Štālbergs: Bagatskis taktiskajā ziņā izģērba Bazareviču
Latvijas basketbola izlase Stambulā Eiropas čempionāta (EČ) finālturnīra svarīgā mačā otrdien ar rezultātu 84:69 (12:15, 22:29, 18:8, 32:17) pārspēja līdzšinējo D apakšgrupas līderi Krieviju, kas cieta pirmo zaudējumu turnīrā.
Izcīnot uzvaru, Latvijas izlase ieguvusi iespēju grupu turnīra pēdējā kārtā pret mājinieci Turciju pacīnīties par pirmo vietu apakšgrupā, kas nozīmēs potenciāli vājāku pretinieku astotdaļfinālā.
Pēc spēles sazinājāmies ar Artūru Štālbergu, kurš iepriekš izlases darbā asistējis arī trenerim Ainaram Bagatskim, bet šovasar kļuva par Paņevežu “Lietkabelis” galveno treneri, kur nākošajā sezonā spēlēs arī viens no izlases divpadsmitnieka spēlētājiem Žanis Peiners.
“Parasti spēles skatos nevis kā līdzjutējs, bet gan kā basketbola treneris un par šodienas spēli varu pateikt, ka tā bija basketbola paraugstunda. Nebiju šāda līmeņa spēli kādu laiku redzējis. Abu komandu izpildījumā. Runa ir par taktiskajām lietām, ko šajā spēlē varēja redzēt. Krieviem bija savs spēles plāns, ko viņi ļoti labi pildīja pirmajā puslaikā, neskatoties uz to, ka arī Latvija spēlēja labi,” iesāka Štālbergs.
Treneris izcēla tās lietas, kas, viņaprāt, palīdzēja novest spēli līdz uzvarai: “Nokļūstot situācijā, kur problēmas ar piezīmēm radās gan Porziņģim, gan citiem, mēs neapjukām. Principā, otrajā puslaikā pārkārtojāmies aizsardzībā un krievi neko nemainīja. To varbūt varētu savā ziņā nosaukt par trenera Bazareviča taktisko impotenci otrajā puslaikā vai spēlētāju nedisciplinētību. Noteikti vēlos uzslavēt treneri Bagatski, kurš taktiskajā plānā Bazareviču izģērba vienos vārtos. Redzējām vairākus taktiskos risinājumus, kad Porziņģi izmantojām ceturtā numura pozīcijā, pēc tam laižot laukumā Šmitu, kurš sedza Mozgovu. Tajā brīdī mēs arī panācām lūzumu, jo bumba vairs tik bieži līdz Mozgovam nenonāca un krievi no nospiedošā auguma pārsvara neko neieguva.”
Štālbergs vērsa uzmanību arī uz kādu citu niansi: “Palasot pirmās atsauksmes un rakstus par spēli, krita acīs, ka daudzi līksmo par komandas ierasto līderu sniegumu. Protams, Jānis Timma nospēlēja labi un arī pārējie spēlētāji bija līmenī, bet es uzskatu, ka atslēgas spēlētājs bija Rolands Šmits. Viņš salauza spēli ar savām darbībām aizsardzībā un ar savu nekaunību uzbrukumā. Varbūt daudziem tas tā nekrita acīs un to neievēroja, bet viennozīmīgi uzskatu, ka Šmits bija atslēgas spēlētājs.”
