Vai Rīgas “Dinamo” ir laba vieta jaunajiem hokejistiem? Skaidro Ankipāns un Ābols

Kopš Kontinentālās hokeja līgas (KHL) kluba Rīgas “Dinamo” atjaunošanas caur to izgājuši vairāki desmiti Latvijas hokejistu – gan jauno, gan veco. Sākotnēji tika plānots, ka šī komanda būs Latvijas hokeja piramīdas augstākais punkts, un kādu laiku tā arī bija. Tāpat “Dinamo” izveidošana tika vērtēta pozitīvi tieši no jauno hokejistu viedokļa. Proti, Latvijā parādījās komanda, kura spēlē vienā no pasaules labākajām līgām un vietējo hokeja skolu audzēkņu redzeslokā ir vieta, uz kuru viņi varētu tiekties.

Bet vai spēlēšana “Dinamo” tiešām ir labs veids, kā uzsākt savu karjeru pieaugušo hokejā? 12 sezonu laikā nemaz nebija tik daudz hokejistu, kuri spējuši izmantot šo iespēju un noturēties KHL līmenī. Kādam traucējis meistarības trūkums, citam arī veiksme nestāvēja blakus, savukārt daži citi pēc iekļūšanas “Dinamo” rindās apstājās un vairs neprogresēja.

“Veiksmīgus piemērus varam saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem”

“Ja jaunais hokejists visu laiku spēlē, tad jā, ja nespēlē, tad nē,” uz virsrakstā uzdoto jautājumu atbild “Optibet” hokeja līgas (OHL) kluba “Zemgale/LLU” galvenais treneris Artis Ābols, kurš “Dinamo” kopā pavadījis deviņus gadus gan kā galvenais treneris, gan kā asistents. “Iepriekšējo 12 gadu laikā uz vienas rokas pirkstiem varētu saskaitīt tos, kuri savu iespēju izmantojuši. No tiem, kuri aizķērušies, es pieminētu [Uvi] Balinski un [Kristapu] Zīli. Tas arī viss, ja mēs runājam par tiem, kuri ne tikai tika sastāvā, bet arī spēlēja,” min 47 gadus vecais speciālists.

Uvis Balinskis | Foto: Rīgas “Dinamo”, K.Volonts

Viņam piekrīt arī Ģirts Ankipans, kurš piecās sezonas uz savas ādas izmēģinājis darbu “Dinamo” pat trīs amatos – galvenais treneris, asistents un ģenerālmenedžeris. “Ja runājam par uzvārdiem, tad tas, protams, ir Balinskis, kuru mēs izvilkām citā līmenī, es teiktu, ka viņš ir viens no maniem mīļākajiem latviešu aizsargiem. Tas pats Zīle, puika ar ļoti labu attieksmi, raksturu un vēlmi sevi pierādīt. Tie paši [Emīls] Ģēģeris un [Daniels] Bērziņš, kuri mēģināja uzsūkt visu informāciju un sagatavot sevi spēlēšanai pieaugušo hokejā.”

Abu treneru pieminētajiem aizsargiem ir atšķirīgi stāsti. Balinskis no 2013. līdz 2015. gadam spēlēja Vācijas junioru līgās, tad atgriezās Latvijā un 2015./2016. gada sezonu pavadīja Jaunatnes hokeja līgā (MHL). 2016./2017. gada sezonas lielāko daļu hokejists pavadīja “Dinamo”, kopš tā laika kļūstot par vienības stabilu vērtību. 135 spēlēs viņam 10 vārti un 24 piespēles. Aizvadītajā starpsezonā Balinskis bija viens no pirmajiem, kurš mainīja komandu un pārcēlās uz Čehiju.

Savukārt Zīle visu karjeru pavadīja Latvijā, un arī viņš izpelnījās “Dinamo” treneru uzmanību pēc vienas sezonas hokeja klubā “Rīga”. 2015./2016. gada sezonā viņš debitēja KHL, aizvadot 10 mačus, nākamajā sezonā – 26, bet par pirmo pilnvērtīgu sezonu KHL var uzskatīt 2017./2018. gada čempionātu, kad Zīle laukumā gāja 50 mačos. 22 gadus vecais hokejists vēl joprojām turpina pārstāvēt “Dinamo”.

Kristaps Zīle | Foto: Raimonds Volonts / Rīgas “Dinamo”

“Pāreja no MHL uz KHL ir ļoti grūta, jo bija daudz piemēru, kad hokejistiem tā nesanāca. Mans tas spilgtākais piemērs ir Frenks Razgals, kuram varbūt vajadzēja spēlēt zemākā līmenī un pēc tam tikt augstākā, nevis spēlēt pa piecām minūtēm,” saka Ābols.

Razgals pārstāvējis “Dinamo” no 2015. līdz 2019. gadam, tā arī īsti nespējot apliecināt sevi šajā līmenī. 74 mačos viņam vien trīs vārti un četras piespēles ar vidējo spēles laiku 8:49 minūtes. Pašlaik 24 gadus vecais uzbrucējs ir bez darba.

