Sējējs: Izlase sešas nedēļas trenējas, bet vairākumā nevar zonā ieiet… Tas ir mazliet smieklīgi
Latvijas hokeja izlase pasaules čempionātu sākusi ar smagu cīņu, bet izcīnītu uzvaru pār Franciju (4:1), kā arī piedzīvotu sagrāvi pret Kanādu (1:7), lai arī spēles sākums bija visai cerīgs. Sausais atlikums gan ir trīs punkti turnīra tabulā, kas, ņemot vērā pretinieku līmeni, ir pašsaprotami. Šādam argumentam arī piekrīt hokeja treneris Normunds Sējējs, kurš sarunā ar portālu “Sportazinas.com” vienlaikus atzina, ka, raugoties uz turnīra turpinājumu, ir novērojis vairākus trauksmes signālus.
“Kādreiz vienam hokeja komentētājam bija slavens izteiciens: “Labi, ka tā.” Nevaru būt pārāk kritisks, jo ir trīs punkti, bet… Ja pret Kanādu būtu bijusi pirmā spēle un būtu tāds rezultāts, tad varētu teikt, ka ir nervozitāte, nesalīdzināms līmenis, pretī spēlē zvaigznes un tā tālāk. Bet pirmā spēle bija ar Franciju, otrā ar Kanādu, un problēmas, kas aizsardzībā bija pret frančiem, vēl labāk bija pamanāmas pret kanādiešiem. Tikai Kanādai spēlētāji ir daudz kvalificētāki un meistarīgāki, kas to pārvērš rezultātā. Paldies Dievam, ka frančiem nav meistarīgāki spēlētāji, jo arī tad rezultāts būtu citādāks…” uz čempionāta pirmajām divām atskatījās Sējējs.
“Manā skatījumā ir divas problēmas – spēle aizsardzībā un vairākums, kas vienkārši ir bijis katastrofāls. Runa ir par to, ka mēs izejam spēlēt pret tādām zvaigznēm, dažkārt esam pat ar trīs vai četriem spēlētājiem aiz saviem vārtiem, bet mēs regulāri atstājam vienu Kanādas spēlētāju vārtu priekšā! Tur nav ko runāt par Kanādas līmeni – ko mēs paši darām laukumā? Jā, tas ir mazliet kritisks skatījums, tie trīs punkti ir, taču paši esam sataisījuši vairāk kļūdu, nekā pretinieks ir piespiedis. Paši sev vienkārši saveidojam problēmas,” norādīja treneris.
Bet kā izskaidrot problēmas aizsardzības līnijā, kas, salīdzinājumā ar uzbrukumu, ir ar krietni lielāku pieredzi izlasē? “Neesmu iekšā treniņos, tāpēc nezinu, ko treneri spēlētājiem prasa, bet manā skatījumā ir pārāk daudz nepārdomātu darbību. Varbūt tāda vienkārši ir mūsu spēlētāju pieredze un kvalitāte?” prātoja Sējējs. “Jo, ja ir situācijas, kad spēle notiek laukuma stūrī, bet tu esi pārņemts un vienkārši “blenz” uz ripu, kamēr tev aiz muguras atbrīvojas spēlētājs, vai arī vārtu priekšā nenosedz pretinieku un ļauj viņam brīvi pielabot ripu… Jau divus vārtus tādēļ esam ielaiduši. Ir jāredz ripa, ir jāredz pretspēlētājs. Nezinu, varbūt to arī var norakstīt uz kaut kādu satraukumu, jo arī vairākumā ar nepārdomātu un nesaprotamu rīcību ielaidām golu.”
“Gribētu, lai mēs turpinājumā atbrīvotos no tām nepiespiestajām kļūdām – neprecīzām piespēlēm, neprecīzām pozīciju izvēlēm,” turpināja Sējējs. “Pret Kanādu bija viena epizode – trīs mūsējie aizskrien aiz vārtiem, bet [Neitans] Makinons viens pats stāv vārtu priekšā. Tādam spēlētājam kā Makinonam vispār vajadzētu pirts slotiņu pielikt klāt un nelaist prom! Kad to ieraudzīju, nodomāju – nu kā pret tādu zvaigzni var iziet laukumā un atstāt bez uzmanības? Pret tādiem meistariem tā nevar spēlēt. Jā, frančiem tās meistarības bija mazāk, bet [Artis] Ābols un [Edgars] Masaļskis pārtraukumos jau teica – tur varēja būt 0:3, ja vien Gudis [Kristers Gudļevskis] nebūtu izvilcis. Tad nu ņem un tādā situācijā atspēlējies, ja vēl vairākums nestrādā. Kaut kas vēl nesanāktu, mēs paliktu nervozāki, sāktu steigties… Tāpēc Daugaviņš pareizi teica, ka jāspēlē ar karstu sirdi, bet vēsu prātu. Jāpieņem pareizos lēmumus.”
