“Sastāvs ir vājāks, te nav, ko diskutēt” – ko Latvijas žurnālisti saka par izlases perspektīvām PČ?
Jau šodien, 10. maija sākas pasaules čempionāts hokejā, savukārt rītdien, 11. maijā cīņā par trofeju iesaistīsies arī Latvijas hokeja izlase. Jau tradicionāli pirms turnīra “Sportazinas.com” piedāvā Latvijas hokeja apskatnieku viedokli par gaidāmo turnīru un arī Latvijas izredzēm.
Katram no aptaujātiem tika uzdoti seši vienādi jautājumi – pārsteigumi sastāvā, šīs izlases salīdzināšana ar pērno gadu, Elvja Merzļikina pirmā numura statuss, izšķirošā spēle, vājākais posms un prognoze par komandas gaitām gaidāmajā turnīrā.
Aivars Zahārovs, LETA
Vienīgais pārsteigums ir tik liels cipars debitantu ailītē. No otras puses šeit varbūt vien Martins Laviņš un Fēliks Gavars par “zaļknābjiem” jāsauc. Pārējos – Haraldu Egli, Eduardu Tralmaku, Raivi Ansonu jau sen daudzi gaidīja izlasē, vien dažādu blakusapstākļu dēļ tas nebija noticis, bet Markusam Komulam beigu beigās jau ir 26 gadi.
Izlase kļuvusi vājāka. Te nav daudz ko diskutēt – trūkst pagājušā čempionāta MVP vārtsarga Artūra Šilova, jāiztiek bez viena no uzbrukuma līderiem Rūdolfa Balcera, pietrūkt cīnītāja Ronalda Ķēniņa, nespēlēs “bronzas” spēles galvenais varonis Kristiāns Rubīns. Tāpat no NHL diez vai sagaidīsim papildinājumu, jo maz ticams, ka Vankūveras “Canucks” un Floridas “Panthers” ātri zaudēs otrajā kārtā.
Domāju, ka Merzļikina pirmā numura statuss ir tikai loģisks. Viņš tomēr ir NHL līmeņa vārtu vīrs un izlasē spēlēt vēlas, lai arī ko tur iepriekš būtu teicis vai domājis. Gribētu, lai pāris spēlēs laukumā dodas arī Kristers Gudļevskis, kurš aizvadījis vienu no savām labākajām sezonām karjerā. Kas zina, kā turnīrā var iegrozīties lietas?… Pērn jau arī neviens nedomāja, ka Šilovs uz galvas nostāvēs visu turnīru.
Latvijas izlasei allaž visas spēles ir izšķirošās. Bet, ja ņemam to nopietni, un viss notiek pēc plāna pirmajos trīs mačos, tad skaidrs, ka būs jāuzvar arī vācieši un/vai slovāki. Neuzvarot kādu no šīm komandām, par ceturtdaļfinālu var nesapņot.
Vājākais posms ir uzbrukums. Tas jau ierasts, ka pēdējos gados mums nav “metēju”. Ok, ir piebraucis Rodrigo Ābols, bet teikt, ka viņam šī bijusi izcila sezona, nevar. Ripas būs jāmet vārtos nu jau veterāniem Kasparam Daugaviņam, Mikam Indrašim un brāļiem Bukartiem. Ir cerības uz lielisku sezonu aizvadījušo Oskaru Batņu un arī Tralmaku. Paļauties uz to, ka pēkšņi izšaus jaunie, vai tie kuru uzdevums ir drīzāk traucēt spēlēt pretiniekiem, nekā veidot karuseļus uzbrukuma zonā, īsti nevar.
Nepateicīga lieta tā prognozēšana….teikšu tā, izkrist neizkritīs, bet medaļas šogad neredzēt. Visticamāk, ierasti ap desmito vietu. Būs patīkami, ja kļūdīšos un mūsējie atkal spēlēs izslēgšanas mačos.
Ulvis Brože, Sportacentrs.com
Aprīļa sākumā būtu iedomājies sastāvu ar mazliet citiem vaibstiem un citiem debitantiem. Taču arī treneri tobrīd zīmēja citu bildi. Ja skatāmies maija sākuma un veselības stāvokļa kontekstā, tad milzīgu pārsteigumu nav. Prieks, ka uzticības kredīts dots vairākiem Amerikā studējošajiem. Iepriekšējie turnīri parādījuši, ka viņi neliek vilties.
