiks arī nedomā vēl ilgi boksēt. Paņems jostas un beigs sportot. Mairim krūzeros ir grūta situācija, ja arī vinnē Okoliju tad, kas tālāk?

Mairis Briedis un Oleksandrs Usiks | Foto: UNIAN

Smagsvari
Jā, bet kas tālāk smagsvaros? Ar ko? Par ko? Ar Dilanu Vaitu, [Dereku] Čisoru, kas ir tuvākie, kurus zinām. Uz Ameriku nav vērts lidot, tur tikai [Deontejs] Vailders, te Eiropā vairāk viņi ir [Filips] Hrgovičs, [Tonijs] Joka. Tie pēdējie tādi jauni prospekti. Par jostām? Fjūrijs vispār pateica, ka varbūt vispār neboksēs. Viņam obligātais pretinieks ir Dilans Vaits, kuram ir silver josta – tāda pati kāda bija Mairim pēc cīņas ar [Olanrevaju] Durodolu, viņš neboksēs, kāda jēga? Tas tāpat kā bija Mairim ar Toniju Beljū, viņš neboksēja, kamēr neatstāja jostu. Tas neko nezīmē, ka viņam ir silver

Cik cīņu Mairim vēl varētu būt?
Cīņas jau varētu būt, bet kādas. Ja viņš runā, ka grib atstāt kaut ko vēsturē, tad teorētiski viņš ir bijis trīskārtējs pasaules čempions. Uzskatu, ka Latvijas mērogā tas jau ir kruti. Nezinu, vai kāds savā dzīvē vēl šeit to varēs dabūt gatavu. Viņš ir izdarījis daudz. Fjūrijs var pateikt, ka viņš ir izdarījis visu, bijis visās četrās versijās pasaules čempions un smagajā svarā viņam nav neviens zaudējums.

Viena no šī gada jaudīgākajām cīņām bija Džošua pret Usiku, tu prognozēji, ka būs līdzīga cīņa – 50:50. Tevi pārsteidza Usika uzvara?
Man bija pārsteigums, ka Džošua neko nedarīja. Kaut kur runā, ka viņš speciāli neko nedarīja, Džošua vienkārši bija bezspēcīgs. Viņš vienmēr ir boksējies ar dažādiem stiliem, arī Mairim likām pret Usiku vairāk iet ciešāk, līdzko nespiedām, tad sākās problēmas. Ar Usiku ir jāspiež, to daudzi ir parādījuši, tas pats Tonijs Beljū, viņam vienkārši fiziskais nepietika. Pats nomira un beigās pašu arī norubīja. Pirmos piecus raundus Beljū uzvarēja, līdz sestajam raundam viņš bija uzvarētājs, tikai astotajā viss beidzās. Tāpēc, ka nav funkcionālā izturība kā Usikam, viņa stils iziet uz to, ka nogurdina tevi un tad cenšas nolikt. Šajā cīņā varēja redzēt, ka Usiks jau no paša sākuma gāja virsū, savukārt Džošua viņu nerespektēja. Te ir jautājums, kāpēc tā notika un Džošua treneru sastāvam jāizdara secinājumi. Ja viņš šādi taisās boksēt revanšā, tad Džošua tiks norubīts. Tevi izraustīja un izvilka uz sevi, viņš visu to darīs revanša cīņā. Ja Džošua kaut ko pamainīs, ies virsū un strādās, redzējām pāris raundos, kur viņš gāja klāt un trāpīja pāris sitienus pat korpusā, Usiks vienkārši lidoja atpakaļ. Ja viņš atkal mēģinās boksēt no distances, tad būs tieši tāpat kā šajā cīņā. Džošua sit pa gaisu, viņš jau netrāpa, jo Usiks ātri sarauj distanci. Usikam benzīns ir daudz, bet Džošua tā nevar, viņam jādomā, cik daudz var iztērēt uz lielo muskuļu masu – skābekli, glikogēnu un visu pārējo. Katrai cīņai jāgatavojas citādāk. Usiks arī sākumā Mairi nenovērtēja, tas bija pluss. Ja būtu vēl viena cīņa, tad Usiks boksētu citādāk. It sevišķi pēc Peresa cīņas, kad Mairis uz klinču strādāja tur, bija cita taktika, visi domāja, ka tur nav variantu. Gan jau Briedis arī pieietu tai cīņai citādāk, arī Usiks to darītu savādāk.

