Septiņi “Dinamo” treneri 12 sezonās – no Šuplera līdz Ankipānam

Kontinentālās hokeja līgas (KHL) klubs Rīgas “Dinamo” (it kā) gatavojas gaidāmajam, 13. čempionātam. Pēc 2019./2020. gada sezonas komanda palika bez trenera, jo neapmierinošo rezultātu dēļ darbu zaudēja Ģirts Ankipāns un visi viņa palīgi.

Galvenā trenera kontekstā tiek locīti dažādi speciālisti – Latvijā labi zināmais Pēteris Skudra, bijušais Boba Hārtlija palīgs Vjačeslavs Kozlovs, Boriss Mironovs, kura vārds vietējiem hokeja līdzjutējiem neizsaka absolūti neko. Ziņas mainās gandrīz katru dienu un vairāki kanāli saziņas platformā “Telegram” ik pa laikam stāsta, kuram tad speciālistam ir priekšrocība.

Paredzams, ka lēmums varētu tikt pieņemts jau tuvākajā laikā, jo neoficiāla informācija liecina, ka “Dinamo” jau ir apstiprināts finansējums nākamajai sezonai. Oficiāli nekas vēl nav paziņots un, cik mēs zinām no iepriekšējās pieredzes, klubs parasti nesteidzas ar informācijas publiskošanu. Tas nozīmē, ka dažas dienas (vai nedēļas) vēl būs jāuzgaida, tādēļ tagad ir īstais laiks atcerēties speciālistus, kuri strādājuši ar “Dinamo” šo 12 sezonu laikā.

Juliuss Šuplers (2008.-2011.)

Bilance (U-Z): 83-83 (50%); vārti – 466:480
PO Bilance: 9-14 (39%); vārti – 57:79
Labākais sasniegums: Gagarina kausa otrā kārta (divas reizes)

Juliuss Šuplers (pa labi) | Foto: KHL

Slovāku speciālistam bija tas gods kļūt par atjaunotās “Dinamo” vienības pirmo galveno treneri. Divkārtējais Latvijas čempions “Rīgas 2000” sastāvā (2005,. 2006) un Baltkrievijas atklātā čempionāta bronzas ieguvējs bija labi zināms vienam no Rīgas superkluba dibinātājiem Viesturam Koziolam. Speciālists ar pieredzi Slovākijas izlases vadīšanā un ar labām zināšanām par vietējo hokeju bija viens no labākajiem kandidātiem uz šo amatu.

Tā sanāca, ka Šuplera vadītā “Dinamo” uzrakstīja KHL vēstures grāmatas pirmo rindkopu. Rīgas kluba mačs pret “Amur” kļuva par KHL pirmo oficiālo spēli, bet pirmo ripu tajā iemeta Aleksandrs Ņiživijs, kuram asistēja Atvars Tribuncovs un Aleksejs Širokovs. Marsels Hosa, Mets Elisons, Oļegs Sorokins, Rodrigo Laviņš, Sergejs Naumovs – šo un citu hokejistu vārdi vien liek nostalģiski atcerēties par laikiem, kad “Dinamo” skaitījās KHL vidusmēra klubs, nevis pastarīte.

Pirmajā sezonā komanda ieņēma desmito vietu līgā (toreiz vēl neeksistēja sadalījums pa konferencēm), “play-off” gan noslēdzās visai ātri – ar 0:3 pret Maskavas “Dynamo”, kad pirmie divi mači Krievijas galvaspilsētā tika zaudēti ar kopējo rezultātu 1:11. Pēc tās sezonas dažus no līderiem pārpirka bagātāki klubi, toties Rīgā izdevās saglabāt Hosu, kurš otrajā gadā Rīgā ar 35 vārtiem kļuva par sezonas labāko snaiperi.

2009./2010. gada sezonā “Dinamo” pārliecinoši iekļuva “play-off” – lai gan tika ieņemta astotā vietā Rietumos, tuvākos sekotājus rīdzinieki apsteidza par deviņiem punktiem. Šuplers ar komandas kapteini Sandi Ozoliņu saderēja, ka rīdziniekiem izdosies pārvarēt pirmo kārtu. Tas šķita visai neiespējami, jo bija jāspēlē pret pirmajā vietā esošo Sanktpēterburgas SKA, kura sakrāja par 38 punktiem vairāk nekā “Dinamo”. No Sanktpēterburgas Šuplera vadītā vienība aizbrauca ar divām uzvarām. Šoks ir vismaigākais vārds, kādu izmantoja hokeja žurnālisti. Pirmā spēle Rīgā tika zaudēta ar 2:4, toties nākamajā mačā tika svinēta uzvara un “Dinamo” iesoļoja otrajā kārtā.

