Štelmahers par negaidīto sarunu ar Alonso, Banki impulsiem un darbu izlasē citādākā lomā

Jau pēc nepilna mēneša, 28. novembrī, Latvijas basketbola izlase aizvadīs pirmo maču 2027. gada Pasaules kausa kvalifikācijā. Ar šo spēli sāksies jauna ēra Latvijas basketbolā, jo pie valstsvienības stūres savu debiju piedzīvos spāņu speciālists Sito Alonso, kurš amatā nomainījis itāli Luku Banki.

Līdz ar Alonso ienākšanu notikušas izmaiņas treneru korpusā. Ierindā palikuši Artūrs Visockis-Rubenis un Dāvis Čoders, taču Jāni Gailīti, kurš arī tika izskatīts kā viens no kandidātiem galvenā stratēģa lomai, nomainījis Roberts Štelmahers, kurš sarunā ar portālu “Sportazinas.com” dalījās emocijās par atgriešanos valstsvienībā.

Štelmahers, kurš kopš pagājušā gada decembra vada Polijas līgas klubu Slupskas “Czarni” un jau iepriekš Latvijas valstsvienībā bija darbojies kā asistents, no 2019. gada augusta līdz 2021. gada februārim arī bija izlases galvenais treneris. “Tās noteikti ir pozitīvas emocijas [būt atpakaļ izlasē]. Varu atgriezties profesionālā vidē, strādāt ar labiem spēlētājiem un labiem treneriem,” sacīja Štelmahers.

Alonso savus asistentus izziņoja oktobra sākumā. “Neteikšu, ka pirms tam ar Sito bijām personīgi pazīstami, bet zināju viņu kā treneri un biju skatījies viņa spēles,” atklāja Štelmahers. “Protams, kad kļuva zināms, ka viņš būs izlases treneris, tad es padziļinātāk papētīju visu, kas viņš ir un ko viņš ir darījis, sāku sekot viņam nedaudz vairāk kā pirms tam.”

“Bet tas uzaicinājums [intervijai] un tā saruna bija kaut kādā ziņā negaidīta, bet pēc tā uzaicinājuma apmēram sapratu, kāpēc tā ir noticis. Manas pirmās emocijas bija – ok, super, izklausīšu piedāvājumu. Sākotnēji gan norādīju, ka man šajā karjeras posmā galvenais ir klubu basketbols un nostabilizēties tur, bet izlase ir citādāka papildu lieta. Zināju, ka tas [lēmums pievienoties izlasei] noteikti ir jāprasa klubam un kāda ir viņu attieksme, bet nu noklausījos [Alonso teikto] un man patika viņa vīzija. Redzēju, ka es kaut kādā veidā veidā varētu palīdzēt, tāpēc nodomāju – kāpēc ne?”

“Protams, nebija tā, ka uzreiz vienojāmies, jo man vajadzēja laiku, lai sazvanītos ar klubu, izskaidrotu savu situāciju un tikai tad dot atbildi. Bet viss labi beidzās un, tā teikt, esmu gatavs ar visām rokām un kājām strādāt, lai viņam [Alonso] palīdzētu un vinnētu spēles Latvijas izlasē,” uzsvēra Štelmahers.

Alonso iepriekš atklāja, ka intervijā ar Štelmaheru viņu pārsteidza latviešu speciālista degsme un enerģija. “Patīkami runāt ar treneriem, varbūt tāpēc viņš to tā redzēja. Ir superīgi komunicēt arī ar treneriem, kuri bija bija ar Luku [Banki] kopā, tāpēc redzu to kā foršu sadarbību. Domāju, ka es varu dot, kā arī viņi man var daudz ko dot,” pauda Štelmahers. “Trenera darbs ir nepārtraukta mācīšanās. Es Sito teicu, ka izdarīšu visu, lai palīdzētu viņam, palīdzētu izlasei, un, protams, arī redzēt tajā arī lietas, ko es pats varētu mācīties gan no viņa, gan no trenera korpusa. Sadarbojoties ar labiem treneriem, tu pats kļūsti labāks.