Oleksandrs Usiks un Entonijs Džošua

Oleksandrs Usiks un Entonijs Džošua | Foto: Action Images via Reuters/Andrew Couldridge

Lielāka loma profesionālajā sportā, īpaši individuālajā ir sociālajiem medijiem. Kādus padomus tu dod saviem audzēkņiem, ko likt publiskajā apskatīšanā, bet no kā izvairīties?
Kad trenējāmies ar Mairi, tad likām āra treniņus. Taisījām un domājām, it sevišķi, kad gatavojāmies ar Usiku. Tagad vairs nē. Paturu ķepas, ja viņi paši grib, tad uzfilmē. Es pats arī nelieku neko sociālajos medijos – tas nav mans. Ja es gribētu uz to taisīt komerciju, tad varētu. Piemēram, treneris Maskavā – Bupas – pie viņa aktieri un dziedātāji trenējas, viņš uz to spiež un taisa. Taču viņam nav neviena sportista, kas varētu parādīt augsta līmeņa rezultātus. Viņš uz to spiež un pelna, tāpēc liek visur ārā. Boksā tā nav. Man tādā ziņā pietiek darba, tāpēc taisīt reklāmu? Ko man tas dos?

Lielu popularitāti ieguvuši “Youtube” zvaigznes, kuri uz boksa cīņām aicina jau karjeru beigušus cīņas sporta pārstāvjus. Tev nešķiet, ka tā ir klasiskā boksa izķēmošana?
Tagad neviens baigi negrib redzēt profesionālo boksu, visi grib redzēt tādu vienkāršu kautiņu. Tie šovi boksā ir veikuši nelielas izmaiņas, boksa cilvēki uz to skatās citādāk. Protams, ir lielās cīņas, kā Vailders un Fjūrijs, kāpēc tā būs gada cīņa? Tikai tāpēc, ka viņi abi neboksējās, bet kāvās. Viņi viens otru katrā raundā mēģināja norubīt. Viens nokdaunā, otrs nokdaunā. Beigās Vailders nokdaunā līdz galam. Tas cilvēkiem patīk, jo neviens negrib skatīties tehnisko boksu, visiem interesē kautiņš. Jebkur, kur būs kautiņš, tur cīņas būs pieprasītākas nekā tie, kas klasiski boksē. Daļa nāk no tā, ka ir tādi jūtūberi – viņi vairāk taisa šovu. Paskaties, cik daudz viņiem ir skatījumu, vairāk nekā boksa mačiem, no tā var izdarīt secinājumus. Ir jāmāk gan boksēt, gan kauties un šovu taisīt. Bokserim jābūt ne tikai sportistam, bet arī šovmenim.

Tu vairāk esi klasiskā boksa piekritējs, bet noteikti esi redzējis bare knuckle boxing [bokss ar plikiem kulakiem – tulk.]. Tāda veida bokss atgādina ielu kautiņus. Kā tu skatītos, ja tavi audzēkņi ietu uz šādiem mačiem?
Ja tu gribi boksēt profesionālā boksā, tad labāk tur neiet. Ja ir laba veselība, nekas nesāp un izaicinājums, tad var pamēģināt. Tajā boksā viņiem rokas šķīst ārā, ja nepareizi trāpa. Katram savs izaicinājums viens grib noiet “Ironman” [triatlonu – aut.], kāds grib noskriet ultramaratonu, cits grib tādu boksu. Cīņa jau nenotiek ar kaut ko, bet tikai pašam ar sevi. Lielākais un smagākais pretinieks esi tu pats sev.

Džeiks Pols nokautē Neitu Robinsonu

Džeiks Pols nokautē Neitu Robinsonu | Foto: Joe Scarnici/Handout Photo via USA TODAY Sports

Jauktā cīņas māksla jeb MMA tev interesē?
Minimāli UFC skatos, tikai kad bija Makgregora, Habiba cīņas. Es dažreiz paskatos rezultātus, bet tieši cīņas neskatos. Boksā es arī cīņas skatos nosacīti, no kurām varu kaut ko paņemt. Kāda taktika būs uz tādu vai citu pretinieku, kā sportisti to pielieto. Visi saka, ka nebija interesanta trešā cīņa Vailders pret Fjūriju, katra cīņa bija citādāka. Tāpēc interesanti pasekot līdzi tāda augsta līmeņa bokseriem.