Turpinājums gan nebija tik veiksmīgs, jo ar 1:4 tika zaudēts Oļega Znaroka trenētajai HK MVD, kura tajā sezonā kļuva par galveno sensāciju, aizcīnoties līdz Gagarina kausa finālam. Toties Šuplers zaudēja derībās ar Ozoliņu un jūlija beigās Rīgas iedzīvotāji vēroja visai neierastu ainu – tērpies baltā jātnieka kostīmā, slovāku speciālists, uzrāpies zirga mugurā, devās Arēnas “Rīga” virzienā.

Juliuss Šuplers | Foto: Evija Trifanova / LETA

Savā pēdējā sezonā pie “Dinamo” stūres Šuplers atklāja, ka viņš aktīvi sadarbojas ar numerologu. “Sūtu viņam spēlētāja dzimšanas datumu, bet no viņa saņemu detalizētu atskaiti. Gadās, kad izveido triecienmaiņu, taču viņiem kaut kā neveicas. Tad numerologs paskaidro: viņiem taču ir psiholoģiskā nesaderība. Pamainu un viss aiziet kā nākas.” Izklausās dīvaini, bet uz to var pievērst acis, kamēr tiek dots rezultāts. Jo arī 2010./2011. gada čempionātā “Dinamo” pārliecinoši iekļuva “play-off” un pārvarēja pirmo kārtu. Šoreiz dinamieši atriebjās Znaroka Maskavas “Dynamo”, bet arī tad otrā kārta izrādījās komandas spēju griesti – 1:4 pret “Lokomotiv”.

“Dinamo” vadība neiebilda pret Šuplera palikšanu amatā, tomēr pašam speciālistam bija citas domas. “Man piedāvāja līgumu ar tādiem pašiem nosacījumiem. Esmu pateicīgs visiem, bet esmu sapratis, ka jāvirzās tālāk un kaut kās jāpamaina. Tieši tāpēc esmu pieņēmis lēmumu darbu turpināt citā vietā, par ko paziņošu tuvākajā laikā.” Par šo vietu kļuva CSKA, no kuras Šupleru atlaidīs jau sezonas laikā. KHL līmenī viņš vēl strādās ar Doņeckas “Donbas”, taču arī tur trenerim neizdosies sasniegt tādas virsotnes, kā tas bija Rīgā.

Peka Rautakallio (2011.-2012. gada novembris)

Bilance: 33-45 (42%); vārti – 178:205
PO Bilance: 3-4 (43%); vārti – 22:16
Labākais sasniegums: iekļūšana Gagarina kausā

Pekka Rautakallio | Lita Krone / LETA

Teikt, ka “Dinamo” vadības izvēle pārsteidza, nozīmē nepateikt neko. Latvijas hokeja sabiedrībai nezināms treneris ar Šveices un Somijas čempionātu pieredzi tā arī palika līdz galam nesaprasts. Rautakallio ierādās ar savu hokeja vīziju un nemaz nemēģināja to pielāgot apstākļiem. Latvijas hokejistiem nebija lielas pieredzes ar t.s. forčekinga hokeju, kura pamatā ir spēka spēle.

Sākums izrādījās visai neveiksmīgs, jo deviņos mačos tika izcīnīta tikai viena uzvara. Zīmīgi, ka tajā sezonā pirmās vijoles uzbrukumā spēlēja latviešu hokejisti – Miķelis Rēdlihs (13+31); Jānis Sprukts (11+24) un Mārtiņš Karsums (21+12). Tāpat Rautakalio vadībā savu priekšpēdējo sezonu profesionālajā hokejā aizvadīja Ģirts Ankipans, kurš vēlāk pats saņems iespēju kļūt par “Dinamo” treneri.

Lai gan līdzjutējiem ne visai patika somu trenera propagandētais stils un arī pats treneris ar dažiem saviem izteikumiem neveicināja saprašanos (“Latvieši ir ļoti neatlaidīgi ļaudis. Taču man vajadzīgs cirvis, lai kaut ko viņiem izsistu no prāta”), pirmajā sezonā komanda ne tikai iekļuva “play-off”, bet arī visai cienīgi cīnījās ar otro pozīciju ieņēmušo Ņižņijnovgorodas, zaudējot septiņās spēlēs.

