Tralmaks par atgriešanos Ziemeļamerikā: Ja paskatāmies uz latviešiem, kuri tikuši NHL…

Latvijas hokejists Eduards Tralmaks sarunā ar Amerikas hokeja līgas (AHL) preses dienestu komentējis atgriešanos Ziemeļamerikā un savu mentalitāti.

Jāatgādina, ka 28 gadus vecais Tralmaks pēc fantastiskās sezonas Kladno “Rytiri” sastāvā Čehijas ekstralīgā pavasarī parakstīja divvirzienu līgumu ar Nacionālās hokeja līgas (NHL) klubu Detroitas “Red Wings”. Šo sezonu Tralmaks gan sācis “Red Wings” fārmklubā Grandrepidsas “Griffins”, kur viņš demonstrējis lielisku sniegumu – viņš 20 AHL mačos guvis 11 vārtus, kas ir dalīti ceturtais labākais rādītājs līgā.

“Visu savu dzīvi esmu cīnījies par iespēju spēlēt NHL. Uzskatu, ka pagājušā sezona bija labākā manā karjerā, tāpēc nākamais solis bija dot sev vēl vienu iespēju,” atgriešanos Ziemeļamerikā komentējis Tralmaks. “Detroita bija viena no organizācijām, ar kuru runāju, un tā šķita kā vieta, kur varētu attīstīties. Protams, arī Grandrepidsa bija liels faktors, jo tā ir lieliska pilsēta ar lieliskiem faniem un lielisku arēnu.”

“Tā bija sezona, kurā jutos pavisam citādi – man bija daudz lielāka pārliecība par savu metienu, šķita, ka viss vienkārši gāja vārtos,” par pērno gadu Čehijā stāstīja Tralmaks. “Domāju, ka tā bija mana izlaušanās sezona. Daži varētu teikt, ka tā notika nedaudz par vēlu, ņemot vērā manu vecumu, bet tas nav svarīgi – ja paskatāmies uz latviešiem, kuri tikuši NHL, ir gana daudz piemēru, kas to pierāda [ka vecumam nav nozīmes]. Pat šajā karjeras posmā un šajā vecumā tev joprojām ir iespēja – svarīgākais ir pašpārliecība. Kad tu iegūsti ritmu un kļūsti par vienu no spēlētājiem, kuriem treneri uzticas svarīgākajos brīžos, tas palīdz visos elementos.”

“Kā es redzu pašpārliecību – tā ir vienīgā superspēja, kas spēlētājam var būt. Tā tiešām ir superspēja, jo, kad esi pārliecināts – ne tikai hokejā vai sportā, bet jebkurā dzīves jomā -, viss izdodas. Kad cilvēki ir pārliecināti, piemēram, pārdošanā, viņi var pārdot jebko. Sportā ir tieši tas pats. Kad esi pārliecināts, tu vari izdarīt lietas, kuras nekad nebiji domājis, ka spēsi,” norādīja uzbrucējs.

“Varbūt es neesmu elegantākais spēlētājs vai ar vislabākajām rokām, bet veids, kā vēlos sevi parādīt, ir ar darbu – to, ka es esmu visstrādīgākais. Ja, piemēram, runājam par metieniem, tad varbūt ir puiši, kas tajos ir labāki par mani. Bet, ja laukuma stūrī ir ripa un tā ir cīņa starp mani pret kādu citu – kaut vai labāko spēlētāju pasaulē -, tieši tā ir cīņa, kuru es izvēlos. Tas ir hokejs, kādu gribu spēlēt. Man nebūs skaistas epizodes, bet es parūpēšos, lai ripa nonāk vārtos,” uzsvēra Tralmaks.

Latvietis arī neslēpa, ka viņš karjeras laikā vairākkārt apsvēris iespēju atvadīties no hokeja. “Dažreiz pēc smagām spēlēm es atbraucu mājās, apsēdos un domāju: “Kāpēc es to daru? Ir tik grūti turpināt.” Bet savā karjerā viss, ko esmu sasniedzis, ir bijis caur apņēmību un smagu darbu. Daudz kāpumu un kritumu – iespējams, pat vairāk kritumu nekā kāpumu. Bet jo vairāk tu kaut ko vēlies, jo lielāka ir iespēja, ka tas izdosies un lielāka iespējamība, ka tu to nopelnīsi.”

“Es gribu būt piemērs latviešiem un savai ģimenei,” atklāja Tralmaks. “Es gribu parādīt saviem vecākiem, ka nepadodos, un būt kādam iedvesma. Ja karjeras beigās atskatīšos atpakaļ un zināšu, ka izdarīju visu, ko spēju, tad varēšu skatīties sev spogulī un teikt, ka pret sevi paliku godīgs.”