Vainšteins: Uzvara pasaules čempionātā bija manas dzīves sapnis
Sportista karjeras laikā riteņbraucējs Romans Vainšteins spēja nopelnīt miljonus, bet lielākā daļa no tiem tika zaudēti šķiršanās procesā, kādreizējais sportists stāsta atklātā intervijā žurnāla “Sporta Avīze” oktobra numurā. Gan karjeras laikā, gan pēc tās ceļi ritējuši pa kalniem un lejām, bet šobrīd viņš izbauda mierīgu dzīvi savā dzimtajā Kuldīgā.
Tieši pirms 25 gadiem 2000. gada oktobrī Romans Vainšteins sasniedza, iespējams, lielāko sporta panākumu brīvās Latvijas vēsturē, Francijā triumfējot pasaules čempionāta grupas braucienā. Viņa atrašanās sportiskajā virsotnē nebija ilga, var teikt, ka starp pasaules labākajiem riteņbraucējs bija vien trīs sezonas – no 1999. līdz 2001. gadam. Savas sportiskās karjeras un pat visas dzīves mērķi Vainšteins sasniedza 27 gadu vecumā.
“1999. un 2000. gadā es pierādīju, ka esmu viens no ātrākajiem, turklāt varu izturēt arī kalnos, tātad ar mani kopā uz finišu nedrīkstēja braukt. Tas nozīmēja, ka ar katrām sacensībām man bija arvien grūtāk cīnīties par uzvaru, jo ar mani neviens vairs nesadarbojās. Ja es 2001. gadā nebrauktu pasaules čempiona kreklā, varbūt būtu uzvarējis sacensībās, par kurām arī sapņoju visu mūžu, – Flandrijā, Parīzē–Rubē, Milānā– Sanremo. Vienam dzīvē saliekas kārtis tā, ka viņš uzvar pasaules čempionātā, cits sešas reizes aizbrauc pirmais uz Sanremo. Pilnībā piekrītu, ka ar katru gadu man gāja arvien grūtāk. Protams, uz ilgu laiku no sliedēm izsita 2002. gada trauma, kas atstāja dziļas pēdas. Tomēr nenožēloju pilnīgi neko. Uzvara pasaules čempionātā bija manas dzīves sapnis,” stāsta Romans Vainšteins.
1999. un 2000. gadā viņš pārstāvēja “Viņi Caldirola-Sidermac” komandu un laika gaitā apprecējās ar komandas īpašnieka Nando Kaldirolas meitu Elizabeti. Kad šī laulība tika šķirta, Vainšteina dzīve kardināli mainījās. “Lielāko daļu naudas, ko nopelnīju, braucot ar riteni, un ieguldīju nekustamajos īpašumos, es zaudēju šķiršanās procesā ar Kaldirolu. Tas, kas man šeit Latvijā palika pēc šķiršanās, to joprojām uzturu. Pēc šķiršanās visu atkal sāku no nulles. Šobrīd man dzīvē pietiek, esmu priecīgs un laimīgs, viss man ir kārtībā. Vienīgi veselība nedaudz pieklibo. Pēc miljoniem netiecos, mierīgo dzīvi pats izvēlējos,” uzsver kādreizējais sportists.
Vainšteins nesen kārtējo reizi šķīries un atklātā intervijā nenoliedz, ka labprāt privātajā dzīvē daudzas lietas būtu darījis citādāk.
“Ja man būtu tāda galva kā šobrīd, es noteikti joprojām dzīvotu kopā ar pirmo sievu un pirmo meitu. Varbūt mums būtu bijuši vēl vairāki bērni, bet man nebūtu bijušas visas pārējās kāzas un šķiršanās. Tomēr, kad precies 20 un 45 gadu vecumā, ir liela atšķirība, arī apstākļi vienmēr ir citādāki. Tolaik es biju nekas, tad pa vidu biju kaut kas un tagad atkal esmu nekas. Katrs cilvēks ir citādāks, katra sieviete, ko esmu saticis, ir citādāka, katrā reizē, kad apprecējos, apstākļi bija citādāki. Es nezinu, ko gribētu mainīt! Laikam kādreiz vajadzēja vairāk piekāpties, vairāk atrast kopēju valodu, vairāk iziet uz kompromisu. Kļūdas gadās mums visiem. Uzvarētāju šķiršanās procesā nekad nav, bērni vienmēr ir cietēji, bet vecāki – zaudētāji. Es daudz par to esmu domājis. Kad pēdējā reizē precējos ar Madaru, domāju, ka tā būs noslēdzošā reize, šis būs pēdējais bērns, dzīvosim kopā laimīgi līdz vecumdienām, bet…,” stāsta titulētais sportists.
Latvija ir viena no Eiropas vadošajām valstīm alkohola patēriņa ziņā un Romans Vainšteins nenoliedz, ka ar to problēmas bijušas arī viņam. “Kad sākās problēmas privātajā dzīvē, es, droši vien kā arī daudzi citi cilvēki, ķēros pie pudeles, jo citu vietu, kur meklēt palīdzību, nevarēju atrast, varbūt citiem neuzticējos tik daudz, lai to stāstītu, bija bail, kā viņi reaģēs, vai sapratīs mani, ko par mani domās, ja nu tas nonāk avīzē? Tad nu daudzi cilvēki, arī slaveni, to dara vienatnē un mēģina paši ar sevi tikt galā.”
Plašu un atklātu interviju ar 2000. gada pasaules čempionu šosejas riteņbraukšanā Romanu Vainšteinu lasiet žurnāla “Sporta Avīze” oktobra numurā.