“Runājot par Krievijas izlases taktiskajām kļūdām, es uzskatu, ka kļūda bija ka Mozgovs nospēlēja visu trešo ceturtdaļu, kamēr tajā laikā mūsu līderi, ieskaitot Porziņģi, atpūtās. Tiklīdz viņš tika nomainīts, mēs trešās ceturtdaļas beigās un ceturtās sākumā veicām izrāvienu un pēc tam jau ienākt atpakaļ spēlē viņam bija grūti. Varētu teikt, ka otrajā puslaikā Mozgovs vairs savus plusus uz laukuma neparādīja. Un tas ir visas komandas nopelns. Viennozīmīgi taktiskajā un pašatdeves ziņā bijām galvas tiesu pārāki par Krieviju. Protams, šis panākums ir divtik patīkams, jo Krievija ir ļoti spēcīga izlase. Šodien spēlētāji, treneri, līdzjutēji, visi izdarīja savu darbu. Kā jau katrā spēlē, mēdz būt kāpumi un kritumi, bet mēs izturējām, mēs spējām taktiski lauzt šo spēli un parādījām, ka mēs varam iet tālāk un esam gatavi pretendēt uz kaut ko lielāku,” pozitīvi noskaņots ir Štālbergs.
Latvijas izlase spēles sākuma daļā nonāca iedzinējos un puslaikā bija atlaidusi Krieviju 10 punktu attālumā. Vaicājām trenerim, ar ko tas varētu būt skaidrojams.
“Es neteiktu, ka spēle sākumā neizdevās. Pats sākums izdevās. Tā bija tāda kā basketbola paraugstunda, abas komandas ļoti labi nospēlēja aizsardzībā, abas komandas centās atrast pretinieku vājās vietas caur uzbrukumu. Teiksim tā, bija kombinācijas, kas Latvijas izlasei līdz šai spēlei bija ļoti labi gājušas cauri, bet šoreiz ar tām tik labi varbūt negāja. Bet mēs neapjukām, pārgrupējāmies un sākām darīt citas lietas un atradām citus risinājumus. Piemēram, mēs ļoti bieži atradām trešos numurus ar muguru pret grozu, iespēlējām daudz groza apakšā. Varēja redzēt, ka taktiskais zīmējums tika mainīts spēles gaitā un mēs ļoti labi atradām Krievijas izlases vājās vietas. Spēles pirmās 15 minūtes bija vairāk tāda taustīšanās. Abas komandas ir ar lielu uzbrukuma potenciālu, bet rezultāts auga lēni, tāpēc skaidrs, ka tā bija pretinieka izlūkošana, lai noskaidrotu uz kurām vietām mēs varētu mēģināt spiest un to pašu darīja arī viņi. Tāpēc tas rezultāts tik strauji neauga un arī situācijas, kad it kā bija iespējas ātrajiem uzbrukumiem ar vieglajiem punktiem, tika nobremzētas vai tika pieļautas kļūdas. Taktiski bija ļoti gudra spēle no abām komandām, ar to arī izskaidrojams, it kā lēnais spēles sākums. Turpinājumā gan pārņēmām iniciatīvu.”
Nobeigumā trenerim lūdzām noraksturot Turcijas izlasi.
“Turcija, protams, ir cita stila komanda. Sastāvā varbūt nav tik izteiktas pāris zvaigznes, uz kurām tiek likts uzsvars kā Krievijai, bet ir ļoti saliedēts sastāvs. Ir jaunās zvaigznītes, kas vēl nav līdz galam uzspīdējušas, bet tie ir spēlētāji ar ļoti lielu potenciālu un augstu individuālo meistarību. Klāt ir arī pieredzējuši spēlētāji. Komanda spēlē ar ļoti lielu pašatdevi, ar lielu agresivitāti. Bieži vien sedz pa visu laukumu, izmanto, tā saucamos, slazdus, provocē pretiniekus kļūdīties. Mēģina ar dažādām metodēm oponentus izsist no spēles ritma, dažādās situācijās nospēlējot ekstra agresīvi. Plus vēl čempionāts ir mājās, tāpēc skaidrs, ka tā nebūs viegla spēle, bet es domāju pēc spēles ar Krieviju mums viennozīmīgi ir emocionālais pacēlums un iegūts enerģijas lādiņš. Uz šādas nots ir jāturpina. Uz spēli pret turkiem jāpaņem līdzi tas pozitīvais, ar ko beidzām pret krieviem un tieši tas pats jāturpina. Un tad jau visam jābūt kārtībā.