Latvija šobrīd pasaules čempionātā ir viena no septiņām komandām, kas nav spējusi izmantot nevienu skaitlisko vairākumu. Latvijai šādas iespējas bijušas sešas reizes. “Nezinu, ko treneri gatavo, ko viņi uzskata par atslēgas spēlētājiem vairākumā. Es vienkārši skatos, kas notiek. Redzēju statistiku, ka [ieskaitot pārbaudes spēles] jau 40 minūtes pēc kārtas esam bez gūtiem vārtiem vairākumā – tas jau daudz ko nozīmē. Tas pat ir ar to, ka ir bijusi tik ilga gatavošanās,” neizpratnē bija Sējējs. “Kādreiz “Dinamo” laikos KHL reglaments paredzēja, ka komandas varēja sākt trenēties sešas nedēļas pirms sezonas sākuma. Tagad izlase trenējas sešas nedēļas septiņām spēlēm, bet mēs vairākumā nevaram zonā ieiet… Tas ir mazliet smieklīgi. Bet gan jau turpinājumā būs labi.”
Tajā pašā laikā Latvija ir viena no astoņām komandām, kurai mazākumā izdevies nosargāt vārtus neieņemtus. “Varu piekrist, ka mazākums priecē. Ja mēs vēl mazākumā laistu iekšā, tad jau būtu pavisam bēdīgi,” iesmējās Sējējs. “Bet nu labi, tās ir tikai pirmās divas spēles. Domāju, ka džeki atpūtīsies un treneri uztaisīs kaut kādu analīzi, piestrādās pie kļūdām. Varbūt arī kaut kādi sastāva virknējumi tiks pamainīti, jo kaut kā visiem tā saspēle nesanāk. Bet es jau varu pateikt tikai to, ko redzu spēlēs – to, kas notiek komandas iekšienē un kā notiek treneru darbs, es absolūti negribu komentēt. Izlasē ir pietiekoši pieredzējuši treneri, lai ar visu varētu tikt galā.”
Sējējs tāpat atklāja, ka, viņaprāt, labāko sniegumu izlasē demonstrē virknējums ar Danu Ločmeli, Eduardu Tralmaku un Rūdolfu Balceru. “Man patīk, kā viņi spēlē. Viņiem tiešām sanāca daudz tādu labu momentu, kurus varēja realizēt. Manuprāt, Ločmelis ļoti labi izskatās, var redzēt, ka viņam ir parocīgs Ziemeļamerikas stila hokejs. Dans ļoti labi atrada partnerus, viņš ar savu spēli tiešām izcēlās,” atzinīgus vārdus veltīja latviešu speciālists. “Vai mainīt kaut ko pārējos virknējumos? Kā jau teicu, tas lai paliek treneru ziņā. Negribu teikt, kas tur ir jāmaina vai kurš ar kuru ir jāsaliek kopā – treneriem tas ir labāk redzams. Tas arī ir viņu uzdevums.”
Paredzams, ka izmaiņas Latvijas izlases sastāvā būs neizbēgamas, jo ceturtdien valstsvienību papildinās ilggadējais pirmās maiņas centrs Rodrigo Ābols. “Šonakt Ābols zaudēja [AHL “play-off” izcīņā] un tuvākajā laikā pievienosies. Lai arī nezinu, kas ar [Oskaru] Batņu pēc traumas būs, bet varbūt [pēc Ābola pievienošanās] sastāvs kļūs sabalansētāks. Tāpat arī varbūt tiks salikti vairākuma piecinieki, lai vismaz kaut kas tur sanāktu, jo ir pavisam švaki. Vairākums un mazākums, manuprāt, tomēr ir divi svarīgākie elementi, jo šobrīd hokejā piecatā pret pieciem ir jābūt gandrīz fatālai kļūdai, lai iemestu, vai arī jāaizskrien kādā pretuzbrukumā. Ja tu iemet vairākumā golu, tu uzreiz esi tuvāk panākumam.”
