U20 izlases vārtsargs Bērziņš par dzīvi Liepājā un Ziemeļamerikā, autogrāfiem Kanādā un maiņu pēc PČ

15/02/2023 11:33
Nokopēts
Patriks Bērziņš

Latviešu vārtsargs Patriks Bērziņš kļuva par vienu U20 izlases galvenajiem varoņiem decembrī un janvārī notikušajā pasaules čempionātā. Mēnesi pēc turnīra ripu ķērājs sarunā ar “sportazinas.com” atskatījās uz turnīru, salīdzinājis dzīvi Liepājā un ASV, kā arī atklājis, ka pirmās nedēļas pēc PČ beigām bijušas diezgan izaicinošas.

Cik saprotu, tad laiks pēc PČ bija diezgan izaicinošs, jo bija pazudušas tavas mantas
Braucot atpakaļ uz savu klubu, pazuda ekipējums. Lidojumiem bija mazs pārsēšanas laiks, tāpēc domāju, ka tās somas vienkārši nepaspēja iemest lidmašīnā un atstāja lidostā. Pāris dienas pavadīju bez somām, pēc tam viss sakārtojās un viss atnāca. Tas jau nav nekāds pārsteigums, lidojot ar hokeja somām tā ir bieža parādība.

Kad otro reizi mēģinājām sarunāt interviju, tu saslimi..
Mani aizmainīja uz citu komandu. No tiem visiem pārlidojumiem un ventilācijām laikam arī sanāca saslimt ar angīnu. Amerikā viņiem patīk tas vēsums, arī lidmašīnās saslēdz aukstāku gaisu. Vēl laika maiņas, viss kopā. Tāpat nospēlēju pirmās divās spēles, jo negribējās, lai tikko atbraucu uz jaunu komandu, un uzreiz sāki, ka es nebūšu treniņos un nevarēšu spēlēt. Nebūtu baigi labs priekšstats par mani.

Cik tev bija pārsteigums, ka tevi aizmainīja?
Pēc PČ cerēju, ka kaut kās tāds varētu notikt, ka sekos paaugstinājums no Ziemeļamerikas hokeja līgas (NAHL) uz Savienoto valstu hokeja līgu (USHL). Negaidīju, ka tieši uz šo komandu un žēl, ka aizmainīja tieši pret [Kārli] Mežsargu. Kad uzzināju par piedāvājumu, nedomāju, ka viņu metīs ārā un mani ņems vietā. Bet tāds ir sports un es jau neizvēlējos, ka braukšu tieši uz šo komandu. Tā vienkārši sanāca.

No otrās puses skatoties, esmu ļoti priecīgs par tādu iespēju, jo šeit ir pavisam citi apstākļi, tas ir īpaši jūtams pēc tam, kad esi pabijis līgā ar varbūt ne tik labiem apstākļiem. Šeit viss ir izlikts kā uz paplātes. Vairāk sāc novērtēt lietas, ko cilvēki dara tevis labā. Tas pats ekipējuma menedžeris, iepriekš likās, ka šī ir pašsaprotama lieta hokeja komandā, bet NAHL mums tāds nebija. Un tad, ja ir kāda problēma ar formu, vai vajag uzasināt slidas, tad pašam ar visu jātiek galā un jārūpējas par sevi. Bet atbrauc šeit un ir cilvēks, kurš parūpējas par visām tavām problēmām. Tas ir ļoti patīkami.

Par apstākļiem minēji, bet cik liela ir atšķirība starp NAHL un USHL tieši hokeja ziņā?
Ir diezgan jūtams, ka ātrumi ir lielāki. Pirmie mači bija varbūt pret ne tik spēcīgu komandu, bet atšķirības tāpat bija jūtamas – gan ātrumā, gan arī meistarībā.

Vēl pagājušajā sezonā spēlēji “Optibet” hokeja līgā (OHL). Cik ilgi bija jāpierod pie Ziemeļamerikas hokejā?
Baigi nebija tā, ka lielais šoks, jo uz ASV atbraucu pēc [2022. gada augustā notikušā] PČ. Un tad iekāpjot NAHL nebija pārsteigums no sērijas, kas te notiek. Domāju, arī OHL pagājušajā sezonā līmenis bija diezgan labs, daudzas labas komandas. Skaidrs, ka Ziemeļamerikā ir mazāki laukumi, visu laiku jābūt gatavam, momenti var nākt no visurienes. Jābūt koncentrētam.