Runājot par promouteriem, sportistam pirmajā vietā ir treneris, bet cik tālu atlēts var tikt, piemēram, bez cilvēka, kas visu organizē?
Mums Latvijā jaunos bokserus atbalsta tieši “LNK Boxing”, viņi gulda iekšā lielu naudu. Sākumā finansiālas atdeves nav nekādas. Tam pašam Rozentālam nav pieredze, viņam tā jāvāc. Tādam ukraiņu bokserim atbraukt sparingos, maksāt naudu, biļetes, tāpat ēšana – tas viss kaut ko maksā. No viņa pienesums nebūs 2-3 gadus, kamēr reitingu nesavāks un par titulu nepasitīsies. Viņi sāk no 18 gadiem, un tu tikai guldi un gaidi būs vai nebūs. Pieņemsim, lai ieietu boksā, kā Mairis, viņš aizbrauca uz [Manuela] Čaras cīņu, jo pirms tam iepazinās ar promouteri Alu Siestu. Viņš veiksmīgi uzvarēja Čaru, kur bija uz robežas. Riskēja. Pirmos raundus Briedis nevinnēja, bet bija veiksmīgs finišs. Siesta piedāvāja kaut kādas cīņas, bet arī bija grūti, tur apmaksāja kaut kādi sponsori, draugi. Līdz Huka cīņai nekāds pienesums nebija. Tu visu laiku cīnies, sponsori kaut ko iedod, bet no cīņām peļņu nedabū, jo nekas īsti neesi. Pirmā nauda bija ar Huku. Zinu, ka [Ričardam] Bolotņikam arī maksāja par šīm cīņām, tur 30% atdod “LNK”, pārējo nodokļos nomaksā un paņem. Varbūt kādi 50-60 tūkstoši. Pie tā ieliktā darba, redzot, kā pelna basketbolisti, hokejisti, salīdzinoši boksā jāuzsitas ļoti augstu. Usiks cik augstu stāv, tagad revanšā viņam būs lielākais honorārs karjerā, domāju kādi astoņi miljoni. Revanšā uzreiz atraksta, sākumā trīs, tagad būs astoņi. Maiks Taisons iziet uz paraugcīņu, un viņš nopelna astoņus miljonus, tagad pensionārs. Amerikā viss grozās. Arī [Vasīlijs] Lomačenko, labi tagad Usiks viņu pārsitis, bet viņam par sešiem miljoniem vairāk nemaksā. Iziet Meivezers pret jūtūberi, un kaut kāds Logans Pols nopelna vairāk, kuru boksā vispār neviens nezina, kā es saku bomzis nopelna vairāk nekā Lomačenko un Usiks. Mēs nevienam neesam interesanti no Krievijas, Ukrainas, Latvijas – šīs valsts nav interesantas. Anglijā ir savs tirgus, Amerikā savs tirgus, kur viņiem interesē vietējie un meksikāņi. Es biju Dalasā uz cīņu, viņiem uzreiz noteikts, ka jābūt trīs meksikāņiem šovā, tikai tad arēna būs pilna. Tāpat arī Anglijā, kurš no mūsu bokseriem tur interesē? Ričardu [Bolotņiku] paņēma, atbrauca un tagad paši nelaimīgi. Viņam apsolīta vēl viena cīņa, bet kā būs, to neviens nezina. Mēs nekur neesam vajadzīgi, tāpēc Mairis lielākoties boksē tikai Latvijā. Iedomājies viņš ir trīskārtējs pasaules čempions un cik viņš saņem par cīņu. Ja ar Okoliju viņam samaksās 500 tūkstošus, tad tas būs daudz. Tas ir ļoti sarežģīti, nekur nemaksās miljonus.

 

View this post on Instagram

 

A post shared by Francis Rozentāls (@francheskoz1)

Mairis Briedis ir radījis lielu popularitāti par boksu Latvijā. Kam jānotiek, lai bokss kļūtu vēl populārāks?
Uz sporta veidu kā boksu tagad iet ļoti daudz, tik daudz trenējās, daudz grupas. Visi trenējās, bet ringā neboksē.