Sējējs prognozēja, ka Ābols, visdrīzāk, spēlēs vienā virknējumā ar Kasparu Daugaviņu. Treneris uzskata, ka Rodrigo vislielāko ieguldījumu dos tieši spēlē nevienādos sastāvos. “Iepriekšējos gados Ābols ar Daugaviņu neslikti kopā spēlēja. Tā varbūt būs saikne, kas uzreiz arī varētu dot lielu pienesumu uzbrukumā tieši vairākuma izspēlē. Viņi kopā ir labi darbojušies, tāpēc gan jau kādas iestrādnes viņiem ir palikušas. Ar Rodrigo pievienošanos vairākumam vajadzētu izskatīties citādākam,” pārliecināts ir Sējējs.
Izlases kapteinis Daugaviņš pēc pirmās spēles pret Franciju izteicās, ka pēc ielaistajiem vārtiem bija sākusies panika. Neskatoties uz biežajiem savstarpējiem dueļiem, šādu reakciju, visticamāk, varētu skaidrot ar pretinieku nenovērtēšanu. Sējējs norādīja, ka elites līmenī šādām domām nevajadzētu būt.
“Teikšu, ka visā pasaulē hokejs ir izmainījies. Pats šogad strādāju Uzbekistānā un vadīju gan U18, gan pieaugušo izlasi. Abas komandas pirmo reizi vēsturē piedalījās pasaules čempionātos, un mēs tur spēlējām ar ļoti eksotiskām valstīm. Es tev teikšu – visi māk slidot! Visi māk hokeju spēlēt! Protams, tur nav tik laba izpratne par komandas spēli un taktiku, bet tehniski viņi ir pietiekoši labā līmenī arī tādās eksotiskās valstīs.”
“Tajā pašā Taizemē – sākumā smējos, ka pret viņiem būs jāspēlē, bet, kad ieraudzīju, kā viņi spēlē hokeju… Tāpēc brīnīties, ka franči spēlē labu hokeju, absolūti nevajadzētu. Domāju, ka tiem pašiem slovēņiem ir ļoti nopietni jāgatavojas, arī viņi zobus parādīs. Ja nemaldos, Slovēnijas izlasē visplašāk pārstāvētā komanda [Ļubļanas “Olimpija”] spēlē Austrijas čempionātā, un arī austrieši ļoti labi sevi parāda. Nekāda pastaiga nekur nebūs un katrai spēlei ir ļoti nopietni jāgatavojas,” atgādināja Sējējs.
Slovēnija 
–
Latvija
Latvija pret Franciju un Kanādu aizvadīja tā saucamās “back-to-back” jeb divas spēles divās dienās. Arī turpmākais grafiks latviešus nežēlos – nākamā spēle pret Slovēniju paredzēta otrdien, kam dienu vēlāk sekos duelis ar Zviedriju, kamēr sestdien un svētdien būs jācīnās ar Somiju un Slovākiju.
“Būsim nopietni – visi [ikdienā savos klubos] spēlēja “play-off”, kur arī tikai bija viena vai divas dienas starp spēlēm. Mēs taču šo grafiku zinājām jau pirms diviem mēnešiem! Mēs taču sešas nedēļas tam gatavojāmies! Viņi ir profesionāli spēlētāji, ir jābūt kaut kādai īpašai gatavošanās programmai. Tagad sūdzēties, ka ir divas spēles pēc kārtas un ir tik smagi… Manā uztverē tas ir mazliet nenopietni. Apstākļi visiem ir diezgan līdzīgi, ne jau mēs vienīgie ar to saskaramies,” teica Sējējs.
Neskatoties uz iepriekš minēto, Sējējs pauda pārliecību, ka Latvijas izlase ir spējīga savā grupā iekļūt labāko četriniekā, kas ļautu sasniegt ceturtdaļfinālu. “Mans skatījums gan nav pamainījies – ceturtdaļfināls mums patiešām ir pa spēkam. Mēs to varam izdarīt un mums tas ir jāizdara. Šobrīd minimālā programma ir izpildīta, trīs punkti ir kabatā un jāiet uz priekšu. Bet, lai to izdarītu, ir jācenšas pieļaut pēc iespējas mazāk kļūdu. Jānospēlē drusku uzmanīgāk, prātīgāk un vienotāk aizsardzībā, kā arī, protams, jāmēģina sakārtot to vairākumu. Ja to izdarīsim, būs labi,” secināja Sējējs. “Šodien izlasei ir brīvdiena un cerams, ka turpinājumā spēle uzlabosies.”