Teikšu godīgi, par tevi uzzināju vien pagājušajā sezonā, kad sapratu, ka “Liepājas” vārtos arvien biežāk ir kāds jaunais vārtsargs, nevis Māris Jučers. Pašam nebija pārsteigums par to, ka tik agri tev jau uzticas?
Laikam kaut kā treneru acīs izpelnījos to uzticību un viņi izvēlējās likt vārtos mani. Pats biju gatavs spēlēt, nebija nekāda uztraukuma, ka kaut kas varētu noiet greizi. Jūtu, ka varu spēlēt un esmu pateicīgs treneriem par viņu lēmumu. Pat nezinu, kā būtu bijis, ja man netiktu dota iespēja spēlēt tik daudz. Viss varētu izvērties pavisam savādāk. Varbūt nebūtu aizbraucis uz iepriekšējo PČ un arī tagad viss nebūtu tā, kā tas ir.

Jučeram ir visai liela pieredze. Ko tev izdevies no viņa iemācīties?
Tas bija liels pluss, spēlējot ar tādu vārtsargu. Pagājušajā sezonā mūsu vārtsargu treneris aizbrauca ārzemēs un man paveicās, ka blakus ir pieredzējušais partneris, kurš var pamācīt, no kura var noskatīties kaut kādus knifiņus. Tomēr viņš spēlējis augstā līmenī.

Kurā brīdī tu saprati, ka nepaliksi “Liepājā” un dosies uz Ziemeļameriku?
Mans mērķis vienmēr bijis tikt ASV koledžā, jo, manuprāt, jaunajiem hokejistiem tas ir labākais ceļš. Nekad nevar zināt, kā hokejā viss notiks. Ja nu gadījumā trauma, bet tu esi izgājis cauri koledžai, tad ir plāns B, ir kaut kāds papīrs, ir zināšanas. Pēc tam jau spēlēju, trenējos un gaidīju piedāvājumus. Pēc PČ augustā bija piedāvājums no USHL komandas “Sioux City Musketeers”. Tur gan viss neizvērtās tā, kā gribētos, jo mani atskaitīja pāris dienas pēc treniņnometnes sākuma. Tad bija piedāvājums no NAHL, bet tagad esmu tur, kur esmu.

Patriks Bērziņš

Patriks Bērziņš | Foto: IIHF

Pēc atskaitīšanas no USHL nebija domas, ka tagad būs jābrauc atpakaļ?
Kad mani atskaitīja, tad bija mērķis tikt atpakaļ uz USHL, lai arī kur man būtu jāspēlē tajā brīdī. Ideālajā variantā gribēju tikt tajā pašā konferencē un aizvadīt spēli pret “Musketeers”, lai parādītu, ko viņi zaudējuši (smejas). Viss izdevies, kā plānots, vēl tikai jāuzvar, un viss būs kārtībā.

Cik atšķiras tava ikdiena no tā, kas bija Liepājā?
Sāksim ar to, ka šeit viss ir pavisam savādāk. Daudz vairāk laika varu veltīt hokejam, jo šeit pa lielam nav citas lietas, ko darīt. Pēc komandas treniņiem visu savu brīvo laiku var veltīt savam ķermenim – atjaunošanās, papildus treniņi. Ir izvēle. Kad esi Latvijā, tad izej vēl ar draugiem ārā, bet šeit viss pakārtots izaugsmei.

Bija USHL vēl kaut kas pārsteidzošs?
Kad biju tikko atbraucis pie amerikāņu ģimenes, kurā es dzīvoju, biju saslimis. Viņi uzreiz ļoti labi par mani parūpējās, sapirka zāles, palīdzēja sarūpēt antibiotikas. Jūtos pilnīgi kā mājās – uztaisīja man tējas. Ģimene šeit ir tiešām superīga. Lieliski fani, gaisotne.

Vai ar ģimeni ātri atradi kontaktu?
Kad atbraucu, tad parunājāmies. Ļoti forši cilvēki, kaut kā laika gaitā kontakts kļūst labāks, ar katru dienu. Viņi arī ir lieli hokeja fani, viņiem interesē, kas notiek treniņos, hallē. Tiešām interesējas. Ir arī citas lietas, par kuram varam parunāt.