Ja no sastāva izkrīt pasaules čempionāta MVP, pirmās maiņas uzbrucējs no Eiropā labākā kluba un ļoti svarīgs aizsargs, kurš ticis līdz NHL, tad grūti sastāvu nosaukt par spēcīgāku. Taču ne vienmēr spēcīgāks sastāvs nozīmē labākus rezultātus, un otrādi. Ja hokeju spēlētu uz papīra, tad Latvijai nebūtu bronzas. “Uzvarējām ar raksturu un pašatdevi. Protams, ka viņi ir meistarīgāki. Diviem viņu spēlētājiem ir lielāks bankas konts nekā mums visai komandai,” citējot Rodrigo Ābolu pēc uzvaras ceturtdaļfinālā pret Zviedriju.
Sargāt vārtus nākamajā turnīrā pēc bronzas, kad priekšgājējs ticis atzīts par visa turnīra labāko spēlētāju – tas ir spiediens. Domāju, neviens nešaubās, ka tīri meistarības ziņā Elvis ir viens no labākajiem vārtsargiem turnīrā. NHL pirmais numurs – tas ir un tam ir jābūt statusam. Vai ar atbildību un apkārtējo troksni tiks galā psiholoģiski? Darbiņš Artūram Irbem. Cerams, ka nevajadzēs strādāt virsstundas.
Izšķirošās spēles – pret Vāciju un Slovākiju. Pirmais mērķis ir tikšana ceturtdaļfinālā, un tās bez šaubām ir mūsu galvenās pretinieces.
Pēc pēdējām pārbaudes spēlēm izskatās, ka joprojām nav izdevies aizlāpīt caurumu Balinska izmērā otrajā vairākuma brigādē uz zilās līnijas. Ja nav aizsargu, kas treneros radītu uzticību, varbūt jāpamēģina vairākums ar pieciem uzbrucējiem?
Vācijai pēc pērnā sudraba ir vājāks sastāvs, Slovākijai pēc palikšanas ārpus ceturtdaļfināla ir jaudīgāks sastāvs. Jānokož vismaz viena no principiālajām pretiniecēm, jāizvairās no fiasko pret Franciju, Kazahstānu un Poliju, un esam iekšā. Latvija ceturtdaļfinālā divus gadus pēc kārtas nav spēlējusi nekad. Parocīga grupa, lai šo faktu dzēstu no dienaskārtības.
Mārtiņš Kļavenieks, “Latvijas Radio”
Kopumā sastāvs ir labs un sabalansēts. Ja Amerikā spēlējošie studenti nebūtu ar komandu no sākuma, bet būtu iesaistījušies kaut kad vēlāk, tad varētu domāt, ka tas ir pārsteigums, piemēram, viņi būtu redzēti vienā vai divās spēlēs. Bet tagad viņi izgājuši visu ciklu, un redzot to, kā viņi spēlē, man personīgi tas nav pārsteigums. Varbūt tas, ka piesakāmo aizsargu kopumā iekļauts Markuss Komuls, nevis Arvils Bergmanis, bet citādi ārkārtīgi milzīgu pārsteigumu nav.
Šī izlase spēkos varētu būt diezgan pielīdzināma pagājušā gada komandai, tā ir citādāka, ar citiem uzsvariem, bet es neteiktu, ka tā ir vājāka. Nebija jau tā, ka pērn komanda bronzu panāca ar savu viennozīmīgu spēku, tajā bijā kopība, vienotība, iešana uz vienotu mērķi, ziedošanās. Lai kaut ko sasniegtu, tam visam būs jābūt, neatkarīgi no personālijām.
Domas par Elvi kā pirmo vārtsargu tikai labākās, NHL komandas vārtsargs, lielo sezonas daļu pirmais numurs. Komanda, protams, ne šāda, ne tāda, runājot par sastāva aprisēm un rezultātiem, bet es domāju, ka nevienam nav šaubu – Elvis ir NHL līmeņa vārtsargs, viņš tur var spēlēt un spēlēs vēl ilgi. Tas nav apspriežams, ka viņam jābūt pirmajam numuram. Protams, var gadīties kā Tamperē, kad viņam no sākuma neaiziet un tad būs jāiesaistās Kristeram Gudļevskim, kurš varētu aizvietot Elvi, ja kaut kas neiet. Bet es ceru, ka aizies no paša sākuma un arī spēļu kalendārs ir parocīgs.