Štelmahers pēdējo gadu laikā gan saglabāja saikni ar izlasi – pagājušā gada vasarā viņam tika uzticēts vadīt Latvijas tuvāko rezervistu jeb “Nākamās paaudzes” komandu. “Tas bija liels prieks un patīkami strādāt ar jaunajiem spēlētājiem. Jau iepriekš esmu teicis, ka tas apliecināja profesionalitāti, kas valda izlasē un apkārt tai – bija patīkami būt tajā vidē. Tas varbūt arī bija brīdis, kad es sapratu, ka tas viss ir baigi forši un ka gribētu vēl kādreiz pamēģināt [strādāt izlasē],” atzina Štelmahers.

Vai arī pastāvēja iespēja, ka Štelmahers varētu pilnvērtīgi pievienoties Lukas Banki treneru korpusam? “Konkrēti tādas sarunas nebija, bet mēs runājām par “Next Generation” komandu un mazajiem plāniem saistībā ar to. Viņš teica, ka man ir brīvas rokas un lai daru, ko pats redzu. Bija kaut kādas iestrādnes un sadarbības, un, lai arī tas nebija pamats un man principā bija atvērtas rokas, es vairāk izmantoju tieši lietas, ko viņi darīja [izlasē],” atcerējās treneris.

“Tajā pašā laikā man bija privilēģija nākt uz treniņiem, ko es arī ļoti izmantoju. Sākumā es jau negribēju tur kaut kā maisīties pa kājām, bet galu galā tas bija ļoti patīkami un pozitīvi. Varēju gan piedalīties, gan skatīties treniņus un redzēt, kā viņi tur funkcionē un viss notiek. Protams, asistenti arī mani labi uzņēma, tā kā viss bija kārtībā. Ar Luku man bija labas attiecības – tas, iespējams, arī deva kaut kādu impulsu pie Sito izvēles.”

Štelmahers tāpat norādīja, ka viņam tāpat ir milzīgs prieks atgriezties izlasē par spīti tam, ka viņš iepriekš bijis galvenais treneris, bet šoreiz būs asistents. “Darba specifika noteikti ir savādāka – galvenais treneris ir galvenais treneris. Gan jau vajadzēs mazliet laika, lai saprastu, cik ļoti Sito vēlas, lai viņam piedāvā kaut kādus variantus vai citas lietas. Tā ir tāda veselīga sinerģija, kas visu laiku būs nepieciešama. [Mums asistentiem un Sito] vienam pie otra būs jāpierod, jāsaprot, kādas ir galvenās lietas, ko likt darīt vai pateikt priekšā. Tas ir liels darbs, bet tas jau ir sācies – mums ir video sarunas starp visiem treneriem un mēs soli pa solim jau virzāmies uz kaut kādu kopsaucēju,” stāstīja Štelmahers.

“Ar laiku izkristalizēsies, ko Sito gribēs tieši no manis, cik daudz viņš gribēs, lai kāds cits iesaistās kaut kādās situācijās. Procesa gaitā viss notiks, bet visu, ko viņš gribēs, es darīšu – tāds ir mūsu darbs. Katram trenerim būs sadalītas kaut kādas lietas, bet ar laiku mēģināsim visu optimizēt, kurš ko var izdarīt vislabāk un kādā veidā to paveikt, lai galvenajam trenerim to mazāk būtu jādara.”

“Tas [strādāt kā asistentam, nevis galvenajam trenerim] ir noteikti citādāk, bet, kā jau teicu, degsme to darīt man ir milzīga – esmu 100% iekšā!” uzsvēra Štelmahers. “Jā, mēs palīgi esam padomdevēji, bet galvenajam trenerim pieder pēdējais vārds, kas ir pilnīgi cita atbildība.”

Štelamhers tāpat ieskicēja, kā, viņaprāt, mainīsies Latvijas izlases spēle Alonso vadībā. “Esmu sapratis, ka mēs vairāk vai mazāk spēli mainīsim soli pa solim, jo pirmās spēles ir diezgan tuvu un kardināli mainīt visu būtu neprāts. Ir iestrādnes, uz kurām mēs strādāsim, bet, kad būs vairāk laika, tad kaut kas straujāk mainīsies. Jā, būs izmaiņas arī tagad, bet tie būs mazi knifiņi, kas varbūt palīdzēs spēlētājiem un pretiniekiem tik labi mūs nenoskautot.”

Štelmahers sarunā ar “Sportazinas.com” arī komentēja atgriešanos izlasē pēc savas sāpīgās pieredzes, kad viņa vadībā Latvija nekvalificējās Eiropas čempionāta finālturnīram. Par to lasi rakstā ŠEIT!