Šiliņš par Itālijas pieredzi: Interesanta, ja šo vārdu liekam pēdiņās
Latvijas izlases spēlētājs Kārlis Šiliņš sarunā ar “Sporta Avīzi” atcerējies savu karjeras posmu Itālijā.
Jau vēstīts, ka gaidāmajā sezonā latvietis pārstāvēs Turcijas komandu “Trabzonspor”. Aizvadīto sezonu viņš sāka Itālijas A sērijā, pārstāvot “Pistoia” vienību, bet noslēdza ACB līgas komandā “Coruna”, kura gan savu vietu Spānijas augstākajā līgā zaudēja.
“Interesants tiešām varētu būt pareizs raksturojums [par Itālijas posmu], ja vārdu “interesants” liekam pēdiņās. Vispirms jau jāsaka, ka tīri no basketbola viedokļa man tas bija solis uz augšu pēc Vācijas, kur spēlēju pirms tam. Sportiskā ziņā bija ļoti interesanti uz Pistoiju braukt, un gaidīju sezonu ar nepacietību, lai novērtētu, kā man tur klāsies. Ja par to «interesanto», kas notika kluba iekšienē, visām tām drāmām, pie tā bija mazliet jāpierod. Man personīgi bija neliels šoks, ka tādā līmenī, Itālijas A sērijā, var tādas lietas notikt. Tādas nekārtības,” atceras Šiliņš.
“Sastāvu būvēja kluba prezidents (nu jau amatu zaudējušais Rons Rouens – aut.), nevis treneris vai menedžeris. Dažreiz var arī tā, un dažreiz tas arī strādā, bet šis nebija tas gadījums. Turklāt, ko vasaras laikā neviens nezināja, izrādījās, ka viņa dēls (Maveriks Rouens) ir komandā. Tas jau no pirmajām dienām iedragāja komandas saliedētību un ģērbtuvi. Tā komandas sportos ir svēta vieta, kur spēlētāji vairāk ir kopā, veido brīvāku atmosfēru, bet šajā situācijā kluba prezidenta dēla klātbūtne visu mazliet bojāja. Sezona tāpēc arī sākās ar žagām un aizķeršanos.
Tāpat varēja just, ka prezidentam – ārzemniekam no Amerikas – ir kaut kāda rīvēšanās arī ar pārējo kluba vadību. Viņš gāja ragos ar vietējiem itāļiem, kuri jau gadiem atradās klubā, arī ar līdzjutējiem bija lielas problēmas. Man bija izveidojies naivs priekšstats, ka A sērija – tas ir ļoti liels līmenis, kur viss risinās ideāli un nav nekādu problēmu. Iespējams, tā vajadzētu būt, bet, redz, situācijas mēdz būt dažādas,” norāda basketbolists.