Kopš 2012. gada, kad tika mainīts PČ formāts un ir divas grupas pa astoņām komandām, vairs nav tāds izšķirošās spēles. Septiņu maču formāts dod iespēju vai nu visu sačakarēt jau pašā sākumā, vai paturēt intrigu dzīvu līdz pēdējai spēlei, kā tas bija 2018. gadā Herningā, kad uzvari mājiniekus un tiec ceturtdaļfinālā. Rezultāts 1:0, Andris Džeriņš gūst vienīgus vārtus un Latvija pēc deviņu gadu pārtraukuma ir astoņniekā. Nedomāju, ka būs izšķirošā spēle, bet pirmās trīs spēles pret komandām, kuras būtu jāuzvar, tās kā kopums būs izšķirošās. Pēc tam nāk Vācija, un, ja pirms tam punkti nebūs zaudēti, tad šajā mačā izšķiras, vai lielceļš ies pareizajā, ceturtdaļfināla virzienā, vai tomēr novirzīsies uz mazākas, un ne tik izceļamas stacijas. Bet ja zaudē kādus punktus pirmajās trīs spēlēs, tad mačs pret Vāciju jau ir pavisam ar savādāku nozīmi. Kopumā varētu teikt, ka pirmās četras spēles ir ārkārtīgi svarīgas, lai būtu tur, kur izlase vēlas būt.
Vājāko posmu parādīja pārbaudes spēles, un tā ir vārtu gūšana. Realizācija ir Latvijas hokeja komandu labi zināma problēma, mazrezultativitāte. Ceru, ka čempionātā kaut kas pagriezīsies pretējā virzienā ar Rodrigo Ābola piesaisti, ar pārējiem uzbrucējiem, un cerams, ka arī aizsargi varēs dabūt ripas vārtos.
Būšu piesardzīgs, bet optimistisks, teikšu, ka Latvija ieņems ceturto vietu grupā, spēlēs ceturtdaļfinālā, un tur jau var notikt viss. Var būt kā pērn, var būt zaudējums un septītā vai astotā vietu.
Lotārs Zariņš, “Latvijas Televīzija”
Pārsteigums, visdrīzāk, būtu Markuss Komuls, kurš pēc paša iniciatīvas pameta ECHL komandu ar mērķi atgriezties Eiropā un cīnīties par vietu sastāvā. Treneriem viņš sevi ļoti labi apliecināja, pārsteidzoši labi nospēlēja, un tāpēc arī tika sastāvā. Šis ir pozitīvākais pārsteigums šogad. No pagājušā gada turpinās Batņas stāsts – pirms 2023. gada PČ mēs viņu atceramies kā trešās-ceturtās maiņas spēlētāju, šobrīd viņš ir vairākuma hokejists, viens no pozitīvākajiem piemēriem, kā var no Francijas līgas tikt līdz Somijai, un pēc tam tikt pie līguma Čehijā.
Aizsardzībā ir mazpieredzējušāka, ja salīdzina ar pagājušo gadu. Bet kopumā teiktu, ka sastāvs ir līdzīgs. Pērn mums bija NHL līmeņa vārtsargs, un arī šogad mums tāds ir. Elvis viennozīmīgi ir stabils NHL spēlētājs, galvenais, lai koncentrējas tikai uz hokeju. Domāju, ka arī Gudļevskim tiks dota iespēja, bet Elvis pats ir motivēts, lai sevi pierādītu pēc iespējas labāk, lai parādītu, ka Latvja spēj un viņš ir spējīgs komandu aizvest līdz ceturtdaļfinālam.
Izšķirošās spēles būs pret Vāciju un Slovākiju, varētu teikt, ka Vācija būs svarīgākā, lai gan visas tās spēles ir svarīgas. Ja pagājušajā gadā kalendārs bija sākumā ar smagākiem pretiniekiem, tad šogad ar nomināli vājākiem. Svarīgi ir nepaklupt sākumā pret nomināli vājāko pretinieku izliktiem slazdiem, tikt tiem cauri un izcīnīt uzvaru.
Pēc pārbaudes spēlēm spriežot, vājākais posms ir vairākums, izņemot pēdējo spēli pret Norvēģiju. Bet zinot, ka PČ sākoties, viss var strauji mainīties, tomēr teiktu, ka aizsardzības līnija.
Lai kā gribētos, lai Latvija tiek ceturtdaļfinālā, es šogad diži neprognozēšu, kā būs. Skatīsimies, kā veiksies pēc spēlēm, jo prognozēšana pirms turnīra nekad īsti neko nav nozīmējusi. Vienkārši baudīsim hokeju.
