Trenera Raimonda pieraksti | Ļoti gaidām spēles pret Šveici, jo mači savā laukumā vienmēr ir liels notikums

Šis gads Latvijas izlasei ir īpašs, jo tai ir iespēja pasaules čempionāta mačus aizvadīt savās mājās Rīgā. Lai gaidīšana un līdzjušana būtu vēl interesantāka, “Sportazinas.com” piedāvā lasītājiem skatu no iekšienes, jo ik pa laikam savās domās dalīsies viens no valstsvienības galvenā trenera Harija Vītoliņa asistentiem Raimonds Vilkoits.

Pagājušās nedēļas nogalē aizvadījām divas spēles pret Lielbritāniju – pirmajā zaudējām papildlaikā ar 2:3, otro uzvarējām ar 6:3. Pēc aizvadītajiem mačiem pret Lielbritāniju varējām izdarīt secinājumus gan par mūsu stāvokli fiziski, gan par lietām, uz kurām jākoncentrējas turpmākajā treniņprocesā. Spēles struktūrā bija lietas, kas deva pretiniekam vairāk laika un telpas, tas ļāva Lielbritānijas izlasei izmantot viņu stiprās puses, kā arī pašu izveidoto momentu realizācija – ar to arī skaidrojami to rezultāti un tas, ka katrā mačā ielaidām pa trīs vārtiem. Lielbritānija ir ātra komanda, kas viedo daudz pretuzbrukumus un izmanto jebkuru metiena iespēju. Latvijai šīs spēles deva iespēju pārbaudīt spēlētājus un kopējo stāvokli, kā arī būt spēļu tonusā, kas arī ir visai svarīgi.

Pats uz Lielbritāniju nedevos un šo spēļu laikā biju Latvijā treniņos. Tajos piedalījās hokejisti, par kuriem iepriekš tika nolemts, ka viņi šajos pārbaudes mačos nepiedalīsies, kā arī tie hokejisti, kas izlasei pievienojās pēc tam, kad viņiem noslēdzās sezona klubā. Parasti tie spēlētāji, kuri nepiedalās spēlēs, strādā vairāk uz tehniku un fizisko kondīciju. Ir reizes, kad tiek atstrādāti konkrēti nepieciešamie spēles elementi.

Pēc atgriešanās notika spēlētāju rotācija, bija spēlētāji, kas vairs netrenējas ar mums dažādu iemeslu dēļ, kā arī tie, kas nāca klāt. Galvenais treneris par šiem jautājumiem konsultējas arī ar saviem asistentiem, un pēc tam tiek pieņemts lēmums. Ar izlasi vairs netrenējas Artūrs Andžans, Patriks Ozols, Rainers Rullers un Mariuss Bajaruns-Galejs. Klāt pienākušie vairāki pieredzējušie spēlētāji – Rodrigo Ābols, Roberts Bukarts, Oskars Cibuļskis, un ne tik pieredzējušais Gustavs Dāvis Grigals.

Šādas izmaiņas maina arī treniņprocesu – tuvojoties čempionātam jau varam veidot aptuvenās maiņu aprises. Aprīļa beigās vēl grūti teikt, par cik procentiem precīzi viss ir salikts kopā, taču noteikti esam tuvāk gatavības ziņā čempionāta sākumam. Tajā pašā laikā paturam prātā, ka mūsu situācijā ir arī mainīgie, kas, cerams, ka būs zināmi tuvāk čempionāta sākumam, proti, var nākt papildinājums no Ziemeļamerikas līgām. Šajā nedēļā vēl strādājām pie mūsu struktūras kopumā, uzlabojām to, kas bija jāuzlabo, kā arī stiprinājām to, kas strādā.

Gatavojāmies diviem pārbaudes mačiem pret Šveici, kuros uzdevumi saglabāsies tie paši, kādi ir pārbaudes spēlēs. Taču ar sajūtu, ka čempionāts ir tuvāk. Paši ļoti gaidām spēles pret Šveici, jo mači savā laukumā Latvijā izlasei vienmēr ir liels notikums. Fani ir kā mūsu septītais spēlētājs laukumā, ne velti mūsu atbalstītājiem ir statuss – labākie fani pasaulē.

Ikdienā ceļos pirms 07:00 un hallē esmu īsi pirms 08:00. Plānošanas process, ledus treniņš, analīze nākamai dienai, kā arī fiziskais treniņš ir aptuvenais dienas plāns ikdienā. Pēcpusdienā izeju no halles. Īsti pārslēgties nesanāk un arī nav vēlmes to darīt, šis laiks ir ļoti baudāms. Man ir hobiji, taču pat to laikā sanāk runāt un domāt par gaidāmo čempionātu.

Trenera Raimonda pieraksti | Varam teikt, ka esam treniņnometnes vidū