Kāpēc?
Tāpēc, ka viena lieta ir trenēties. Kad viss būs vaļā, atnāc uz zāli septiņos vakarā, te vieta nebūs, cik daudz cilvēki boksējas. Aizej uz citu zāli būs pilns, bet cik daudz būs tādi, kas iziet un boksējas? Bokss ir populārs, bet visi nav gatavi sist galvu, ne visi var iziet ringā. Iziet pasparingot ir viens. Rozentāls sparingā nav kā ringā, kad apskatīsies te, domāsi, varbūt pats varētu pastāvēt pret viņu. Kad iziesi reālā stadionā, tad būs citādāk. Tāpat ir ar Mairi, viņš daudzos sparingos izlaiž, citas dienas mazāk uzboksē, kad iziet ringā, viņš saņemas – pavisam cits skatiens, cita koncentrēšanās. Lielāka daļa, kas boksē, ir cīņa tepat zālē un viss. Ne visi var būt aktieri, dziedātāji, vari dziedāt mājās, bet nevari iziet uz skatuves, jo aizmirsīsi vārdus. Spartā nebija daudz cilvēku, kas ietu sisties, kaut gan spēcīgu cilvēku tajā laikā bija daudz. Ne visi var iziet arēnā. Zinu daudzus labus bokserus, kas ir sparingos, viņi iziet ringā un nevar neko parādīt, kājas vatē, manrāža, iepriekšējā dienā pirms cīņas tu jau esi “noboksējis”. Trenējas ļoti daudzi, zāles pilnas, trenējās mazi bērni, ļoti daudzi. Bokss attīstās, pateicoties Mairim, tā tas arī turpinās. Liels pienesums šīm cīņām, ka tas notiek Latvijā. Tagad arī atnāca pieci tūkstoši, to pašu Rozentālu daudzi nezināja līdz šai cīņai. Ja nebūtu bijis Maira šovs, tad cīnītos Studijā 69. Pašlaik bokseriem nevar savākt pilnu arēnu, lai organizatoriem nebūtu lieli mīnusi. Mairis boksēja un visi čali dabū iziet ārā. Arēna arī liela starpība, ja būsi pieradis boksēt mazā un iziesi lielā, tad būs manrāža. Tāpēc tas ir pozitīvi, ka Briedis turpina boksēt, ja viņš to turpinās un šovi notiks Latvijā, tad viss notiks. Mairis vēl kādus 2-3 gadus noboksēs, nedomāju, ka līdz 40 gadiem boksēsies.

Varbūt ar kādu jūtūberi.
Tad Arēna Rīga atkal būs pilna (smejas). Cilvēki jautā, kas būs pēc Maira? Ir puikas, mēs redzam Francis, vēl citi bez viņa. Pagaidām nav, kur steigties, jo tagad visi redz Mairi, bet neatceras, kāds viņš bija sākumā. 2010. gadā, kad sākām strādāt, viņš par trīs raundiem vairāk nevarēja noboksēt. Viņš man pēc vienas cīņas teica, ja man būtu iedots ceturtais raunds, tad nebūtu ārā gājis, es jau biju bezspēkā. Pirms 11 gadiem Mairis labi, ja varēja noboksēt trīs raundus, tagad viņš var 12. 2014. gadā, kad viņš brauca boksēt ar Čaru, tur bija moments, ka bija astoņi raundi, bet Čara uz vietas gribēja samainīt uz 10. Man Briedis toreiz zvanīja un jautāja, ko man darīt, un saka: es nevarēšu 10 raundu noboksēt. Mēs gatavojāmies astoņiem, bet es teicu – tev ir izturība. Tajā pašā gadā viņš 10 raundus noboksēja, trenējoties četrus gadus, Mairis varēja boksēt astoņu raundu cīņas. 2016. gadā viņš boksēja pirmo 12 raundu cīņu – sešus gadus vācot apjomu. Ar jaunajiem puikām nevar steigties, viņiem jādod apjoms, lai viņi fiziski nobriest. Mairim bija 30 gadi, kad viņš boksēja 12 raundus ar Huku, tad viņš bija nobriedis. Te ir tas moments, vai tu esi gatavs gaidīt, kas tevi sponsorēs, kā tu dzīvosi. Ja var šo laiku izvilkt un dzīvot, visiem ģimenes un bērni, apprecējušies, sievas. Kāpēc tik maz ir tādu bokseri? Ne visi var sagaidīt momentu, kad tu vari cīnīties par titulu. Citiem traumas, jo šis sporta veids ir ļoti traumatisks. Ne tik cīņā, bet iziet sparinga raundus, kur tevi visu laiku sit, kaut kur izlaid sitienu. Pirms Usika cīņas viņš boksēja teju 140 raundus, bija vājprāts, pa 15 raundiem čaļi stāvēja, kas nāca uz maiņām. Ja tu un tavs ķermenis izturat, tad tu kļūsti par pasaules čempionu, tāpēc to ir tik maz. Ne visi var aiziet to ceļu, tas posms ir garš, un turpat jābūt arī veiksmei.

    Pagaidām neviens nav komentējis
logo

Vai vēlaties saņemt paziņojumus par svarīgākajām ziņām