Ukraina raksta vēsturi un 121. minūtē iekļūst EČ ceturtdaļfinālā

Spēles sākumu labāk aizvadīja ukraiņi, kuri arī izvirzījās vadībā. Viņiem bija labāki vārtu gūšanas momenti, no kuriem pirmais tapa 11.minūtē, kad gan Andrijs Jarmoļenko ne pārāk spēcīgi no soda laukuma uzsita pa tālo vārtu stūri, un Robins Ulsens bumbu atvairīja.

19.minūtē ar bīstamu sitienu gar vārtu labo stabu izcēlās zviedrs Īzaks, bet ar savu otro trāpījumu vārtu četrstūrī Ukraina 27.minūtē izvirzījās vadībā. Labajā soda laukuma pusē Jarmoļenko piesaistīja vairāku zviedru uzmanību un viegli piespēlēja pāri spēlētāju murskulim uz soda laukuma kreiso pusi, kur pavisam viens, kaut arī ieslīpi vārtiem bija Zinčenko. Viņš uzsita spēcīgi, un bumba, trāpījusi pa vārtsargu, iespurdza vārtu tīklā – 1:0 Ukrainas labā.

Pēc divām minūtēm ar atjautīgu brīvsitienu no metriem 40 ukraiņu vārtsargu Heorhiju Buščanu mēģināja pārsteigt Sebastians Larsons, taču vārtsargs, pārvietojies no otra vārtu stūra, bumbu atvairīja. Tomēr 43.minūtē nedaudz neloģiski zviedri rezultātu izlīdzināja ar savu otro trāpījumu vārtu četrstūrī. Īzaks soda laukuma stūrī piespēlēja Forsbergam, kurš sita pa vārtiem. Bumba pa ceļam aizskāra ukraiņu spēlētāju, mainīja lidojuma trajektoriju un ielidoja vārtos. Buščans bija bezspēcīgs.

Otrajā puslaikā bija krietni vairāk vārtu gūšanas momentu. Tikai vārtu konstrukcijas stiprums vien tika pārbaudīts trīsreiz. Divu minūšu laikā puslaika sākumā pa labo vārtu stabu trāpīja Serhijs Sidorčuks, bet tūlīt pat ar to pašu pie pretējiem vārtiem atbildēja Forsbergs, kurš 69.minūtē ar vēl vienu sitienu no soda laukuma stūra trāpīja pa pārliktni tuvu labajam vārtu stabam.

Iniciatīvu puslaika sākumā bija pārķērusi Zviedrija, bet pamatlaika beigās komandas sāka spēlēt piesardzīgāk, vairāk lūkojoties savu vārtu virzienā, un bija spiestas spēlēt papildlaiku.  98.minūtē Zviedrija palika mazākumā, kad aizsargs Markuss Dānielsons nospēlēja bumbā, bet pēc tam ar taisnu kāju ietriecās Artjoma Besedina celī. Arī VAR sistēma apstiprināja sarkanās kartītes pamatotību.

Šis notikums noveda pie divām maiņām – gan savainotajam spēlētājam, kuru nomainīja Viktors Cigankovs, gan Zviedrijai, kurai pussargu Kristoferu Ulsonu nomainīja aizsargs Fīlips Helanders. Tā Zviedrijai bija jau sestā maiņa, un iespējas nomainīt kādu savainotu vai nogurušu spēlētāju vairs nebija.

Traumu šajā mačā bija daudz, pēdējo 120.minūtē gūstot ukrainim Romānam Bezusam, kuram tika savainots plecs. Papildlaika pirmajā kompensācijas minūtē ukraiņi izrāva uzvaru. Zinčenko no laukuma kreisās puses centrēja, un Dovbiks no vārtsarga laukuma līnijas ar galvu raidīja bumbu garām Ulsenam – 2:1.

Situācija turnīrā

Zviedrija grupā spēlēja 0:0 ar Spāniju, kā arī uzvarēja Slovākiju ar 1:0 un Poliju ar 3:2. Ukraina tikmēr piedzīvoja divus zaudējumus – 2:3 pret Nīderlandi un 0:1 pret Austriju, taču pārspēja Ziemeļmaķedoniju (2:1). Zviedriem trīs vārtus bija guvis Emīls Forsbergs, bet ukraiņiem ar diviem gūtiem vārtiem bija izcēlušies Romāns Jaremčuks un Andrijs Jarmoļenko.

Abas komandas savā starpā bija tikušās četrreiz. 2012.gada finālturnīrā Kijevā ar 2:1 pārāka bija Ukraina, bet no četrām spēlēm Ukraina vinnējusi divreiz, reizi spēlējot neizšķirti. Ukrainai šis ir trešais finālturnīrs pēc kārtas, kaut gan padomju laikā pēdējās divās desmitgadēs tieši Ukrainas futbolisti veidoja PSRS izlases kodolu. Līdz šim no grupas izkļūt nebija izdevies, bet tagad ukraiņi iekļuvuši ceturtdaļfinālā. Zviedrija finālturnīros spēlēja septīto reizi. 1992.gadā izdevās sasniegt pusfinālu.

