Švanenbergs: Latvijas čempionāts nav tik vājš kā visi domā
Latviešu hokejists Jānis Švanenbergs, kurš pašlaik ikdienā pārstāv Austrumkrasta hokeja līgas (ECHL) komandu Aidaho “Steelheads” sarunā ar “Sporta Studiju” atskatījies uz savām iepriekšējām sezonām, kā arī pastāstījis par savām šī brīža gaitām Ziemeļamerikā.
Pirms sezonas Švanenbergs pievienojās Amerikas hokeja līgas (AHL) komandas Teksasas “Stars” treniņnometnei. “Viss sākās ar to, ka aizbraucu uz AHL nometni un tur bija vēl pieci čaļi, kuri tagad spēlē kopā ar mani. Atbraucot uz “Steelheads” jau bija vieglāk, jo bija pāris draugi. Laika gaitā sāku komunicēt arī ar pārējiem spēlētājiem, tagad jau visi ir ļoti draudzīgi un viss ir forši. Ik pa laikam paprasa, lai pasaku kaut ko latviski, iemācu kaut ko. Esmu iemācījis to parastāko, “mani sauc”, “labrīt/labvakar” un citus vieglus vārdus,” atklāja hokejists”.
2020. gadā Kanādas hokeja līgas (CHL) Importa draftā Švanenbergu izvēlējās ar 58. numuru. “Gan jau notika tas pats, kas notiek ar daudziem hokejistiem un cilvēkiem visā pasaulē. Tieši sākās kovids, mans tas ļoti iegrieza. Tika aizvērtas visas robežas un neviens importa hokejists nevarēja spēlēt tajā līgā, tikai tie, kuri tobrīd jau atradās Kanādā. Beigās neaizbraucu, nākamajā gadā arī piedāvāja braukt, bet tas bija pēdējais juniora gads un tajā brīdī tas nelikās pareizi – spēlēju “Dinamo”, un braukt no profesionāļiem atpakaļ uz junioru hokeju negribēju,” atskatījās Švanenbergs.
“Grūti teikt, kāpēc pēdējā sezona Latvijā sanāca saraustīta. [Sistēmā] bija diezgan daudz spēlētāju, jo “Zemgale/LLU” mēs bijām kādi četri [“Dinamo”] uzbrucēji, kuri tā kā atstāti maliņā. Bet, kā jau jebkurā komanda, ja tu sevi pierādi, tad tevi pasauc augšā. Klubam sākās problēmas, atbrīvojās vietas un tiku komandā. Nesūdzos, jo zināju, ka vēl esmu jauns un man visas iespējas vēl ir priekšā. Nebija nekas traks. Gribējās sevi pierādīt un bija jācīnās “Zemgale/LLU” sastāvā, kas arī nebija viegli, jo Latvijas čempionāts nav tik vājš kā visi domā. Komandas cīnās un mēģina uzvarēt. Pats uz katru spēli gāju, lai parādītu, ka man jābūt “Dinamo”. Tas bija laika jautājums, kad mani pasauks atpakaļ,” izteicās uzbrucējs.
“Somijas U20 līgas līmenis ir augsts, var redzēt, ka somi visu vecumu pasaules čempionātos cīnās par medaļām. Lielākā daļa no spēlētājiem sezonas laikā paspēj uzspēlēt arī “lielajā” komandā. Finālsērijā pretiniekiem bija septiņi hokejisti no “lielās” komandas, kas arī liecina par līmeni. Pēc sezonas “Lukko” vadība teica, ka varu braukt uz “Mestis” un attīstīties tur, ja būtu labs sezonas sākums, tad pasauktu atpakaļ. Īsi pēc tās sarunas man aģents teica par piedāvājumu no Ziemeļamerikas un likās, ka šī iespēja ir jāizmanto,” atklāja Švanenbergs.
“Lēmumu par došanos uz ECHL pieņēmu diezgan ātri, jo no Eiropas piedāvājumi bija no valstu otrajām līgām. Daudzi sāka, ka caur ECHL ir grūti izsisties, bet ja tu cīnies un nepadodies, nevis saki, ka mani nepasauca uz augšu, es vairs šeit nespēlēšu, tad tā ir tava izvēle. Vienmēr var pienākt laiks, kad tevi pasauks augšā. Ja cīnīsies, tad varēsi izsisties kaut kur augstāk,” pauž spēlētājs.
“Grūti pateikt, vai varu dabūt līgumu ar Teksas “Stars” komandu AHL līgā. Nezinu kāpēc, bet šogad viņi parakstījuši ļoti daudz liekus spēlētājus. Daudzi NHL spēlētāji nosūtīti uz fārmklubu, bet četri spēlētāji nosūtīti no AHL pie mums. Domāju, šogad izsisties būtu grūti, bet varbūt kādā citā AHL komandā varētu tikt,” teicis Švanenbergs.
“Pēc veiksmīga sezonas sākuma dabūju traumu un bija jāizlaiž pāris spēles, tad bija vēl viena. Man liekas, ka, kad ir daudzi savainojumi, no augšas uz tevi īpaši neskatās kā uz hokejistu, kuru varētu pasaukt uz augšu. Kad esi aizvadījis daudzas spēles, tad jau skatās un izvērtē. Tās traumas varbūt sabojāja manas izredzes. Sezonas sākumā viss gāja ļoti labi, punkti krājās, tad varbūt sākās melnā līnija, kad nevarēju iemest. Pamainīja maiņas, izņēma no vairākuma. Tagad esmu atpakaļ un pēdējos mačos atkal izdevies būt rezultatīvam, viss liecina, ka atkal varētu būt labā formā.”
“Sanācis tā, ka kaut kādos brīžos esmu centra uzbrucējs, kaut kādos malējais. Ļoti nesūdzos, man abas pozīcijas ir tuvas sirdij. Varu spēlēt visur, kur mani ieliks. Protams, ka centrā ir foršāk, ka vari būt iemetienos un vairāk kontrolē spēli, bet spēlēšu tur, kur treneris liks.”