Nākamajā sezonā trenera idejas vairs nedarbojās un punkti krājās visai lēni. Oktobrī speciālistam uzstādīja ultimātu – 12 punkti sešās spēlēs vai atlaišana, taču plāns tika izpildīts tikai uz pusi. Līdz 5. novembrim, kad Rautakallio atstāja amatu, “Dinamo” izcīnīja astoņas uzvaras 24 mačos. “Man nav nekas sākams,” atzina treneris pēc atlaišanas. Glābt komandu uzticēja Artim Ābolam.

Artis Ābols (2012. gada novembris – 2015.)

Bilance: 68-74 (48%); vārti – 201:204
PO bilance: 3-4 (43%); 16:20
Labākais sasniegums: iekļūšana Gagarina kausā

Artis Ābols | Foto: Raimonds Volonts/Rīgas “Dinamo”

Kad “Dinamo” vadībā vēl bija Viesturs Koziols, viņš neslēpa, ka Ābola nozīmēšana par Šuplera palīgu ir ilgtermiņa projekts, pieļaujot domu, ka nākotnē bijušais uzbrucējs un arī laba līmeņa hokeja komentētājs varētu kļūt par galveno treneri. Šis brīdis pienāca agrāk nekā plānots – 2012. gada novembrī. Skaidrs, ka izglābt to sezonu gandrīz nebija iespējams, bet tā tāpat tika noslēgta ar “trofeju” – Nadeždas kausu.

Tikmēr 2013./2014. gada čempionāts kļuva par “Dinamo” labāko regulāro turnīru, jo tajā tika izcīnītas 33 uzvaras – rekords, kas, izskatās, vēl ilgi nebūs pārspēts. Daudz kas sakrita tajā sezonā. Leģionāri demonstrēja atzīstamu sniegumu – gan Kails Vilsons (17+27), gan Marsels Hosa (22+19), gan Pols Šehura (17+18) bija komandas līderi. Labi sevi parādīja Miks Indrašis (12+19), rezultatīvāko sezonu KHL aizvadīja Vitālijs Pavlovs (6+8), ieņemot septīto vietu “Dinamo” labāko bombardieru sarakstā.

Tāpat Ābola otrā sezona joprojām ir atmiņa kā Rīgas kluba pēdējā parādīšanās KHL “play-off”. 0-2 pēc pirmajām divām spēlēm pret Doņeckas “Donbass”, pārliecinošā uzvara ar 7:3 savā laukumā un tikpat pārliecinošs zaudējums nākamajā mačā ar 1:4. Tad sekoja divas uzvaras un 3-3 sērijā. Jau tobrīd Ukrainas Austrumos plosījās karš un sērijas izšķirošā cīņa tika aizvadīta Bratislavā. 0:2 pēc sešām minūtēm, tad pirmā perioda beigās Ģints Meija atjauno cerību – 1:2. Tomēr trešajā trešdaļā topošais NHL hokejists Jevgēņijs Dadonovs pielikts punktu – 1:3, un “Dinamo” biogrāfijā būs vēl viens zaudējums septiņu spēļu sērijā.

Diemžēl, bet arī Ābolam nākamajā sezonā neizdevās atkārtot panākumu. Nevar teikt, ka čempionāts bija izgāzts, bet ar 25 uzvarām bija par maz, lai iekļūtu Gagarina kausā. Komanda finišēja desmitajā vietā Rietumos, kam par iemeslu kļuvuši daudzi zaudējumi pret komandām no abu konferenču lejasgala – Hantimansijskas “Yugra”, Bratislavas “Slovan”, Toljati “Lada” u.c. Zīmīgi, ka Ābolam ir otrs lielākais uzvaru procents pie “Dinamo” stūres – uzreiz aiz Šuplera.

Kari Heikile (2015 – 2016. gada janvāris)

Bilance: 18-26 (41%); vārti – 100:111
Labākais sasniegums: atspēlēšanās no 0:5 un uzvara pret Helsinku “Jokerit”

Kari Heikile (pa kreisi) | Foto: Raimonds Volonts/Rīgas “Dinamo”

Lai gan pirmais somu eksperiments izrādījās ne pārāk veiksmīgs, 2015. gada vasarā iespēja atgriezt “Dinamo” uz uzvaru takas tika dota citam Somijas trenerim Heikilem. 21. gadsimta pirmās dekādes beigās viņš tika uzskatīts par vienu no KHL top-treneriem, divas reizes aizcīnoties līdz finālam ar Jaroslavļas “Lokomotiv”. Vēlāk viņa trenēto komandu līmenis kritās – Magņitogorskas “Metallurg”, Minskas “Dinamo”, Ņižņekamskas “Neftekhimik” un visai īsa pietura Rīgā.