Jau ziņots, ka dienas pirmajā mačā Anglija savās mājās Vemblija stadionā ar 2:0 (0:0) pārspēja Vāciju. Vārtus guva Rahīms Sterlings un Harijs Keins. Anglija ceturtdaļfinālā 3.jūlijā Romā tiksies ar Ukrainu. Pārējos ceturtdaļfināla pāros 2.jūlijā Minhenē tiksies Beļģija un Itālija, bet Sanktpēterburgā – Šveice un Spānija, kamēr 3.jūlijā Baku būs Čehijas un Dānijas izlašu pretstāve. Ceturtdaļfināli notiks 2. un 3.jūlijā, pusfināli – 6. un 7.jūlijā, bet finālcīņa gaidāma 11.jūlijā.

2021.gada Eiropas čempionāta finālturnīrs līdz 11.jūlijam norisināsies Eiropas 11 pilsētās. Kontinenta spēcīgākā komanda tiks noskaidrota Vemblija stadionā Londonā. Atjaunotais Vemblija stadions izlašu turnīru titula maču uzņems pirmo reizi vēsturē, bet tā priekštecī savulaik tika izspēlēts 1966.gada Pasaules kausa fināls un 1996.gada Eiropas čempionāta fināls. Pirms pieciem gadiem par Eiropas čempioni tika kronēta Portugāle, kas Parīzē notikušajā finālmačā ar rezultātu 1:0 pagarinājumā pārspēja Franciju.

Eiropas čempionāta finālturnīrā 24 komandas sadalītas sešās grupās pa četrām katrā. Izslēgšanas turnīra pirmajai kārtai jeb astotdaļfinālam automātiski kvalificēsies divas labākās izlases, kā arī tajā iekļūs četras labākās trešo vietu ieguvējas. Šajā Eiropas čempionātā kopumā tiks aizvadīta 51 spēle. Kad turnīrā piedalījās vēl 16 izlases, bija jānospēlē 31 mačs.

Ukrainas izlases sastāvs

vārtsargi: Heorhijs Buščans (Kijevas “Dinamo”), Andrijs Pjatovs, Anatolijs Trubins (abi – Doņeckas “Šahtar”);

aizsargi: Eduards Soboļs (“Brugge”, Beļģija), Ilļa Zabarnijs, Vitālijs Mikoļenko, Oleksandrs Karavajevs, Oleksandrs Timčuks, Deniss Popovs (visi – Kijevas “Dinamo”), Serhijs Krivcovs, Mikola Matvijenko (abi – Doņeckas “Šahtar”);

pussargi: Serhijs Sidorčuks, Mikola Šaparenko, Viktors Cigankovs (visi – Kijevas “Dinamo”), Marloss, Tarass Stepaņenko, Heorhijs Sudakovs (visi – Doņeckas “Šahtar”), Andrijs Jarmoļenko (Vesthemas “United”, Anglija), Ruslans Maļinovskis (Bergāmo “Atalanta”, Itālija), Jevhens Makarenko (Kortreikas KV, Beļģija), Oleksandrs Zinčenko (Mančestras “City”, Anglija), Romāns Bezuss (“Ghent”, Beļģija), Oleksandrs Zubkovs (Budapeštas “Ferencvaros”, Ungārija);

uzbrucēji: Romāns Jaremčuks (“Ghent”, Beļģija), Artems Besedins (Kijevas “Dinamo”), Artems Dovbiks (“Dnipro-1”).

Zviedrijas izlases sastāvs

vārtsargi: Robins Ulsens (Liverpūles “Everton”, Anglija), Kārls Jūhans Junsons (“Copenhagen”, Dānija), Kristofers Nūrdfelts (Ankaras “Genclerbirligi”, Turcija);

aizsargi: Pjērs Bengtsons (“Vejle”, Dānija), Ludvigs Āgustinsons (Brēmenes “Werder”, Vācija), Andrēass Grankvists (“Helsingborgs”), Viktors Lindelofs (Mančestras “United”), Fīlips Helanders (Glāzgovas “Rangers”, Skotija), Emīls Krafts (Ņūkāslas “United”, Anglija), Mīkaels Lustigs (Stokholmas AIK), Pontuss Jānsons (“Brentford”, Anglija), Markuss Dānielsons (“Dalian Pro”, Ķīna);

pussargi: Jenss Kajūste (“Midtjylland”, Dānija), Gustavs Svensons (“Guangzhou”, Ķīna), Viktors Klāsons, Kristofers Ulsons (abi – “Krasnodar”, Krievija), Albins Ēkdals (Dženovas “Sampdoria”, Itālija), Emīls Forsbergs (“Leipzig”, Vācija), Kens Sema (“Watford”, Anglija), Matīass Svanbegjs (“Bologna”, Itālija), Dejans Kuluševskis (Turīnas “Juventus”, Itālija), Sebastians Larsons (Stokholmas AIK), Robins Kvaisons (“Mainz 05”, Vācija);

uzbrucēji: Markuss Bergs (“Goteborg”), Aleksanders Īzaks (Sansevastjanas “Real Sociedad”, Spānija), Jordans Larsons (Maskavas “Spartak”, Krievija).