Vai Latvijas izlasi mājas PČ sagaida cīņa par nepalikšanu pēdējā vietā?

16/05/2021 16:50

Pēc divām pārbaudes spēlēm pret Šveices izlasi Latvijas līdzjutēji (un arī treneri) nevar būt optimistiski. Piedzīvoti divi zaudējumi, iemesta tikai viena ripa un arī kopējais sniegums neizskatās pārliecinoši, savukārt komentāros Latvijai jau paredz pēdējo vietu grupā un atviegloti nopūšas, ka šogad neviena komanda no elites neizkrit. Bet vai šāda spēle ir iemesls pārdzīvot, ka arī šoreiz Hārtlijs nespēs ievest Latviju pasaules čempionāta “play-off”, kas viņam iepriekš izdevās tikai vienu reizi trīs turnīru laikā?

Pirms pārbaudes spēlēm bija skaidrs, ka uzdevums par iekļūšanu labāko četriniekā nebūs viegls. Lai kādā sastāvā atbrauktu Kanādas un ASV izlases, mums nevajadzētu lolot ilūzijas – divas vietas B grupas izslēgšanas spēļu zonā jau ir rezervētas. Tas pats attiecas arī uz Somiju, kura pēdējo deviņu turnīru laikā četras reizes spēlēja fināla. Tātad, paliek vēl viena ceļazīme uz ceturtdaļfinālu, par kuru cīnīsies Latvija, Vācija un pat, iespējams, Norvēģija ar Kazahstānu.

Izlases sniegums pret Šveici, protams, nepriecēja, bet ir laba ziņa – līdz pasaules čempionātam vēl ir laiks, lai nedaudz uzlabotu sniegumu. Slikta ziņa ir tāda, ka Latvijā nav pietiekami daudz meistarīgo uzbrucēju, lai Rūdolfa Balcera un Teodora Bļugera neesamība izlasē paliktu nepamanīta. Ja par savu vārtu drošību nav pamata uztraukties, tad tieši spēle pie pretinieku vārtiem varētu kļūt par problēmu.

Kivlenieks – MVP

24 gadus vecais vārtsargs atkal ir izlases rīcībā pēc vairāku gadu pārtraukuma, un tā ir laba ziņa. Kivlenieks Latvijā ieradās vien pirms pāris dienas pēc sezonas beigām Ziemeļamerikā, kura nebūt nebija tā vieglākā. Lai arī pirmos vārtus viņš ielaida jau otrās spēles sākumā, mača turpinājumā tieši talantīgais vārtsargs, kurš jau paspējis aizvadīt astoņas spēles Nacionālajā hokeja līgā (NHL), kļuva par galveno iemeslu tam, ka Latvijas izlase līdz pat trešās trešdaļas beigām palika spēlē.

Kāds varētu pārmest Matīsam par otrajiem ielaistiem vārtiem un, iespējams (atkārtošos, iespējams!), daļa vainas pienākas arī viņam. Tajā pašā laikā iepriekš Kivlenieks izglāba komandu ne reizi, ne divas, un pat ne trīs. Rezultātam 1:2 nevajadzētu kļūt par iemeslu domām, ka līdz neizšķirtam pietrūka pavisam nedaudz. Šveicieši dominēja mača lielāko daļu un tikai pateicoties Kivleniekam, kurš neticami ātri pierāda pie lielā izmēra laukuma, Latvija uz kaut ko varēja pretendēt šajā spēlē. Izskatās, ka arī PČ pirmajā spēlē vārtu drošība tiks uzticēta tieši Matīsam, it īpaši ņemot vērā pretinieku – Kanādu.

Matīss Kivlenieks

Matīss Kivlenieks | Foto: LHF

Dzierkals turpina progresēt

Pirmajā mačā pret Šveici Mārtiņš Dzierkals nepiedalījās un, iespējams, tas ir iemesls, kāpēc tajā netika gūti vārti. Uzbrucēja pāreja pieaugušo hokejā nebija tā vienkāršāka, un kad pirms sezonas hokejists atgriezās Rīgas “Dinamo”, šķita, ka tas ir “Dinamo” menedžera (un galvenā trenera vienā personā) kārtējais mēģinājums savākt visus pieejamos latviešu hokejistus vienā komandā. Beigās tas izrādījās viens no veiksmīgākajiem transfēriem – Pētera Skudras vadībā tobrīd 23 gadus vecais uzbrucējs atguva ticību savos spēkos un ar 24 (10+14) punktiem kļuva par otro rezultatīvāko spēlētāju komandā.

