Tiesā ierosināta lieta saistībā ar Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Sausnīša pārvēlēšanu amatā
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 12.maijā ierosinājusi lietu pēc biedrības “Es par volejbolu!” prasības, ar kuru apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas (LVF) prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana amatā.
Kā aģentūru LETA informēja tiesā, patlaban lietas izskatīšanas datums vēl nav nozīmēts, jo atbildētājai līdz 12.jūnijam ir jāsniedz savi paskaidrojumi.
Februārī Sausnītis pārliecinoši tika pārvēlēts LVF prezidenta amatā, jo par viņu balsoja 53 no 58 balstiesīgajiem kopsapulces biedriem. Sausnītis LVF prezidenta amatā ir jau trešo termiņu. Pirmo reiz viņš šos pienākumus pildīja no 2004. līdz 2008.gadam, tad LVF vadīja Almers Ludviks, bet amatā Sausnītis atgriezās 2013.gada janvārī.
“2017.gada 3. februārī notika LVF kopsapulce, kur tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs Sausnītis. Biedrība “Es par volejbolu!”, kas par savu galveno mērķi izvirzījusi ilgtermiņa attīstības plāna iedzīvināšanu Latvijas volejbola sabiedrībā, šajā laika posmā iepazīstoties un izvērtējot pieejamos kopsapulces dokumentus, kā arī saņemot informāciju no citiem federācijas juridiskajiem biedriem, secina, ka notikušās LVF prezidenta pārvēlēšanas gaitā konstatējama virkne būtisku pārkāpumu,” norādīja biedrības valdes priekšsēdētājs Kaspars Timermanis.
Saskaņā ar LVF statūtiem organizācijas prezidenta kandidāti ir jāizvirza vismaz mēnesi pirms pārvēlēšanas kopsapulces norises, bet par sapulces sasaukšanu valdei ir savlaicīgi jāinformē juridiskie biedri, informēja biedrība. “Mūsuprāt, pārkāpumi ir ne tikai juridiska rakstura – nav LVF valdes lēmuma par kopsapulces sasaukšanu, uzaicinājums uz kopsapulci nosūtīts informatīvas e-pasta vēstules formā no federācijas ģenerālsekretāra e-pasta, kuram saskaņā ar LVF statūtiem nav šādu tiesību -, bet ir bijusi acīmredzama organizācijas vadības vēlme iespējami klusāk pārvēlēt iepriekšējo prezidentu. Par to liecina gan lielā slepenība, jo informācija nebija pieejama nedz masu medijiem, nedz mājaslapā, gan arī nosūtīšanai izvēlētais laika posms – tieši pirms Ziemassvētku un Jaungada brīvdienām 19. decembrī. Tas nozīmē, ka daļa juridisko biedru, kas ar šo e-pasta vēstuli iepazinās tikai pēc svētku brīvdienām, pat teorētiski nevarēja izvirzīt savu prezidenta kandidātu, jo pieteikšanās termiņš bija 3.janvāris,” uzsvēra Timermanis.
Aprīļa vidū biedrība “Es par volejbolu!” par šiem konstatētajiem pārkāpumiem ir ziņojusi arī sporta veidu federācijas pārraugošajai organizācijai – Latvijas Sporta federāciju padomei.
Tāpat biedrība atgādināja, ka 3.februāra kopsapulcē tika iesniegts 12 LVF juridisko biedru, kas ir teju 20% no visiem organizācijas biedriem, parakstīts oficiāls iesniegums par ārkārtas kopsapulces sasaukšanu, kurā tiktu skatīts Latvijas volejbola attīstības plāns turpmākajiem četriem gadiem. Šis iesniegums trīs mēnešu laikā LVF valdē kopš iesniegšanas brīža tā arī neesot izskatīts.
“Par to, ka nepieciešams arī nopietns šī brīža LVF darbības audits, šaubu nav – sacensību organizācijas ziņā federācija atpaliek no citiem volejbola sacensību organizatoriem, toties dalības maksas un citi maksājumi ar katru gadu pieaug. Joprojām nevienai LVF organizētajai līgai nav ģenerālsponsora vai cita veida atbalstītāja. Savukārt situācija ar LVF lēmumu valsts finansējuma novirzīšanai nevis pludmales volejbola komandu sagatavošanai Eiropas čempionāta finālturnīram, bet gan atsevišķu LVF sekretariāta darbinieku atalgojumam, parāda finanšu caurskatāmības un elementāras prioritāšu problēmas,” akcentēja Timermanis.