Vai viņi zināja, kur atrodas Latvija?
Šis ir labs jautājums. Pirms pāris dienām man viens komandas biedrs sajauca Latviju ar Lietuvu, kas latviešiem laikam ir viens no nepatīkamākajiem brīžiem, kāds var būt. Nē, viņi zināja, es vēl pats jautāju, vai viņi zina, kur atrodas? Teica, ka nezina, kur atrodas, bet ir dzirdēts gan. Tas ir arī Latvijas sportistu nopelns, ka cilvēki zina par mūsu valsti.

Nākamsezon būsi NCAA. Ko studēsi?
Vēl neesmu izvēlējies. Ir laiks, lai to izdarītu.

Tagad, kad pagājis mēnesis pēc U20 pasaules čempionāta, kāds ir sajūtas?
Tagad emocijas ir norimušas, bet tas tiešām bija ļoti patīkami. Ne visiem cilvēkiem sanāk aizbraukt uz hokeja lielvalsti un uzspēlēt tādā vietā, tādā gaisotnē. Var sajusties kā superzvaigzne, cilvēki par tevi interesējas, atpazīst uz ielām, prasa autogrāfus. Cilvēki apspriež, ļoti patīkami. It īpaši kad ir iespēja vēl atrasties ar saviem džekiem un parunāt arī latviski.

Sniegums gan nebija tāds, ko mēs gaidījām. Arī pārējie bija uzlikuši augstāku latiņu, bet vismaz esam noturējušies elitē. Tas nebija mērķis, bet tas ir pozitīvi, ka saglabājām vietu.

Par kuru no zaudētām spēlēm ir vislielākā sāpe?
Ir brīži, kuros varētu nospēlēt labāk, bet visus mačus nevar nospēlēt ideāli. Kā būtu, ja būtu… Vissāpīgākā, visticamāk, ir spēle pret Šveici. Pēdējās divās minūtēs ielaisti izšķiroši goli. Beigās viss varēja sakrist savādāk. Bet nu jau neko darīt.

Ko pats esi ieguvis no tā turnīra?
Varēju paskatīties uz citiem spēlētājiem un saprast, ka mēs neesam tik tālu no visām superzvaigznēm, ka mēs varam ar viņiem spēlēt, sacensties. Tas dod vēl lielāku pārliecību, ka varam tikt tālāk gan kā komanda, gan kā individuālie spēlētāji. Liekas, ka tas ir lielākais, ko varēju paņemt no šī turnīra.

U20 izlases vārtsargs Bērziņš: Neesam tālu no superzvaigznēm, tas dod lielāku pārliecību

Ja ir apstākļi, kur augt, tad nevarēs redzēt atšķirību starp mūsējiem un, piemēram, kanādiešiem?
Domāju, ka jā. Pāris gadu laikā, pēdējos čempionātos rezultāti kļūst arvien labāki. Jo tālāk uz priekšu, jo mums būs labākas jaunatnes izlases, un arī pieaugušo valstsvienībai būs labs papildinājums. Cerams, ka pēc pāris gadiem jaunieši varēs pierādīt, ka varam apspēlēt arī lielvalstis. Nav tā, ka būs baigas atšķirības, ka, ja Latvija spēlē pret kaut kādu lielvalsti, tad gan jau, ka būs divciparu skaitlis.

Cik bieži Artis Ābols atkārtoja, ka esat atbraukuši uzvarēt, nevis skaisti spēlēt?
Nav tik vairākas reizes. Ābols ir ļoti labs treneris, jo viņš māk ielikt galvā pareizās lietas. Prot atrast īstos vārdus, ko pateikt spēlētājiem.

Janvārī NHL skautinga biroja tevi iekļāva starp kandidātiem uz dalību 2023. gada draftā. Tev par to bija kaut kādas emocijas?
Patīkami, bet tas ir pussezonas vērtējums un priekšā vēl daudz darba. Tas vēl neko nenozīmē un jācenšas nospēlēt tā, lai varu tajos reitingos tikt uz augšu un tad jau redzēs, kas būs. Protams, forši uzzināt, ka tu sevi esi nolicis citu cilvēku acīs un uz tevi skatās. Tas noteikti dod papildus motivāciju.

NHL skautinga birojs starp kandidātiem uz dalību draftā iekļauj divus latviešu vārtsargus

TOP notikumi
1
X
2
logo

Vai vēlaties saņemt paziņojumus par svarīgākajām ziņām