Nesenā intervijā Armandam Pučem Dzierkals atzina, ka pašlaik viņš pēc sajūtām sasniedzis labāko fizisko formu savā karjerā. To varēja redzēt arī otrajā spēlē pret Šveici. Ne tikai tādēļ, ka viņš guva izlases vienīgos vārtus – tajā epizodē ripa vārtos varēja arī neielidot. Vienīgo tiešām bīstamu momentu pirmajā periodā izveidoja tieši Dzierkals, kurš gan izvēlējās nevis mest ripu vārtos, bet piespēlēt Mikam Indrašim. Arī papildlaikā, kas neko neizšķīra, tieši Mārtiņš bija vistuvāk vārtu guvumam. Viņš noteikti bija pamanāmākais no uzbrucējiem un, cerams, spēs savu enerģiju konvertēt vārtos un punktos arī pasaules čempionātā.

Latvija spēlēja zem slodzēm

Kāds to uzskata par attaisnojumu, kāds – nē, bet acīmredzami, ka Latvija spēlēja zem slodzēm, kamēr pretinieki atradās, ja ne optimālākajā formā, tad tuvu tai. To pēc pirmā mača sarunā ar LSM pieminēja uzbrucējs Rihards Bukarts, kurš otrajā spēlē nepiedalījās. “Esam zem lielām slodzēm un noguruma bāzes. Iespējams, pat pirmajās spēlēs vēl nebūsim labākajā formā,” teica uzbrucējs. Tā arī ir galvenā atbilde, kāpēc izlases sniegums izskatījās tik neizteiksmīgi.

Nevienam nav vajadzīgs pārbaudes spēļu čempionu tituls. Jā, brīžiem izlases saspēli bija grūti skatīties, jo tā vairāk atgādināja “Optibet hokeja līgas” (OHL) maču, nevis kombinācijas ar valsts labāko hokejistu dalību. Arī šādas spēles ir vajadzīgas. Pirmkārt, tā ir kārtīga rakstura pārbaude. Otrkārt, forma tiek uzlabota ne tikai caur treniņiem, bet arī caur spēlēm. Šosezon situācija ir visai savāda, pārbaudes maču ir maz, tāpēc jāizmanto visas iespējas. Tik bezsakarīgu sniegumu pasaules čempionātā mēs noteikti neredzēsim – kājas un galvas būs svaigākas.

Ronalds Ķēniņš

Ronalds Ķēniņš | Foto: LHF

Vairākums nepārliecina arī ar četriem uzbrucējiem

Frāze par vairākuma un mazākuma nozīmi jau kļuvusi par tādu hokeja stereotipu, kuru labprāt atkārto gan treneri, gan hokejisti. Tai nevar nepiekrist – specbrigādes ir spēles neatņemama sastāvdaļa un labākos panākumus gūst tie, kuri prot izmantot skaitliskā sastāva priekšrocības un zina, kā neitralizēt pretinieku spīdekļus, pašiem spēlējot mazākumā. Šoreiz gan jāsecina, ka arī specbrigāžu sniegums atrodas visai tālu no tā, ko gribētu redzēt gan Hārtlijs, gan arī līdzjutēji pie TV ekrāniem.

Par mazākumu jautājumu nav daudz. Latvija centās spēlēt disciplinēti, un pretiniekiem iespēja spēlēt ar skaitlisko pārsvaru bija vien četras reizes divu maču laikā (soda minūšu ir vairāk, jo bija arī abpusējie noraidījumi). Hārtlijs mazākumā nekautrējās laukumā laist Krastenbergu, Mareni, Batņu un Bičevski – noprotams, ka arī PČ laikā šie vīri rūpēsies par mazākumu. Vairākums gan izskatījās neveikli arī tad, kad laukumā atradās četri uzbrucēji. Lai kā centās Indrašis, Daugaviņš, Ābols un Dārziņš izmantot skaitlisko pārsvaru, nevarētu teikt, ka sanāca labi. Hārtlija trenētajā “Avangard” par vairākumu rūpējās šajā jomā par Krievijas labāko speciālistu uzskatītais Konstantīns Šafranovs. Latvijas izlasē (pagaidām?) tāda līmeņa trenera nav, bet vairākums noteikti jāuzlabo – tas būs īpaši svarīgs mačos ar tiešajiem konkurentiem.