Pirmajos deviņos mačos tika izcīnītas četras uzvaras, tad neveiksmju sērija, tad trīs uzvaras pēc kārtas. No vienas puses, zaudējumi tika piedzīvoti biežāk, no citas – tieši Heikiles vadībā tika izcīnīta viena no lielākajām sagrāvēm “Dinamo” KHL vēsture – 7:1 pret “Yugra”. Un tieši šī somu trenera laikā “Dinamo” veica neiespējamo atspēlēšanos. Cik daudz bija cilvēku, kuri 2015. gada 31. oktobrī izslēdza televizoru, kad rīdzinieki viesos pret Helsinku “Jokerit” pēc otrā perioda nonāca iedzinējos ar 0:5? Un cik daudzi no viņiem bija pārsteigti, kad uzzināja par “Dinamo” uzvaru?

Šāda nestabilitāte neļāva cerēt uz atrašanos “play-off” zonā, no kuras “Dinamo” 2016. gada janvārī atpalika par 16 punktiem, lai arī komandai bija četras spēles rezervē salīdzinājumā ar “Slovan”. Par pēdējo pilienu kļuva 2:5 savā laukumā pret Zagrebas “Medveščak”. Līgums ar treneri tika lauzts un kopš tā laika viņš KHL līmenī vairs nav redzēts.

Normunds Sējējs (2016. gada janvāris – 2017)

Bilance: 28-48 (37%); vārti – 145:198
Labākais sasniegums: 6:0 pret Novokuzņeckas “Metallurg”

Normunds Sējējs | Foto: Raimonds Volonts/Rīgas “Dinamo”

Par nākamo treneri kļuva Sējējs, kurš vairāk bija zināms kā ģenerālmenedžeris un Jura Savicka padomnieks. Speciālists apvienoja abus amatus, un nevarētu teikt, ka viņam tas sanāca veiksmīgi. Šķita, ka Sējējs ir pagaidu figūra, lai cienīgi nospēlētu sezonu līdz galam un tad sāktu jauna trenera meklējumus. 12. vieta Rietumos un 14 punktu deficīts līdz “play-off” zonai vēl jo vairāk pārliecināja par to.

2016. gada vasarā daudz tika runāts par to, ka “Dinamo” atkal vadīs kāds ārzemju speciālists, kurš “runā hokeja valodā”, tomēr Sējējs palika arī uz nākamo sezonu, kurā komanda ļoti izskatījās pēc tāda ekonomijas varianta. Filips Toluzakovs, Džastins Šags, Patriks Malens – vai atceraties šos Sējēja komandas hokejistus? Pietiek pateikt, ka neviens no rezultatīvākajiem spēlētājiem nesasniedza pat 30 punktu robežu. Vistuvāk bija Lauris Dārziņš – 29 (11+18), kuram ar lielu atrāvienu sekoja Miks Indrašis (11+12) un Guntis Galviņš (7+16).

21 uzvara regulārajā turnīrā ļāva pretendēt vien uz pēdējo pozīciju Rietumos. No “play-off” zonas komandu šķira 35 punkti (atceramies gan, ka tolaik par uzvaru pamatlaikā deva trīs punktus, nevis divus). Daudz kas bija skaidrs jau pašā sākumā, kad no deviņām spēlēm tika uzvarēta tikai viena. Bija viens veiksmīgs brīdis novembrī ar četrām uzvarām pēc kārtas, tomēr neveiksmes, tajā skaitā visai sāpīgas (3:9 pret Omskas “Avangard”, 0:5 pret Habarovskas “Amur”) tika piedzīvotas krietni biežāk. Sējēja pēdējais akords gan izrādījās veiksmīgs – divas uzvaras pēc kārtas savā laukumā.

