Valdis Valters: PSRS izlase bija labvēlīgs cietums
Valdis Valters, kurš ir 1982.gada pasaules čempions un 1981.gada Eiropas čempionāta vērtīgākais spēlētājs (MVP), 30. septembrī īpašā ceremonijā tiks uzņemts FIBA Slavas zālē. Sportazinas.com sazinājās ar leģendāro basketbolistu uz īsu sarunu, lai apsveiktu ar lielo notikumu un nedaudz aprunātos par Valda karjeru un Latvijas basketbola izlases gatavību gaidāmajam Eiropas čempionātam.
“Ļoti patīkami, ka neesmu aizmirsts un esmu novērtēts. Ir pavilkta trekna strīpa manai karjerai. Spēlētājus no senākiem laikiem vairs nenominē. Var teikt, ka ielecu pēdējā tramvajā. No bijušās PSRS basketbolistu buķetes vispār maz ir nominēti. Krievi nav, tikai divi lietuvieši,” iesāk Valters.
Ko vari nosaukt par karjeras lielāko panākumu?
Galvenais karjeras panākums, manā gadījumā, bija, ka es vairākus gadus netiku PSRS izlases sastāvā, 2-3 gadus cīnījos par vietu sastāvā, netiku uz Olimpiādi, bet tad aizbraucu uz Pasaules čempionātu un kļuvu par MVP. Toreiz tajā elitē ielauzties nebija tik vienkārši, tas bija zīmīgs panākums manā karjerā, kas arī izmainīja visu manu dzīvi.
Vai PSRS izlase realizēja visu potenciālu?
Sastāvs mums bija lielisks, tomēr ar treneriem bija švaki. Gomeļskis, ja skatāmies pēc mūsdienu mērauklas, nebija treneris, viņš bija menedžeris. Praktiski nekādas taktikas nebija. Ja mums būtu profesionāls treneris, mēs vispār nezaudētu nevienā turnīrā, jo individuālais potenciāls bija milzīgs.
Tagad to ir grūti novērtēt, bet bija ļoti smagi apstākļi lai izsistos. PSRS izlasi var salīdzināt ar tādu kā NBA All-Star komandu. Katrs ierodas no savas vietas, it kā savas valsts, savām interesēm un mērķiem. Var teikt, ka PSRS izlase bija tāds labvēlīgs cietums, kurā vajadzēja izdzīvot. Bija ļoti grūti tur iekļūt, jo svarīgi bija daudzi apstākļi, kam vajadzēja sakrist, lai es tiktu sastāvā. Tagad to ir grūti novērtēt, bet tad bija tā, ja tiki PSRS izlasē, tad praktiski medaļa tev bija kabatā.
Vai FIBA dod arī kādu naudas prēmiju?
Nav nekādas prēmijas. Tā ir prestiža lieta. Varbūt kādu nozīmīti vai medaļu piešķirs, ko pēc tam muzejā varēs ielikt. Kāda vel nauda? Tā ir atzinība. Manos laikos spēlējām idejas vārdā, bet tagad visu izšķir nauda.
Kā skaties uz Latvijas basketbola izlases gatavību Eiropas čempionātam?
Mani mazliet uztrauc Porziņģa trauma. Sākotnēji tika teikts, ka tas ir tikai sasitums, bet ja tā būtu, tad tās būtu 2-3 dienas un viņš varētu mierīgi spēlēt. Tagad Bagatskis saka, ka nav dota ārstu atļauja spēlēt, kas liek domāt, ka tur slēpjas, kas nopietnāks par sasitumu. Pliks sasitums tas nevar būt. Tiek slēpts, kas patiesībā ar Porziņģi ir noticis. Cerēsim, ka ar Kristapu viss būs kārtībā.
Tāpat jāpiemin par pārbaudes spēlēm. Spēļu kalendāru sastādīja jau kādu laiku atpakaļ, bet arī tagad bija redzamas nedaudz haotiskas darbības no savienības (LBS – red.) puses – kaut kādas mistiskas spēles ar Ukrainu, kad gribējām braukt spēlēt, beigās spēlēsim savā starpā ar tiesniešiem, tas ir kaut kas nebijis. Un arī citas organizatoriskas lietas. Protams, arī izlases personālam tā ir iespēja kaut ko mācīties un pielikt. Līdz ar Porziņģa ienākšanu izlasē daudz kas ir uzlabojies, bet nepieciešams piestrādāt arī pie organizatoriskām lietām.
Kopumā komanda ir laba, spēlē labu basketbolu. Salīdzinot ar citām izlasēm ar ko tiksimies čempionātā, mums nav daudz traumēto spēlētāju, kas ir zināms plus. Katrā izlasē trūkst kāds no līderiem, kas dod mums lielākas iespējas izcelties. Mums ir TOP 8 komandas sastāvs. Eiropas čempionāts tagad notiks vienreiz četros gados, kad tad vēl mums būs tik jaudīgs sastāvs, nav zināms. Ir jāparāda uz ko esam spējīgi. No Bagatska prasīs iekļūšanu pusfinālā, noteikti būs spiediens un redzēsim kā komanda ar to tiks galā. Redzēsim kā Bagatskis tiks galā ar šo spiedienu, jo materiāls mums ir labs. Praktiski visi izlases spēlētāji sava gadagājuma jauniešu izlasēs bijuši līderi un sasnieguši augstas vietas, tāpēc spēlētāji mums ir un ļoti labi.
Kādas ir tavas prognozes par gaidāmo čempionātu? Kurā vietā Latvija finišēs?
Jāskatās, kā ies grupā. Ja Spānija paklūp, varam dabūt pirmajā izslēgšanas kārtā pretim viņus. Tāpat arī Horvātija ir viens no mūsu potenciālajiem pretiniekiem. Domāju, svarīga būs pirmā kārta, ja to pārvarēsim, psiholoģiskais slogs būs nomests no pleciem un tālāk jau varam parādīt ko vairāk. Bet jāskatās, kāda būs situācija ar Porziņģi. Komanda ar un bez viņa – tās tomēr ir dažādas lietas. Ar viņu varam uzvarēt grupā, bez – ja ļoti nepaveicās palikt piektie, jo grupa mums ir spēcīga. Tas nozīmē, ka sava labākā spēlē būs jārāda jau grupu turnīrā.