Šveice – neērts pretinieks

IIHF veidotajā rangā Šveice ieņem astoto pozīciju, bet Latvija – desmito. It kā atrodamies tuvu viens otram, bet tādējādi mēs sevi tikai apmānām, jo Šveice izlasi var savākt tikai no sava čempionāta pārstāvjiem, un tā būs pietiekami konkurētspējīga, lai pretendētu vismaz uz iekļūšanu ceturtdaļfinālā. Pagājuši tie laiki, kad uz Šveici varējām skatīties nedaudz no augšas. Situācija ir mainījusies, un pašlaik Šveices hokejs ir atpazīstams un kvalitatīvs brends.

Sportā ir tāds jēdziens kā neērts pretinieks, un Šveices izlasi noteikti varētu par tādu nosaukt. Iepriekšējās 20 spēlēs pret šo komandu izcīnītas tikai trīs uzvaras, kas daudz ko izsaka. Tas nenozīmē, ka pret šo pretinieku vajadzētu padoties – neērts pretinieks nozīmē, ka pret viņu joprojām nav atrasts ierocis. Līdz ar to arī pēc diviem zaudējumiem pret Šveici nevajadzētu krist panikā – uzvarēt neērto pretinieku, pašiem esot neoptimālā formā, ir praktiski neiespējami. Bet uz čempionātu forma būs labāka.

Ralfs Freibergs un Miks Indrašis

Ralfs Freibergs un Miks Indrašis | Foto: LHF

Hārtlijs izvēlas pieredzi

Vēlu vakarā parādījās ziņas, ka no izlases atskaitīti Gustavs Dāvis Grigals, Daniels Bērziņš un Roberts Mamčics. Visai paredzams lēmums, kaut arī nedaudz pārsteidz tas, ka Gunārs Skvorcovs, kurš par aizsargu kļuva vien aizvadītajā sezonā apstākļu spiests, izkonkurēja Mamčicu. Kādu varētu pārsteigt tas, ka sastāvā palikuši Batņa un Rēdlihs, bet pirmajā gadījumā jārunā par Latvijas hokeja izlases ģimeni, kurā pierakstoties, tu gandrīz garantēti spēlēsi izlasē, savukārt otrajā gadījumā tā, visticamāk, ir cieņa pret veterānu, kuram mājas turnīrs varētu kļūt par pēdējo PČ.

Nedaudz uztrauc tas, ka izlasē ir 13 hokejisti, vecāki par 30 gadiem. Iespējams, palaists garām moments, kad vajadzētu sākt paaudžu maiņu arī izlasē, kaut gan pašlaik valsts hokeja vadības domas ir tikai par iekļūšanu ceturtdaļfinālā un kvalificēšanos Ziemas olimpiskajām spēlēm. Medaļai ir divas puses – vienā ir pieredze un izpratne par to, kā jārīkojas izšķirošajās situācijās, citā – spēlētāju vecums neļauj spēlēt aktīvu hokeju visas spēles garumā, kas ir Hārtlija filozofijas stūrakmens. Nekādā gadījumā nenosodu Hārtliju par pārbaudīto hokejistu izvēli, bet šajā gadījumā likme uz pieredze var arī neattaisnoties.

Par cīņu un pašatdevi punktus nedod

Hārtlija vadībā izlases izpildījumā esam redzējuši dažādas spēles – bija gan skaistas uzvaras, piemēram, 3:1 pret Vāciju 2018. gadā. Bija arī tā sauktie skaistie zaudējumi – 1:2 pret Kanādu 2018. gadā. Bija arī sagrāves – 1:8 pret Somiju, arī 2018. gadā. Jāsaprot divas lietas. Pirmā – lai arī shēmas zīmē treneris, laukumā dodas spēlētāji, kuri ne vienmēr spēj izpildīt plānu. Otrā – Bobs nav brīnumdaris, viņš vienkārši ļoti labi prot optimizēt viņa rīcībā esošos resursus – proti, izmantot tos maksimāli efektīvi.