“Katram trenerim prasa rezultātu”

Tomēr treneris nevar domāt tikai un vienīgi par jauno hokejistu attīstību, jo no visiem speciālistiem tiek prasīts rezultāts. “Jāsaprot, vai jaunais hokejists spēlē tādēļ, ka viņš to ir pelnījis, vai vienkārši tādēļ, ka ir brīva vieta? Protams, starp rindām var teikt, ka mēs vēlamies attīstīt jauniešus, vai arī pārmest treneriem, ka, lūk, mums ir tādi talantīgie jaunieši, kuriem nedod spēlēt. Bet dienas beigās no trenera tāpat prasīs rezultātu. Distance starp MHL un KHL ir ļoti liela. Ja tu esi “Dinamo” redzeslokā un netiec sastāvā, tad labāk braukt projām un spēlēt, it īpaši tad, kad esi nospēlējis pēdējo junioru gadu. Šajā vecumā, ja esi uzbrucējs, jāspēlē 15-17 minūtes. Bet vienkārši skaitīties, ka esi “Dinamo” hokejists, kurš nespēlē…”

“Manuprāt, labāk būtu, lai mums ir nosacīta Augstākās hokeja līgas (VHL) līmeņa komanda, lai jaunajiem, kuri pārauguši junioru vecumu, būtu iespēja iegūt spēļu praksi pieaugušo līmenī. Jo ja tu nospēlē vairākus gadus MHL un pēc tam netiec “Dinamo”… Tā nav organizācijas vaina, tā ir nelaime. Jaunajiem ir jāspēlē, jo šajā vecumā izaugsme caur spēlēm ir krietni produktīvāka. Protams, treniņi arī ir svarīgi, lai nobriestu fiziski. Bet vari trenēties cik vien gribi – ja tu spēlē piecas minūtes, tad nekāds progress tur nebūs,” pārliecināts Ābols.

Artis Ābols | Foto: Kaspars Volonts

Jāatzīmē, ka 2009./2010. gada sezonā Rīgas vienībai bija pilnvērtīgs fārmklubs – “Dinamo/Juniors”, kas spēlēja gan Latvijas virslīgā, gan diezgan augsta līmeņa Baltkrievijas atklātajā čempionātā. Nākamo sezonu komanda izlaida, savukārt no 2011. līdz 2014. gadam tā spēlēja tikai Latvijā. Vēlāk “Dinamo” fārmkluba lomu pildīja “Liepāja”, savukārt šosezon tas ir “Zemgale/LLU”.

Tikmēr Ankipāns atgādina par vēl vienu svarīgu faktoru – KHL līgā spēlē profesionāļi, kuri nešķiro pretiniekus. Šādos apstākļos nemaz nav tik viegli domāt par jauno hokejistu attīstību. “KHL pretī nāk meistarīgi vīri, kuri spēlē par lielu naudu. Visiem ir ģimenes, sava motivācija un visi cīnās par vietu līgā. Mūsu jaunajiem nav viegli mačos pret tik ļoti motivētajiem pretiniekiem.

Katram jaunietim jāsaprot, kādas viņam ir alternatīvas, jāizvērtē, kādas ir iespējas citur Eiropā. Es liktu akcentu uz to, ka pašam hokejistam jāsaprot, cik viņš ir gatavs KHL līmenim – gan fiziski, gan mentāli. Ja tā ir, tad es noteikti ieteiktu šādu variantu,” saka treneris.

“Nav noslēpums, ka jaunieši ir pieraduši domāt ofensīvi“

“Varam prasīt, vai “Dinamo” audzina mums jaunos hokejistus? Bet finansiāli tā ir diezgan liela nasta,” turpina Ankipāns. “Es teiktu, ka, pirmkārt, jābūt spēcīgam vietējam junioru un pieaugušo čempionātam, lai jauniešiem ir, kur attīstīties un vēlāk gūt praksi pieaugušo hokejā. Šajā gadījumā “Dinamo” varētu būt nākamais solis, bet hokejistam jau ir jābūt gatavam šādam līmenim. Ja gribi pretendēt uz spēlēšanu KHL, tad tev jāatbilst līgas prasībām.”

Ģirts Ankipāns | Foto: Rīgas “Dinamo”/Raimonds Volonts

Vēl viens faktors, kas apgrūtina pāreju pieaugušo hokejā, ir atšķirīgas lomas. Junioru vecumā hokejisti pierod pie liela spēles laika un līdera lomām klubā, savukārt “Dinamo” sākumā jāsamierinās ar sevis pieteikšanu kā 13. uzbrucēju vai septīto aizsargu ar iespēju laukumā pavadīt 4-5 minūtes vai arī vispār nedoties uz ledus.

“Nav noslēpums, ka vairāki jaunieši ir pieraduši domāt ofensīvi, viņi bijuši līderi savās vecuma grupās un komandās, vienmēr metuši golus. Kad tu ieej lielajā hokejā, spēle vairs neiet tik labi un tas var novest pie pārliecības trūkuma. Es būtu ļoti priecīgs, ja visa Latvijas hokeja sabiedrība veidotu jau gatavus kadrus, kuri atbilstu “Dinamo” prasībām,” saka Ankipāns.

“Tajā pašā laikā paskatāmies pagājušo pasaules čempionātu – no “Dinamo” piedalījās 10 hokejisti, tas bija vispārstāvētākais klubs no PČ. Starp šiem desmit bija gan Balinskis, gan Zīle, gan Ģēģeris, gan arī [Rihards] Marenis – par kuru varam teikt, ka mēs viņu izvilkām pavisam citā līmenī. Tas pats Batņa – kurš būtu domājis, ka viņš spēlēs PČ? Tāpēc īsti nevar teikt, ka “Dinamo” neko nedara – iepriekšējo gadu laikā organizācijas ieguldījums Latvijas hokejā, arī jauniešu attīstībā, bijis diezgan liels.”

Rihards Marenis Latvijas izlasē | Foto: REUTERS/Vasily Fedosenko