Ūdenspolo izlases vadītājs: Komanda progresēja katrā nākamajā spēlē
Rīga, 1.okt., LETA. Neskatoties uz smagajām sagrāvēm, Latvijas ūdenspolo izlase progresējusi ar katru Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra spēli, uzskata Latvijas Peldēšanas federācijas ūdenspolo komitejas vadītājs Mihails Galuška.
Šī gada februārī Latvijas ūdenspolo izlase atgriezās starptautiskajās sacensībās, Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra pirmajā kārtā ciešot trīs pārliecinošus zaudējumus pret Nīderlandi, Franciju un Maltu. Toreiz Latvija nevienā no spēlēm neielaida mazāk par 30 vārtiem, bet pati izcēlās tikai vienu reizi.
Kvalifikācijas turnīra otrā kārta risinājās pagājušajā nedēļas nogalē, un tajā Latvijai turpinājās smagi zaudējumi. Vismazākā neveiksme ciesta pēdējā duelī, kad Latvija ar 0:29 kapitulēja Turcijai.
“Trīs gadu pastāvēšanas laikā komanda nevar izaugt par nopietnu konkurentu Eiropas un pat pasaules grandiem ar desmitiem gadu ūdenspolo tradīcijām, metodikām, skolām, budžetiem, daudziem baseiniem, attīstītu peldēšanas infrastruktūru un kultūru,” paziņojumā medijiem izteicies Galuška. “Dodoties uz sacensībām, uz tādu brīnumu kā uzvara mēs nevarējām pat cerēt, Komandas lielie zaudējumi visās spēlēs ir likumsakarīgi”.
Tomēr Galuška uzsver, ka vienībai bijuši daudzi ieguvumi un tās sniegums progresējis katrā mačā. Turklāt piecas no sešām komandām, kas kvalifikācijā bija Latvijas pretinieces, spējušas kvalificēties finālturnīram.
“Pirmā lieta, par ko liecina skaitļi, ir rezultāta uzlabojumi gandrīz katrā nākamajā spēlē. Protams, visas spēles beidzās ar lieliem zaudējumiem, tomēr fakti liecina, ka visa turnīra garumā komanda spēja ievērojami samazināt vārtu starpību,” uzsver Galuška. “Spēļu sērija sākās šī gada februārī ar rekordlielu zaudējumu Nīderlandei 0:52. Jau nākamajā dienā pret Franciju rezultāts jau bija 0:39. Tam sekoja spēle pret Maltu un mūsu pirmie vārti 1:36. Pēc pusgada nospēlējam pret Krieviju viņu mājas spēlē 0:37, pret Portugāli 0:30 un, visbeidzot, labākais sniegums spēlē pret Turciju 0:29. Tātad kopumā esam samazinājuši vārtu starpību gandrīz uz pusi. Šī noteikti nav nejaušība, bet gan trenera, gan komandas kopīgā darba rezultāts.”
“Esam iemācījušies domāt par aizsardzību. Lai cik dīvaini tas liktos, ūdenspolo spēles rezultātu nosaka tieši aizsardzība, nevis uzbrukums. Nav būtiski, cik labi cīnās uzbrucēji, ja aizsardzība nespēj pasargāt vārtus no pretinieka pretuzbrukumiem vai standarta kombinācijām,” stāsta ūdenspolo komitejas vadītājs. “Šajā turnīrā katra kļūda aizsardzībā pārvērtās par ielaistiem vārtiem. Šādā režīmā vārtu aizstāvēšana dabiskā veidā kļuva par prioritāti. Bijām spiesti izmēģināt un apgūt vairākas aizsardzības taktikas. Šīs iemaņas paliks komandai jau instinktu līmenī un būs vērtīgas nākamajās spēlēs.”
“Esam izveidojuši vērtīgus kontaktus ar citu valstu komandām, federācijām, treneriem, kas ir ieinteresēti palielināt ūdenspolo ģeogrāfiju un ir ļoti izpalīdzīgi, atbalstoši. Šie kontakti jau tagad dod mums jaunas iespējas turnīriem, treniņnometnēm, zināšanām. Galvenais, ka varam mācīties no citu valstu pieredzes ūdenspolo attīstībā, neatkārtot citu pielaistas kļūdas, attīstīties ātrāk, veiksmīgāk,” stāsta Galuška, uzsverot, ka ūdenspolo Latvijā ir ļoti jauns sporta veids. “Neapšaubāmi šī bija unikāla iespēja un gods katram izlases dalībniekam pārstāvēt savu valsti Eiropas čempionātā. Kontinentālais čempionāts ir trešās nozīmīgākās sacensības pēc pasaules čempionāta un olimpiskajām spēlēm.”
“Svarīgākais mērķis un panākums pēc šīm sacensībām ir ūdenspolo atpazīstamības celšana mūsu pašu valstī. Līdz šim reti kurš Latvijā ir dzirdējis par šādu sporta veidu un par iespējām nodarboties ar to. Šobrīd regulāri saņemam zvanus no vecākiem, kuri vēlas piedāvāt saviem bērniem iespēju trenēties ūdenspolo,” apgalvo Galuška. “Tas arī ir saprotami, jo peldēšana vien prasa no sportista daudz monotona darba, kam bieži vien trūkst pacietības, motivācijas. Ūdenspolo šo lietu pagriež otrādi – bērnam ir interesanta pati spēle, bumba, komanda, azarts, parādās vēlme trenēties. Peldētprasmes nāk nepiespiesti, turklāt tās ir daudzpusīgas – ne tikai horizontālā pārvietošanās pa ūdens virsmu, bet spēja turēties pretī oponentam arī vertikālā stāvoklī. Vecāki var justies daudz drošāki par savu bērnu, kad viņš atrodas ūdenī.”
Kā stāstīja komandas pārstāvis, kvalifikācijas turnīrā izlases sastāvā bijuši četri spēlētāji vecumā starp 15 un 17 gadiem. “Nākamās mūsu aktivitātes būs vērstas tieši uz bērnu un jauniešu sporta attīstību, jo par citām valstsvienībām līdzvērtīgu pretinieku kļūs tikai tā komanda, kas būs trenējusies šajā sporta veidā no pašas bērnības. Meklēsim un nodrošināsim iespējas jauniem ūdenspolistiem vecumā no desmit gadiem.”
Kā ziņots, iepriekšējo reizi Latvijas ūdenspolo izlase startēja 1967.gadā, kad Tallinā norisinājās Baltijas republiku turnīrs, bet Baltijas valstu čempionātā tā atgriezās pērnajā vasarā.