Jau pieminēju tā sauktos skaistos zaudējums – tas ir, kad Latvija nospēlē cienīgi, bet zaudē. Bieži vien esam novērojuši situāciju, kad izlase nepiekāpīgi cīnās, veido momentus, bet beigās zaudē ar vienu (vai divu) vārtu starpību. Šādiem zaudējumiem it kā ir pievienota vērtība, jo tos neuztver tik sāpīgi, kā sagrāves. Bet realitāte ir tāda, ka punktus par šādām neveiksmēm tāpat nedod, līdz ar ko pēc šiem mačiem nevajadzētu domāt, ka uzvara bija tik tuvu. Jo, kad šādu maču kļūst daudz, tā jau nav sakritība, vārtu stabs vai tiesneša lēmums ne par labu izlasei, bet reāla problēma.

Kaspars Daugaviņš

Kaspars Daugaviņš | Foto: LHF

Šis čempionāts varētu būt viens no grūtākajiem pēdējos gados. Nekādā gadījumā nedrīkst zaudēt punktus pret Kazahstānu un Itāliju. Pieļauju, ka šajos mačos Latvija ne bez problēmām, tomēr uzvarēs, tādējādi izvairoties no palikšanas pēdējā vietā grupā. Pamatturnīra noslēgums gan sanāks visai saspringts, jo trīs dienu laikā paredzētas spēles pret Somiju un Vāciju. Arī šajās cīņās noteikti jāņem punkti, bet liels jautājums, vai tas izdosies. Neesmu tik pesimistiski noskaņots, kā daži kolēģi, kuri paredz Latvijai cīņu par septīto vietu grupā, tomēr piekritu, ka Hārtlija brigāde noteikti nav favorīte cīņā pret ceturto “play-off” ceļazīmi. Ja Latvija iekļūs ceturtdaļfinālā, to jau varēs uzskatīt par lielisku rezultātu. Un, kā saka Hārtlijs, tad jau paliek viens solis līdz cīņai par medaļām.

Latvijas hokeja izlases sastāvs 2021.gada pasaules čempionātā:

Vārtsargi: Ivars Punnenovs (Langnavas “Tigers”, Šveice), Jānis Kalniņš (Helsinku “Jokerit”, KHL), Matīss Edmunds Kivlenieks (Klīvlendas “Monsters”, AHL/Kolumbusas “Blue Jackets”, NHL);

Aizsargi: Jānis Jaks (Beikersfīldas “Condors”, AHL), Kristiāns Rubīns (Toronto “Marlies”, AHL), Kristaps Sotnieks, Gunārs Skvorcovs, Kristaps Zīle (visi – Rīgas “Dinamo”, KHL), Oskars Cibuļskis, Uvis Balinskis (abi – Litvīnovas “Verva”, Čehija), Artūrs Kulda (Nirnbergas “Ice Tigers”, Vācija), Ralfs Freibergs (Tršinecas “Ocelarzi”, Čehija);

Uzbrucēji: Andris Džeriņš, Lauris Dārziņš, Miks Indrašis, Roberts Bukarts, Rihards Bukarts, Mārtiņš Dzierkals (visi – Rīgas “Dinamo”, KHL), Rodrigo Ābols (“Orebro”, Zviedrija), Ronalds Ķēniņš (“Lausanne”, Šveice), Kaspars Daugaviņš (Maskavas apgabala “Vityaz”, KHL), Mārtiņš Karsums (Krēfeldes “Pinguine”, Vācija), Rihards Marenis (“Kiruna IF”, Zviedrija), Māris Bičevskis (“Mlada Boleslav”, Čehija), Oskars Batņa (Angletas “Hormadi”, Francija), Renārs Krastenbergs (“Villach”, Austrija), Gints Meija (Šteinbahas “Black Wings”, Austrija), Miķels Rēdlihs (“Olimp”/”Venta 2002”).

 

Pieslēgties

Dienas fokusā

Žoels Embīds
20/06/2021 20:23

Embīdam piespriež naudas sodu, “Hawks” centru diskvalificē uz vienu spēli

Nacionālā basketbola asociācija (NBA) pieņēmusi vairākus lēmumus par kautiņa dalībniekiem spēlē starp Filadelfijas “76ers” un Atlantas “Hawks”. “Play-off” otrā raunda sestās spēles starp “76ers” un “Hawks” (104:99) pēdējā ceturtdaļā vienā…