Sandis Ozoliņš (2017. gada augusts – 2017. gada septembris)

Bilance: 2-14 (13%); vārti – 21:57
Labākais sasniegums: divu uzvaru sērija

Sandis Ozoliņš | Foto: Raimonds Volonts/Rīgas “Dinamo”

“Dinamo” turpināja meklēt trenerus gan Latvijā, gan ārzemēs. Pirms 2017./2018. gada sezonas komandas vadība nāca klajā ar visai negaidītu paziņojumu – pienākumi uzticēti Latvijas hokeja leģendai, vienīgajam Stenlija kausa ieguvējam no Latvijas Sandim Ozoliņam, kurš iepriekšējās sezonas laikā kļuva par Sējēja palīgu. Dažu skeptiķu balsis par pieredzēs trūkumu apklusināja Ozo autoritāte un harizma. Šķita, ka viņam gan varētu sanākt…

Joprojām īsti nav izskaidrojams tas, kas notika ar “Dinamo” 2017. gada augustā un septembrī. No pirmā četru maču izbraukuma tika atvestas divas uzvaras, bet tad… Katrā spēlē bija savs stāsts, minimālie zaudējumi mijās ar sagrāvēm (0:6 pret “Barys”). Darbu ātri zaudēja Ozoliņa palīgi – Aleksandrs Ņiživijs un Rodrigo Lāviņš, kuru vietu ieņēma Ģirts Ankipāns, bet septembra beigās pienāca arī paša Ozoliņa kārta.

Smagas neveiksmes nemainīja Ozoliņa attieksmi, kurš nekad publiski nemeklēja attaisnojumus. Treneris nesūdzējās uz savainojumiem, tiesnešu darbību, spēlētāju kvalitāti un citiem faktoriem. “Dīrājiet man ādu nost, bet puikas neaiztieciet,” teica Ozo tieši pēc sagrāves pret Nursultanas klubu. Pēdējās preses konferences bija redzams, ka treneris ļoti pārdzīvo, tomēr pēc 2:5 savā laukumā pret Vladivostokas “Admiral” viņa mocībām pienāca beigas.

Ģirts Ankipāns (2017. gada septembris – 2020. gada februāris)

Bilance: 57-107 (35%); vārti – 316:438
Labākais sasniegums: devītā vieta konference viena punkta attālumā no “play-off” zonas

Ģirts Ankipāns | Foto: Raimonds Volonts/Rīgas “Dinamo”

Gribot vai negribot, Ankipāns kļuva par “Dinamo” visu laiku antirekorda līdzautoru. Proti, no Ozoliņa viņš saņēma “mantojumu” 12 neveiksmju sērijas apmērā. Arī pirmie divi mači Ankipāna vadība tika zaudēti, līdz ar ko antirekordu grāmatā tika ierakstīts skaitlis 14. Laika vēl bija daudz, taču sasmelt izlieto ūdeni tik un tā bija grūti. Ik pa laikam komandas sniegumā bija vērojami uzplaukumi – 4:0 pret Jaroslavļas “Lokomotiv”, divas uzvaras pret spēcīgo “Avtomobilist”, 5:1 pret “Slovan”. Bet atkal pēdējā vieta un 33 punkti līdz “play-off” zonai.

Tikmēr 2018./2019. gada sezona atjaunoja līdzjutēju cerības, ka “Dinamo” varētu atgriezties KHL vidusmēra komandas statusā. Negaidīti izšāva no Kazaņas uz slēpto īri aizsūtītais vārtsargs Timurs Biļalovs, savu labāko sezonu aizvadīja Linuss Vīdels (24+24), uguņoja Metjū Majone (11+35), lielisko formu uzņēma Lauris Dārziņš (18+26). Divas uzvaras pēc kārtas vairs nebija nekas neparasts, tomēr komandai joprojām trūka stabilitātes.

Četri panākumi pēc kārtas sezonas beigās līdz pat pēdējām brīdim ļāva cerēt uz spēlēšanu “play-off”. Pēdējā mačā bija vajadzīga uzvara pret CSKA. Pretinieks izrādījās par stipru, un “Dinamo” palika viena punkta attālumā no Gagarina kausa zonas.

Nākamajā sezonā viss sabruka kā karšu namiņš. Biļalovs atgriezās Kazaņā, Vīdels gribēja naudīgāku līgumu. Komandai bija problēmas ar vārtsargiem, ar vārtu gūšanu, ar savainojumiem. Sezonas laika tika izcīnītas vien 17 uzvaras, zaudējumi kļuva par normu, bet Ankipāns no mača uz maču atkārtoja mantru par to, ka viņš ir apmierināts ar puišu pašatdevi, norādot, ka pārmetumu pret hokejistiem viņam nav. Tika runāts arī par to, ka starp Ankipānu un Ābolu ir diezgan saspīlētas attiecības.

Tas viss likumsakarīgi vainagojās ar 41 punktu 62 mačos un priekšpēdējo vietu Rietumos. Kluba vadība publiski pauda atbalstu Ankipānam, tomēr pēc sezonas viņš kopā ar visiem palīgiem tika atlaists.